UZMANĪBU: Elektrības līgumu zemūdens akmeņi

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot elektrības tirgotāju piedāvātos līgumus patērētājiem, konstatējis, ka visos tajos konstatēti netaisnīgi līguma nosacījumi. Daļa no tiem jau ir novērsti, bet par atsevišķiem līguma nosacījumiem joprojām notiek strīdi starp PTAC un elektrības tirgotājiem.

Latvijas mājsaimniecības elektrību brīvajā tirgū pērk jau trīs mēnešus. Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka pagaidām mājsaimniecības bijušas visai konservatīvas un nav steigušās izmantot brīvā tirgus priekšrocības. Atveroties tirgum, elektrības tirgotāju mainīja vien 0,5% no mājsaimniecībām. Savukārt Dānijā brīvajā elektrības tirgū šobrīd ir iesaistījušās 78% mājsaimniecību. Tiesa, arī elektrības tirgotāju skaits šajā valstī pārsniedz Latvijas tirgus piedāvājumu vairāk nekā desmit reižu.

Maza konkurence

Latvijas mājsaimniecību piesardzība iesaistīties brīvā tirgū, iespējams, skaidrojama ar nelielām atšķirībām starp piedāvājumiem – elektrības gala cena tikpat kā neatšķiras. Arī S. Ābrama atzina, ka tirgotāja iespēja variēt ar cenu ir visai ierobežota, drīzāk tie var konkurēt ar pakalpojumu kvalitāti vai bonusiem. Turklāt elektrības tirgotāju skaits, salīdzinot ar citām valstīm, nav liels. Šobrīd Latvijā elektrību mājsaimniecībām piedāvā četri tirgotāji – a/s Latvenergo, SIA Baltcom TV, SIA 220 Enerģija un SIA Win Baltic, savukārt sadales funkciju veic Latvenergo meitasuzņēmums Sadales tīkli, kas šo pakalpojumu piedāvā 99% Latvijas teritorijas. Tai pašā laikā Igaunijā elektrību tirgo 15 uzņēmumi un sadali nodrošina vairāki desmiti uzņēmumu.

Tieši apstāklī, ka Sadales tīkls Latvijā atrodas dominējošā stāvoklī un ir pārmērīgi sasaistīts ar mātesuzņēmumu Latvenergo, KP saskata vienu no galvenajiem konkurences riskiem. «Visiem elektrības tirgotājiem ir jāslēdz līgumi ar a/s Sadales tīkls, tomēr nav mehānisma, kas aizsargātu tirgotāju intereses, un a/s Sadales tīkls var tiem uzspiest sev neizdevīgus nosacījumus,» norādī ja S. Ābrama. Pēc viņas teiktā, Latvenergo, darbojoties tirgū, var izmantot priekšrocības, ko tam dod vēsturiskā atpazīstamība. «Lai arī elektroenerģijas tirgošanai Latvenergo ir izveidojis meitasuzņēmumu SIA Elektrum Latvija, formāli novēršot šķērssubsidēšanas riskus, piedāvājumu patērētājiem tomēr sagatavoja un izteica Latvenergo, tādējādi izmantojot klientu uzticību atpazīstamam zīmolam,» atklāja S. Ābrama. Viņa arī pieļāva, ka Sadales tīkla uzturētajai visu elektrības patērētāju datu bāzei piekļūst arī SIA Elektrum Latvija, tādējādi gūstot sev priekšrocību. Latvenergo šo apgalvojumu noraida, uzsverot, ka a/s Latvenergo kā vienam no elektroenerģijas tirgotājiem ir pieejama informācija un datu bāze tikai par saviem klientiem. «Latvenergo kā elektroenerģijas tirgotājam nav piekļuves konkurentu klientu datiem. Latvenergo, līdzvērtīgi kā citi komersanti, elektroenerģijas tirgū darbojas atbilstoši likumiskajam regulējumam un brīvai konkurencei,» skaidroja Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere.

