Militārā budžeta izcīņa sākusies

 
Ik pa laikam uz Latviju atlido sabiedrotie – šajās dienās tās ir lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, ko karavīru vidū dēvē par tanku murgu. Un mums viņiem jānodrošina uzņemošās valsts atbalsts – angāri lidmašīnām, gultasvietas karavīriem, civilizēti darba un atpūtas apstākļi. Plus vēl pašiem jābūt spējīgiem nepieciešamības gadījumā karot. Tāda ir oficiālā takse par NATO klātbūtni Austrumeiropā ©Ēriks KUKUTIS, RYC

Aptuveni 28 centus dienā godīgam nodokļu maksātājam pašlaik izmaksā valsts aizsardzības finansēšana. Palielinot budžeta apjomu no 1% šogad līdz 2% no IKP kādreiz nākotnē, kā jau gadiem tiek solīts visiem NATO ģenerāļiem, šī summa dubultosies.

Taču, veidojot nākamā gada budžetu, plānots rāmāks pieaugums – līdz 1,4% no IKP, kas absolūtos skaitļos kopā būtu aptuveni 320,5 miljoni eiro un tāpat uzliks milzīgu atbildības slogu visiem militāro iepirkumu veicējiem, jo māksla ir naudu ne vien saņemt, bet arī iztērēt lietderīgi. Treknajos gados tas neizdevās, savukārt sekojušajos liesajos aizsardzības izdevumi tika apgriezti līdz kritiskajam minimumam.

Pieaugums tikai uz papīra?

Šobrīd plānotie bāzes izdevumi ir 252 miljoni eiro. Kā Neatkarīgajai skaidro Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins, tas ir absolūtais minimums, «lai iestāde būtu spējīga sevi uzturēt un darboties līdzšinējā kapacitātē». Tātad esošā stāvokļa saglabāšana bez attīstības. Neiepērkot jaunu bruņojumu, nebūvējot jaunas ēkas, neorganizējot savu karavīru un zemessargu trenēšanu un neuzņemot sabiedrotos.

Summa, ko aizsardzības resors pieprasījis papildus, lai apmierinātu iepriekšminētās vajadzības, ir 68,5 miljoni eiro. Līdz šim koalīcijā panākta vienošanās tikai par 59 miljoniem, turklāt finanšu ministrs Jānis Reirs piedāvā risinājumu, lai arī šis skaitlis paliktu tikai uz papīra. Intervijā Latvijas Avīzei viņš nācis klajā ar ideju, ka robežsardzi varētu piesaistīt armijai. Tādējādi robežsargiem atvēlētais finansējums (šogad tie ir 39 miljoni) formāli kļūtu par militārā budžeta sastāvdaļu, ļaujot formāli ātrāk tuvoties NATO pieprasītajiem 2% no IKP. Protams, no spēju viedokļa tas nekādu pienesumu nesniegtu nedz armijai, nedz robežsardzei – divus nabagus kopā saliekot, bagātnieks nesanāk.

Neaizrīties no laimes

«Tā atkal tāda mānīšanās. Tie paši vecie triki, ar ko mēs jau gadiem cīnījāmies,» secina atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols. Jāatgādina, ka arī treknajos gados zem aizsardzības izkārtnes politiķi centās sabāzt visu, ko vien varēja iedomāties. Būvēja pašvaldību sporta zāles, pieminekļus, finansēja nepopulārus sporta veidus un putnu pētnieku vaļaspriekus. Tādējādi mazinot kaujasspējas. Arī robežsardzes pievienošana Latvijas armijai tās nevairos. Šobrīd pat abu struktūru ieroču sistēmas nav savietojamas. Armijā ir NATO standarts, turpretim robežsargi joprojām izmanto vecos Kalašņikova automātus, Makarova pistoles, un to nomaiņai vajadzīga nauda, nevis formāla iegrāmatošana citas iestādes pamatlīdzekļos.

Protams, ja politiķi pārtrauks ilgus gadus piekopto vēlētāju un sabiedroto mānīšanu un apsolītais aizsardzības budžeta pieaugums būs reāls, aizsardzības resora izaicinājums būs neaizrīties ar šo pēkšņo un dāsno laimi – papildu 68,5 miljoniem. «Naudas summa ir tiešām interesanta, un tā jau būs aizsardzības ministra politiskā atbildība, lai nauda tiktu iztērēta laikā, atbilstoši mērķiem, vairojot Latvijas armijas kaujasspējas,» spriež G. Ābols.

Zvaigžņu kariem par liesu

Ministrijai attiecībā uz naudas tērēšanu bruņoto spēku attīstībai esot precīzi plāni, sarakstīti daudziem gadiem uz priekšu. K. Galkins saka: «Mēs apzināmies atbildību sabiedrības priekšā, un šobrīd nav nekāda pamata uzskatīt, ka tos 1,4% nespēsim apgūt.»

Papildus pieprasītajā naudā ietilpst finansējums uzņemošās valsts atbalsta pienākumiem. Pirmkārt, infrastruktūras sakārtošanai, jo sabiedroto armijām, kas pie mums uzturas, nepieciešami angāri tehnikai, darbnīcas tās apkopei, nepieciešamas gultasvietas karavīriem. Ādažu bāzē iecerēta nākamā kazarmu bloka celtniecība, kas ļaus izmitināt vēl līdz pat 300 karavīriem. Turklāt kazarmas nepieciešamas arī pašu karavīriem. Turpmākajos trīs gados iecerēts palielināt profesionālā dienesta personālsastāvu – līdz 6000 karavīriem. Pašlaik ir nepilni 5000. Stiprināt un ekipēt Zemessardzi, attīstīt arī Jaunsardzes kustību. To visu darīt prasa saspringtā ģeopolitiskā situācija. Papildu nauda piešķiršanas gadījumā tiks tērēta Latvijas aizsardzības spēju palielināšanai, proti, pretgaisa aizsardzības ieroču iegādei. Tāpat procesā jau ir darījums ar 123 kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi. Pirmās tiks saņemtas jau šogad. Plāni armijas attīstībā ir lieli, taču, kā atzīst K. Galkins: «Te nav runa par kaut kādiem zvaigžņu kariem vai pārspīlētām ekstrām.»

Finanšu ministrijas piedāvāto viltību naudu aizsardzībai piešķirt tikai uz papīra Aizsardzības ministrija pagaidām atturas komentēt. Valsts budžeta izcīņa vēl ir pašā sākumā, un lielās batālijas sākšoties tikai pēc Saeimas atgriešanās no vasaras brīvdienām.



 

Abonē