Februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenas palielinājās par 0,3 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija. Mēneša laikā sadārdzinājusies gan pārtika, gan degviela.
«Pēdējos gados februārim bija raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas, bet šogad pieaugums ir bijis nedaudz straujāks,» vērtē Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente Ieva Šnīdere. Pagājušā gada februārī patēriņa cenas salīdzinājumā ar janvāri vispār nebija mainījušās, savukārt 2013. gadā bijusi deflācija 0,1% apmērā.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis februāri nosauca par naftas, satiksmes tarifu un gurķu inflācijas mēnesi. «Veikalu plauktos parādījās jaunā raža, Rīgas satiksme palielināja braukšanas tarifus, un cenas kāpa arī degvielai,» sacīja D. Gašpuitis. Transporta pakalpojumi februārī sadārdzinājās par 3%, ko ietekmēja sabiedriskā transporta tarifu kāpums par 10% un cenu pieaugums degvielai par 2,9%.
EM aplēses liecina, ka pasaules pārtikas cenas februārī, salīdzinot ar janvāri, samazinājās par 1%, ko ietekmēja cenu kritums graudaugiem, cukuram un gaļai. Savukārt CSP dati liecina, ka Latvijā maize un graudaugu izstrādājumi, gaļa un gaļas izstrādājumi pretēji pasaules tendencēm kļuva dārgāki. Cenas kāpa arī eļļai un taukvielām, augļiem un dārzeņiem, jo īpaši gurķiem un tomātiem. Savukārt piens un piena produkti, maltā kafija, siers un cukurs nedaudz palētinājušies.
SEB ekonomists prognozē, ka turpmākos divus trīs mēnešus vidējais cenu līmenis gada izteiksmē būs zemāks nekā pērn, taču tad tas pamazām sāks pieaugt, galvenokārt palielinoties pakalpojumu cenu izmaiņām. «Taču lielākais inflācijas svārstību potenciāls slēpjas naftas cenu izmaiņās. Īstermiņā tā šūposies esošajā amplitūdā, kas ir aptuveni 60 dolāri par barelu, kaut gan joprojām pastāv faktori, kas varētu likt cenai sarukt līdz nesenā pagātnē uzrādītajam cenu minimumam. Vidējā termiņā prognozes sola tās stabilizēšanos ap 70 dolāriem par barelu. Patlaban naftas cenu kritums neitralizē negatīvo elektroenerģijas cenas kāpuma ietekmi uz inflāciju. Pārtikas cenas saglabāsies relatīvi stabilas. Dzīvīgākas izmaiņas pārtikas cenās atsāksies līdz ar sasniegumiem eksportā, tāpat izmaiņas var viest Krievijas politikas maiņa (sankcijas, sarežģījumi ar ražu, eksporta ierobežojumi utt.). Neskatoties uz cenu tendencēm gada pirmajā pusē, gada otrajā pusē inflācija kļūs nedaudz jestrāka,» brīdina D. Gašpuitis. SEB banka šā gada inflāciju prognozē 0,7% līmenī. Swedbank ekonomiste Lija Strašuna savās prognozēs ir vēl pieticīgāka. Viņa uzskata, ka nākamajos pāris mēnešos patēriņa cenas vēl arvien varētu būt tādā pašā līmenī kā gadu iepriekš vai pat nedaudz zemākas un šī gada inflācija nepārsniegšot 0,5%. Savukārt Nordea banka šogad prognozē inflāciju 1% apmērā.
Cenu pārmaiņas februārī
salīdzinot ar janvāri, %
Pārtika + 0,7
Alkohols, tabaka –0,1
Apģērbs, apavi –2,5
Mājoklis –0,5
Mājokļa iekārta –1,3
Veselība +0,6
Transports +3,0
Sakari 0,0
Atpūta, kultūra –0,2
Izglītība 0,0
Viesnīcas, restorāni 0,0
Pārējie –0,3
Kopā +0,3
Avots: CSP