SKAUDRS STĀSTS: Bēgļu vēlme viena – palikt dzīvam

Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri kopā ar patvēruma lūdzējiem – Muhamedu un Džordžu. Abu liktenis ir Latvijas varasiestāžu rokās – 18. oktobrī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde paziņos savu lēmumu – ir viņi bēgļu vai alternatīvā statusa cienīgi vai nav. Ja nē, tad viņus gaida deportēšana uz dzimto Sīriju, kur Islāma valsts kaujinieki par izvairīšanos no karadienesta ar motorzāģiem varētu nocelt no pleciem viņu glītās galvas © F64

6000 eiro par nokļūšanu no Krievijas Latvijā – tik cilvēku kontrabandistiem samaksājis musulmanis Muhameds, tikpat daudz kristietis Džordžs.

Abi jaunie vīrieši ir no Sīrijas un gaida 18. oktobri, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde paziņos savu lēmumu – ir viņi bēgļu vai alternatīvā statusa cienīgi vai nav. Ja nē, tad viņus gaida deportēšana uz dzimto Sīriju, kur Islāma valsts kaujinieki par izvairīšanos no karadienesta ar motorzāģiem varētu nocelt no pleciem viņu glītās galvas.

Ceļš līdz Muceniekiem

Šī nebūt nav krāsu sabiezināšana, jo divi Džordža brāļi tieši šādā šausminošā veidā atvadījās no šīs pasaules. Muhameda brāļiem izdevies aizbēgt uz Turciju, vēl diviem uz Vāciju un tur saņemt bēgļu statusu. Muhameda un Džordža ceļš uz Eiropu bija atšķirīgs. Abi mācījušies Krievijā – viens vispārizglītojošajā skolā, otrs studējis datorzinības. Taču pasu derīguma termiņš izbeidzies vienlaikus ar Asada režīmu – Krievijā vairs nebija palikšanas, bet atgriezties mājās pārāk riskanti. Tā abi meklējuši rokā cilvēku kontrabandistus, lai nokļūtu Zviedrijā. Nauda viņiem nav bijusi problēma, abi puiši ir no pārtikušām ģimenēm. Noziedznieku vārdus viņi slēpj, tāda ir darījuma sastāvdaļa. Pārvietojamajā grupā kopumā bijuši pieci nelegālie migranti. Viens, tuvojoties Latvijas robežai, no bailēm dabūjis infarktu, pārējie četri pēc 11 stundu slapstīšanās tika pāri, tālāk aizvesti uz Rīgu. No Rīgas devušies uz Igauniju, bet tur beidzot paņemti ciet un nosūtīti atpakaļ uz Latviju. Tagad Muhameds un Džordžs laiku pavada galvenokārt patvēruma meklētāju centrā Mucenieki – pelnīt nedrīkst, mācībām naudas nav. Tāpēc ar prieku pieņēmuši Saeimas deputāta un Arābu kultūras centra vadītāja Hosama Abu Meri piedāvājumu uz vienu dienu kļūt par seju tiem 250 bēgļiem, kas Latvijā vēl tikai ieradīsies. Viņi ir dažādu ticību cilvēki, ar atšķirīgu ādas krāsu, tomēr pilnīgi vienādi savā vēlmē palikt dzīviem. Ne jau pēc pabalstiem uz Eiropu atceļojuši. Ja Latvijas valsts atļaus, viņi šeit paliks.

Apaļā galda secinājumi

Hosams Abu Meri vakar pulcināja uz plašu apaļā galda diskusiju imigrantu integrācijā iesaistīto ministriju ierēdniecību un nevalstiskās organizācijas, kas jau līdz šim sniegušas atbalstu patvēruma meklētājiem. Sarunas temats – kā mazināt sabiedrības bailes no jaunpienācējiem un kā viņus integrēt sabiedrībā. Savā ievadrunā Hosams Abu Meri uzsvēra, ka Latvijas līdzšinējā pieredze ar arābiem ir laba – pie mums mīt ap 200 arābu, viņu pašu ieskaitot, un visi esot lojāli ļaudis, apguvuši valsts valodu, nepieciešamības gadījumā gatavi arī aizstāvēt Latviju. Viens esot pavisam skaidrs – pusotra tūkstoša teroristu dēļ uzskatīt, ka viss uz pasaules mītošais miljards arābu ir teroristi, nevienam nav tiesību.

Integrācijas process nebūs vienkāršs. To diskusijā uzsvēra Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska: «Nemānīsim sevi, ka tas notiks ātri.» Viņas pārstāvētajai organizācijai ir plašākā pieredze bēgļu atbalstā. No Latvijā bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušajiem 200 cilvēkiem 60 ir saņēmuši centra juridisko atbalstu. Ja tāds būs nepieciešams pāris simtiem cilvēku, sabiedriskās organizācijas jaudas būs par mazām. Tātad vajadzīgi juristi. Un šī ir tikai viena no šaurajām vietām. Jāapzinās arī, cik daudziem cilvēkiem ministrijās, iestādēs un sabiedriskajās organizācijās ir arābu valodas zināšanas. Un cik daudzi gatavi sniegt palīdzību patvēruma meklētājiem brīdī, kad viņiem būs jāsāk daudzmaz patstāvīga dzīve.

Kurš pirmais rindā?

Protams, ļoti liela nozīme integrācijā būs vietējo iedzīvotāju atsaucībai, un tā vismaz pagaidām nešķiet liela. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, lielākā daļa Latvijas pašvaldību bēgļus savā teritorijā nevēlas izmitināt. Ministrijas pārstāvis Aivars Draudiņš pieļauj, tas tāpēc, ka vēl pārāk daudz jautājumu ir neskaidri. Nu, piemēram, kas notiks ar dzīvokļu rindām, ja tajās tiks iekļauti bēgļi. Kurš rindā tagad būs pirmais?

Summa, ko Eiropas Savienība Latvijas valstij maksās par viena bēgļa uzņemšanu, ir 6000 eiro. Tikpat, cik samaksā viens migrants cilvēku kontrabandistiem.



Latvijā

Latvijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības platības šogad ir pieaugušas par 3,5% - līdz 306 500 hektāriem, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.  Latvijā bioloģiski sertificētās lauksaimniecības platības šogad ir pieaugušas par 3,5% - līdz 306 500 hektāriem, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.

Svarīgākais