Ilze Šteinfelde / Autori

Mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtībā gaidāmas izmaiņas – daļa uzņēmumu šogad nodoklī, iespējams, maksās mazāk, savukārt pēc pāris gadiem – ievērojami vairāk, nekā paredz pašreiz spēkā esošais likums. Turklāt tiek plānots ierobežot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju loku.

Pirms desmit dienām Eiropas Savienībā (ES), tajā skaitā Latvijā, beidza pastāvēt piena kvotu režīms. Šo brīdi ar bažām gaidīja gan Latvijas, gan citu ES valstu piensaimnieki: Latvijā raizējas, vai nav pārpildīta piena kvota, kas draudētu ar soda naudām, savukārt vecajās ES dalībvalstīs, kur kvotu sistēma valdīja 30 gadu, baidās par nespēju pielāgoties jaunajai tirgus situācijai.

Saeimas deputātiem šogad mēnešalgas pielikums bijis 99 līdz 157 eiro apmērā, ik gadu mēnešalgas apmērs pieaug aptuveni par 100 eiro, šobrīd sasniedzot 2291 eiro pirms nodokļiem, neskaitot piemaksas un kompensācijas, kuras naudas izteiksmē arī ar katru gadu palielinās. Tajā pašā laikā valsts gadiem nespēj atrisināt, piemēram, pensionāru, medicīnas darbinieku un pedagogu finansējuma problēmas.

Pēdējo nedēļu aukstās naktis ziemājiem nav kaitējušas. Un, tā kā arī ziema rudenī iesētajiem graudaugiem bijusi labvēlīga, šogad ir cerība uz labu graudaugu ražu, Neatkarīgajai prognozēja a/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot elektrības tirgotāju piedāvātos līgumus patērētājiem, konstatējis, ka visos tajos konstatēti netaisnīgi līguma nosacījumi. Daļa no tiem jau ir novērsti, bet par atsevišķiem līguma nosacījumiem joprojām notiek strīdi starp PTAC un elektrības tirgotājiem.

Olu deficīts Lieldienās šogad nedraud – tirgotāji pietiekamā apjomā iepirkuši gan baltās, gan arī brūnās olas no Latvijas un citu valstu ražotājiem. Pašmāju olu ražotājs Balticovo lēš, ka lielā olu importa dēļ šogad uz svētkiem viņi pārdos mazāk olu nekā iepriekš.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaistumkopšanas nozari brīdinājis par represijām, kuras skars tos, kuri turpinās strādāt ekonomikas ēnas pusē.

Sākot ar šodienu, par iebraukšanu Jūrmalā atkal jāmaksā, un visās Rīgas satiksmes apsaimniekotajās autostāvvietās maksa par auto novietošanu uz vienu stundu palielināsies par 17 līdz 30 procentiem. Tāpēc šobrīd novietot automašīnu Vecrīgā uz stundu ir dārgāk nekā to izdarīt Parīzes, Oslo vai Berlīnes centrā. Un tas nav 1. aprīļa joks.

Automašīnu zādzības nav tikai Latvijas problēma. Ar šo sērgu cīnās arī citās valstīs. Lai apkarotu autotransporta zādzības, Eiropas Savienībā (ES) tiek spriests par nepieciešamību ierobežot klonēto mašīnu reģistrēšanu.

Piecu eiro banknotes, kas ir mazākās apgrozībā esošās eiro banknotes, visos Latvijas bankomātos nav pieejamas.

Brīdī, kas lielākā daļa cilvēku un jo īpaši seniori vakarā iekārtojas ērtāk pie televizora ekrāna, Dace un Kārlis pošas uz Argentīnas tango deju nodarbību vai kādu no Milongas vakariem.

Pārbaudot būvlaukumus un testējot būvmateriālus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 43% gadījumu konstatējis neatbilstības, tajā skaitā bijuši gadījumi, ka slodzi nesošo konstrukciju savienojumu vietās izmantoti nepiemēroti bultskrūvju komplekti, kas var ietekmēt ēkas stabilitāti.

