Izcili komunicē par stratēģisko komunikāciju

NATO valstu cīnītāji par ļaužu sirdīm un prātiem šajās dienās pulcējas Rīgā.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (STRATCOMCOE) ticis pie jaunas un skaistas mājas ekskluzīvā vietā Rīgā, Pārdaugavā, Kalnciema ielā, un šim notikumam pieskaņots otrs – Nacionālajā bibliotēkā norisinās starptautiska konference par stratēģiski izcilu komunicēšanu. Tajā piedalās gan šā jautājuma pētnieki un militārpersonas, gan vairāki augsta līmeņa politiķi, kam kopīgi jāaizsargā savas valstis no citu valstu komunikācijas slazdiem un uzbrukumiem. Kopumā apmēram 300 dalībnieku.

Protams, gana plaši konferencē tika cilāts Krievijas vārds, kas Latvijas iedzīvotājus interesē vairāk par Irāku vai Afganistānu, kas arī atrodas pētnieku uzmanības lokā. Krievijas īstenotais informācijas karš prasa NATO atbildi austrumos, un, kā atzina kāds konferences dalībnieks, – veiksmes esence ir ātrumā.

Ar ko paralēli karam Ukrainā nodarbojas Krievija? Meistarīgi izplata propagandu, sēj šaubas, izmanto dažādus komunikācijas kanālus un veidus. Šķeļ Eiropu un diskreditē Ameriku. Izmanto baznīcu, izmanto uzpirktus ekspertus ārzemēs. Konferencē Krievijas izmantotos hibrīdkara ieročus uzskaitīja pētniece no Latvijas Gunda Reire.

Savukārt militārais analītiķis Timotijs Tomass pievērsās jautājumiem – kā pamanīt informācijas kara draudus, kādi ir indikatori un ko ar tiem darīt. Pretinieka kara viltība tiek veidota tā, «lai maldinātu ienaidnieka uztveres procesus, domāšanu, emocijas un gribu». Tātad šī viltība jāatmasko. Vispirms jāsaprot konteksts un katras konkrētās nācijas domāšanas veids, bet, konstatējot hibrīddraudus, nekavējoties jāķeras pie pretpasākumiem. Tajā skaitā jāinformē sabiedrība, ka to cenšas nozombēt, un jārāda paņēmieni, kā tas notiek. Jāizgaismo meli, un jādara tas intensīvāk, nekā tiek melots. Protams, jo mazāk izglītota sabiedrība, jo vieglāk to piemānīt. Tādēļ arī vairāki eksperti savās runās pieminēja nepieciešamību mācīt cilvēkiem patērēt medijus, šķirot ziņas, atpazīt interneta troļļus, kas aktivizējušies arī mūsu virtuālajā vidē.

Latvija ar STRATCOMCOE saista gana lielas cerības, jo, kā uzsver nākamais iestādes vadītājs Jānis Sārts, citur pasaulē līdzīgas neesot. Tam gan būs nepieciešama arī citu NATO valstu uzticēšanās Latvijas veidotās iestādes spējām stratēģiski izcili komunicēt. Pirmajā pastāvēšanas gada laikā jau esot tapuši vairāki veiksmīgi pētījumi.

Taču ar lokālo komunikāciju gan pārāk nevedas. Valsts valodas centrs jau laikus aizrādīja konferences organizatoriem, ka viņiem «jāpiemēro laba prakse, respektējot uzņēmējvalsts valsts valodu», proti, jānodrošina sabiedrībai «vispusīga un pilnīga informācija valsts valodā par rīkoto pasākumu». Tomēr nezināmu iemeslu dēļ latviešu izdomātais un latviešu izveidotais STRATCOMCOE latviski runāt kategoriski atsakās un lūgtie viesi sacenšas neoficiālā konkursā par briesmīgāko akcentu svešvalodā.