Maz sūdzību

PTAC savukārt izvērtēja elektrības tirgotāju piedāvājumus un līguma projektus. PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa atzina, ka diemžēl visu elektrības tirgotāju līgumos tika konstatētas neatbilstības dažādiem elektroenerģijas tirgu un patērētāju tiesību aizsardzību regulējošiem normatīviem aktiem. Vieni tirgotāji līgumos bija iekļāvuši normu, kas paredz neatbilstošu maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, citi – līguma automātisku pagarināšanu, neinformējot par to patērētāju. Atsevišķos līgumos bijušas arī tirgotāja plašas iespējas vienpusēji pieņemt lēmumu par līguma izbeigšanu, kā arī ierobežotas patērētāju tiesības iesniegt tirgotājam pretenzijas par izrakstīto rēķinu. Tāpat daudzos līgumos bija ietverti neprecīzi un nesaprotami līguma noteikumi. B. Vītoliņa skaidroja, ka daļa līguma punktu jau ir izlaboti. Paši patērētāji līdz šim ir maz sūdzējušies par elektrības tirgotājiem. PTAC šogad ir saņēmis sešas patērētāju sūdzības un 30 patērētāju epastus, kuros lūgtas konsultācijas saistībā ar elektrības tirgotāju rīcību. Lielākoties sūdzības un konsultācijas bija saistītas ar pakalpojuma sniedzēja sasniedzamības un komunikācijas problēmām, norēķinu kārtību, skaitītāja rādījumiem un to nodošanu, kā arī pārpratumiem saistībā ar piemērotāko piedāvājumu saņemšanu un līguma slēgšanu.

Igaunijā elektrībai mazāks piecenojums

SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, salīdzinot divu Igaunijas un Latvijas tirgū pārstāvēto tirgotāju piedāvājumus elektroenerģijas iegādei par biržas spot cenu – Elektrum un 220 Energia, secinājis, ka Latvijā elektrības tirgotāja piecenojums ir divas reizes lielāks nekā Igaunijā. «Latvijas mājsaimniecību tirgū maksa par vienas kilovatstundas elektroenerģijas iegādi biržā svārstās no 0,43 (220 Energia) līdz 0,47 (Elektrum) eiro centiem bez PVN, kamēr Igaunijas tirgus pārsteidz ar pat vairāk nekā divas reizes zemākām šo pašu pakalpojumu izmaksām – attiecīgi 0,20 un 0,24 eiro centi par kilovatstundu bez PVN. Šie novērojumi ļauj izteikt pieņēmumus par iemesliem, kāpēc tirgotāji Igaunijā strādā ar divas reizes zemāku uzcenojumu, kas veido tirgotāja patiesos ienākumus. Pieņemam, ka atbilde šai cenu atšķirībai ir meklējama Latvijas likumdošanas īpatnībās, kas sarežģī darba sākšanu tirgū, kur ievērojamas stratēģiskās priekšrocības ir bijušajam monopolistam. Jaunpienācējiem tās ir milzīgas investīcijas, kuras jāatpelna ar mazu klientu portfeli. Rezultātā klienti maksā vairāk,» saka J. Bethers. Viņš uzskata, ka būtu nepieciešams pārskatīt tirgus regulējumu, apsverot iespēju veidot ar kaimiņvalstīm vienotu darbības modeli, kas ļautu padarīt Baltiju par vienotu tirgu ikvienam investoram un paaugstinātu interesi par darbu tajā. Pretējā gadījumā nedaudzie esošie elektroenerģijas tirgotāji koncentrēšoties tikai uz investīciju atgūšanu ar cenas starpniecību, nevis attīstot produktu portfeli. Tas savukārt paaugstinot risku piedzīvot zemu konkurences līmeni arī ilgtermiņā, kas neradīs pietiekamu spiedienu cenu samazināšanai.

Brīvais elektrības tirgus

Elektrības pircējiem piedāvātie netaisnīgie līguma nosacījumi:

Neatbilstoša maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu (20% no atlikušās līguma vērtības)

Pārāk plašas iespējas tirgotājam vienpusīgi izbeigt līgumu

Līgumsods, ja tirgotājs maina līguma nosacījumus pirmajos divos gados

Līguma automātiska pagarināšana, iepriekš neinformējot patērētāju par līguma darbības termiņa beigām

Ierobežotas iespējas patērētājam iesniegt tirgotājam pretenzijas par izrakstīto rēķinu (tam ir atvēlētas tikai 10 kalendārās dienas)

Elektrības tirgotāju skaits

Zviedrijā - 123

Norvēģijā - 117

Dānijā - 53

Somijā - 71

Igaunijā - 15

Latvijā - 4