Piena upēm aizsprosts vaļā

Pirms desmit dienām Eiropas Savienībā (ES), tajā skaitā Latvijā, beidza pastāvēt piena kvotu režīms. Šo brīdi ar bažām gaidīja gan Latvijas, gan citu ES valstu piensaimnieki: Latvijā raizējas, vai nav pārpildīta piena kvota, kas draudētu ar soda naudām, savukārt vecajās ES dalībvalstīs, kur kvotu sistēma valdīja 30 gadu, baidās par nespēju pielāgoties jaunajai tirgus situācijai.

Piena kvotu režīms ES tika ieviests 1984. gadā, lai novērstu piena pārprodukciju. Latvija piena kvotu sistēmai pievienojās 2004. gadā līdz ar iestāšanos ES.

No soda laikam izspruksim

Neskatoties uz iepriekš izskanējušām bažām par iespējamo piena kvotas pārpildi, kas nozīmētu soda naudu pat vairāku miljonu eiro apmērā, Latvija, izskatās, aizvadītajā kvotu gadā ir iekļāvusies tai atvēlētajā piena normā – 781 332 tonnās. Gulbenē notiekošajā reģionālajā konferencē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) saņēma īsziņu no Latvijas Datu centra vadītāja: «Latvijā piena kvota ir izpildīta par 99,1 procentu!» Tie, protams, ir tikai provizoriski rezultāti, taču vieš lauksaimniekos cerības. Pirmie šo labo ziņu uzzināja Gulbenes reģionālās konferences dalībnieki. «Lai gan līdz oficiālajam termiņam – 15. aprīlim – vēl ir laiks, tomēr prognozēju, ka centrs nav kļūdījies un rādītājs būs apmēram tāds pats,» zemniekiem sacīja J. Dūklavs.

Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija liecina, ka 11 gados Latvija ne reizi nav pārsniegusi kvotas apjomu. Piegādes kvotu izpilde svārstījās no 73 līdz 99 procentiem, tiešās tirdzniecības kvota – no 17 līdz 93 procentiem.

Brīvā tirgus izaicinājumi

Līdz ar kvotu atcelšanu piensaimniekiem vairs nav jāraizējas par iespējamu pārpildi, taču iepriekšējā režīma atcelšana reizē nozīmē arī izmaiņas ES piena tirgū. Daļa valstu varētu strauji palielināt piena apjomu. Nerodot noieta tirgu gatavai produkcijai, tas varētu neļaut kāpināt piena iepirkuma cenu, kas Latvijai ir ļoti svarīgi.

Par situāciju tirgū pēc piena kvotu sistēmas atcelšanas šodien spriedīs arī piena kooperatīvu vadītāji no visas Latvijas, piedaloties Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) piena nozares darba grupas sanāksmē. LLKA valdes locekle un piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane uzsver, ka piena nozarei Latvijā ir laba perspektīva, tomēr nepieciešams konkrētāks ilgtermiņa redzējums par tās attīstību arī no valsts puses. «Teorētiski šāda stratēģija ir izstrādāta, tomēr dzīvē tā nedarbojas, jo ir nogūlusi plauktos. Vismaz mēs, piena ražotāji, ikdienā nejūtam šādas stratēģijas realizēšanos dzīvē. Piena nozare regulāri piedzīvo dramatiskas svārstības, tādēļ ir nepieciešams atrast mehānismu, ar kura palīdzību situāciju iespējams stabilizēt, kā arī stiprināt nozares konkurētspēju ilgtermiņā, sākot ar ražotāju un beidzot ar pārstrādātāju,» sacīja M. Feldmane.

Pārbaudes var turpināties

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone uzsver, ka pēdējie kvotu sistēmas pastāvēšanas gadi Latvijai bijuši ražīgi. «Pirms desmit gadiem, kad Latvija iestājās ES ar tobrīd tai piešķirto piegādes kvotas apjomu 631 000 tonnu apjomā, Eiropas Komisijā neticēja, ka mūsu ražotāji jebkad spēs sasniegt šādu ražošanas apjomu. Šādai neticībai bija pamats – statistika, pēc kuras rēķināja valstij piešķiramās kvotas apjomu, rādīja, ka Latvijā vidējais izslaukums no govs 2003. gadā bija nedaudz virs 4000 kg gadā un kopējais valstī saražotā piena apjoms knapi pārsniedza 400 000 tonnu. Ilgās un sarežģītās sarunās ar Eiropas Komisijas ierēdņiem tolaik izdevās iegūt papildu apjomu tiešās tirdzniecības kvotai ap 200 000 tonnu apmērā, ko turpmākajos gados Latvijas ražotāji pakāpeniski pārveidoja par piegādes kvotām, tās apjomu izaudzējot līdz pašreizējiem 767 000 tonnu,» sacīja I. Tomsone.

Vienlaikus LKKC brīdina, ka valsts, pārstrādes uzņēmumi un arī piena ražotāji nav pasargāti no iespējamām ES iestāžu kontrolēm. «ES kontrolējošās iestādes var pieprasīt pārbaudei dokumentāciju par katru konkrētu piena ražotāju un pārbaudīt, cik atbilstoši patiesībai ir dokumentos norādītie piena kvalitātes rādītāji,» skaidroja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.