Deg meži un rugāji

Kaut kādas lietus piles turpmākajās dienās varētu nolīt, tomēr ar to būs par maz, lai ugunsbīstamība Latvijas mežos mazinātos, un, kā izrādās, arī laukos pēc labības nokulšanas itin bieži aizdegas rugāji. Svilst ne sliktāk kā kūla pavasarī.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēsta, ka pirmdien bijuši platības ziņā lielākie ugunsgrēki. Ap diviem pēcpusdienā Tukuma novada Irlavas pagastā rugāju lauks dega 8 hektāru lielā platībā. Savukārt vēl pēc pāris stundām aizdegās nokults lauks netālu no Vaiņodes – 20 hektāru. Ugunsdzēsēji pieļauj, ka abos gadījumos aizdegšanās iemesls ir zemē nomests izsmēķis. Līdz šim veicies, ka uguns nav iesprukusi vēl nenokultos labības laukos, tad lielākas būtu gan liesmas, gan zaudējumi.

Pašlaik ir jau ceturtā nedēļa bez lietus, un uguns ļoti labprāt dzīvojas pa mežiem. Valsts meža dienests (VMD) vēsta, ka atsevišķās mežniecībās jau sasniegta maksimālā – piektā – ugunsbīstamības klase. Te pat kūpošu izsmēķi nevajag. Pietiek ar sīkāko dzirkstelīti, lai mežs uzliesmotu, un šādos laika apstākļos to nodzēst ir ļoti grūti. Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Edijs Leišavnieks stāstīja, ka jau piecas dienas dzēsts meža ugunsgrēks Neretā. Astoņi hektāri ļoti grūti pieejamā vietā. Nācies piesaistīt papildspēkus. Fronti dzēsa no Nacionālo Bruņoto spēku helikoptera, savukārt uz flangiem tika vilktas ūdens šļūtenes vairāku kilometru garumā. Lielā uguns vakar bija nodzēsta, taču kūdrainajā augsnē turpinājās gruzdēšana.

Pēdējās dienās teju katrā virsmežniecībā izceļas pa ugunsgrēkam, vidēji – 10 līdz 12 dienā. Ģeogrāfija visplašākā – aizvakar pusotrs hektārs jaunaudzes nosvila Latgalē, pašā ceļa malā. Tātad pie vainas jau atkal kāds nekrietns smēķētājs. 1,3 hektāri pieauguša meža nodega tepat Pierīgā pie TEC2 Aconē. Visbiežāk mežu ugunsgrēki izceļas pēcpusdienā, kad rīta rasa nožuvusi un saule kārtīgi cepina. No svara ir arī ceļa tuvums un ogotāju skaits mežā.

Sinoptiķu solītais lietus pagaidām neļauj cerēt uz būtisku ugunsbīstamības mazināšanos. Pēc neliela lietus pietiek vienas saulainas, vējainas pēcpusdienas, lai viss atkal būtu sauss. Tāpēc VMD aicina mežā būt ārkārtīgi uzmanīgiem – ugunskurus kurināt tikai īpaši ierīkotās vietās un neatstāt bez uzraudzības pat sīkāko oglīti. Nemest zemē sērkociņus un izsmēķus, nebraukt ar mašīnām un motocikliem nost no ceļiem.

Teorētiski par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu fiziskas personas var sodīt ar līdz pat 350 eiro lielu naudassodu. Taču problēma, protams, ir vainīgo noķeršanā. Viņi jau negaida pie degoša meža. Edijs Leišavnieks savā praksē atminas vien divus gadījumus, kad ciet paņemti ļaunprātīgi dedzinātāji. Taču abos viņi no soda izvairījās, jo izmeklēšanas gaitā oficiāli atzīti par trakiem.

Kopš gada sākuma Valsts meža dienests ir reģistrējis 559 meža ugunsgrēkus, un kopējā uguns skartā platība ir 512,5 hektāri. 68% gadījumu aizdegšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, tātad vainīgs cilvēks.