Rīgā maltīte restorānā vienam cilvēkam izmaksā vidēji 30 eiro, Tallinā – 22 eiro, Viļņā – 17 eiro, liecina galdiņu rezervēšanas sistēmas GetTable informācija par vidējo čeka summu vienam apmeklētājam dažādos restorānos.

Šis gads zemniekiem nāk ar jaunām prasībām – platību maksājumu saņemšanai pilnā apjomā būs jāievēro videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses jeb zaļināšanas prasības. Turklāt dokumenti platību maksājumu saņemšanai zemniekiem, kuri apsaimnieko vairāk nekā desmit hektāru aramzemes, obligāti būs jāiesniedz elektroniski. Pārējie zemnieki atbalstam var pieteikties tāpat kā līdz šim – papīra formātā vai ar interneta starpniecību, kā katram ir ērtāk.

Lielākās algas Latvijā saņem IT, finanšu un farmācijas sektoros strādājošie, savukārt zemāk atalgoti ir izglītības, veselības aprūpes un sabiedriskās ēdināšanas nozares darbinieki. Darba samaksa būtiski atšķiras arī pilsētās un laukos, liecina CV–Online Latvia veiktais pētījums.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) un Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Pims van Balekoms vakar parakstīja vienošanos par 200 miljonu eiro aizdevumu investīciju atbalstam.

Ar Rīgas piena kombināta (Food Union grupa) ražoto saldējumu Ķīnas pircējus paredzēts iepazīstināt maijā Šanhajā notiekošās izstādes SIAL China laikā. Savukārt saldējuma eksportu uz šo valsti Food Union cer uzsākt vasaras beigās.

Pirms trim gadiem Latvija emitēja piecu un septiņu gadu obligācijas 2,25 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ja toreiz vienlaikus ar šiem darījumiem nebūtu noslēgti arī valūtas mijmaiņas darījumi, Latvijas ārējais parāds valūtas svārstību dēļ šobrīd būtu pieaudzis par 600 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā sabiedrībai netiek atklāts, cik valstij izmaksā šis valūtas riska novēršanas instruments un kuras bankas tajā ir iesaistītas.

Autobraucējiem Latvijā par pārvietošanās izmaksām nevajadzētu žēloties, jo, kā liecina Eiropas Komisijas (EK) ikmēneša apkopojums par aktuālajām degvielas cenām, pie mums ir nopērkams teju pats lētākais benzīns un dīzeļdegviela Eiropas Savienībā (ES). Diemžēl īsti šai informācijai ticēt nevar, jo Ekonomikas ministrija (EM), ziņojot par vidējām degvielas cenām, sniedz neprecīzu informāciju EK.

Izciliem pavāriem padomdevēju nevajag, taču sabiedrotie un palīgi gan noder. Moderno tehnoloģiju laikmetā par tādām kļuvušas mobilās lietotnes, kas palīdz gan iepirkties, iesakot, kādi produkti jānopērk, gan izvēlēties ēdienkarti viesībām, kas liks ciemiņiem apbrīnot saimnieces izdomu, gan arī rūpējas par to, lai ēst gatavošanas procesā netiktu aizmirsta veselība. Žurnāls Māja iepazīstina tikai ar dažām, nejauši izvēlētām.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenas palielinājās par 0,3 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija. Mēneša laikā sadārdzinājusies gan pārtika, gan degviela.

Sadales tīkls šogad plānojis nomainīt 100 000 esošo elektrības skaitītāju pret viedajiem skaitītājiem. Jauno, moderno skaitītāju lietotājiem pašiem vairs nevajadzēs nolasīt elektrības rādījumu, savukārt a/s Sadales tīkls darbiniekiem klātienē pārbaudīt skaitītāja stāvokli. Tomēr kā galvenais ieguvums, nomainot parastos elektrības skaitītājus pret gudrajām ierīcēm, tiek uzsvērta elektroenerģijas ekonomija.