Jaunā vēstniece īpaši aprūpēs ebrejus
Gandrīz pēc gadu ilga pārtraukuma Amerikas Savienotās Valstis nozīmējušas vēstnieku Latvijā. Tā ir karjeras diplomāte Nensija Bikofa Petita, un pagājušās nedēļas izskaņā viņa ieradās savā jaunajā mītnes zemē. Viena no darba prioritātēm būšot ebreju īpašumu restitūcija.
Oficiāli gan darba pienākumus vēstniece sāks pildīt tikai pēc akreditācijas iesniegšanas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim 8. septembrī.
Vēstniecības mājaslapā ievietotajā video uzrunā Nensija B. Petita jau runā latviešu valodā. Stāsta, ka viņas vecvecāki ir no Lietuvas un Ukrainas: «Tāpēc savā ziņā esmu atpakaļ pie manas dzimtas saknēm.» Uzrunā ASV valdības vārdā viņa sola, ka sabiedrotie turpinās aizsargāt Latviju saskaņā ar NATO 5. pantu.
Arī iepriekšējos darbos diplomātei bijusi saistība ar Eiropas austrumiem – bijusi padomniece vēstniecībā Maskavā, preses atašeja Kijevā, savulaik Vašingtonā strādāja nesen Eiropā neatkarību atguvušo valstu atbalsta koordinatora birojā. Diplomātes karjeras gaitā viņa ieņēmusi vēl citus posteņus, bet pēdējais amats pirms iecelšanas ASV vēstnieces amatā Latvijā bija ASV Valsts departamenta Rietumeiropas lietu pārvaldes direktore.
Kā spriež Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvis Atis Lejiņš, fakts, ka uz Latviju atsūtīts karjeras vēstnieks, nevis politiskais diplomāts, vērtējams pozitīvi. Prezidenta Buša laikā par diplomātiem kļuva tie, kas vairāk naudas noziedoja partijai. Tagad tie, kuri kompetentāki.
ASV prezidents Baraks Obama jauno vēstnieci Latvijai nominēja jau pērnā gada augustā, drīz pēc tam, kad darbu beidza iepriekšējais vēstnieks Marks Pekala. Taču iekšpolitisku apstākļu dēļ krietni aizkavējās lemšana Senātā. Kā vēsta aģentūra LETA, noklausīšanās Ārlietu komitejā notika tikai šā gada maija beigās. Tad arī Nensija B. Petita izklāstīja savu redzējumu par ASV turpmāku sadarbību ar Latviju. Pastāstīja šādus tādus vēstures faktus, pieminēja Latvijas solījumu par aizsardzības budžeta palielināšanu un to, ka saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija apņēmusies turpināt uzturēt diplomātiskas attiecības ar Krieviju. Taču līdztekus uzslavām vēstniece arī pauda viedokli, ka Latvijai atsevišķās jomās būtu ieguldāms papildu darbs. Viņa minēja divus piemērus: korupcijas apkarošanu, kā arī ebreju īpašumu restitūciju. Tiesa gan, ideja par dažādu nekustamo īpašumu piešķiršanu, vadoties pēc tautības un atrauti no kopējā denacionalizācijas procesa, Latvijas sabiedrībā tiek vērtēta noraidoši.