Latvija obligāciju spīlēs
Pirms trim gadiem Latvija emitēja piecu un septiņu gadu obligācijas 2,25 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ja toreiz vienlaikus ar šiem darījumiem nebūtu noslēgti arī valūtas mijmaiņas darījumi, Latvijas ārējais parāds valūtas svārstību dēļ šobrīd būtu pieaudzis par 600 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā sabiedrībai netiek atklāts, cik valstij izmaksā šis valūtas riska novēršanas instruments un kuras bankas tajā ir iesaistītas.
Latvijai obligāciju emisija nav sveša. Pērn janvārī mūsu valsts emitēja septiņu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā, bet aprīlī – desmit gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā. Taču pirms trim gadiem toreizējais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks nolēma, ka starptautiskajā palīdzības programmā saņemtie līdzekļi jāaizvieto ar valsts parādzīmēm, izlaižot obligācijas ASV dolāros. Toreiz tas tika skaidrots ar izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem un iespēju sasniegt plašāku investoru loku. Taču pēdējo astoņu mēnešu laikā eiro vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par aptuveni 22%. Pagājušo piektdien eiro vērtība bija nokritusies līdz pat zemākajam līmenim vienpadsmit gadu laikā.
Valsts kase uzsver, ka eiro/ASV dolāru svārstības Latvijas ārējā parāda apmēru neietekmē un, pat neraugoties uz ASV dolāra vērtības pieaugumu, Latvijas ārējais parāds eiro nav palielinājies. Lai pilnībā izslēgtu valūtu svārstību risku, līdz ar obligāciju izlaišanu ASV dolāros Valsts kase noslēdza arī mijmaiņas darījumus, kas nozīmē, ka gadījumā, ja ASV dolāra vērtība kāpj, kā tas ir šobrīd, valsts ārējais parāds nepalielinās, tajā pašā laikā Latvija nevarētu samazināt ārējā parāda apjomu gadījumā, ja ASV dolārs kļūtu vājāks.
«Valūtu mijmaiņas darījumu nosacījumos ir fiksēts, cik EUR ekvivalentā izmaksās USD iegāde no attiecīgās darījuma partnerpuses USD eiroobligāciju dzēšanas brīdī. Tas nozīmē, ka jau šobrīd ir zināms, kādā apjomā USD obligāciju dzēšanas brīdī Valsts kasei ir jānodrošina EUR resursi attiecīgajai valūtu mijmaiņas darījumu partnerpusei, lai pretī pilnā apjomā saņemtu USD obligāciju dzēšanai nepieciešamos USD resursus,» Neatkarīgajai skaidroja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme. Taču to, ar kurām finanšu iestādēm un ar kādiem nosacījumiem Latvija noslēgusi šos valūtas mijmaiņas darījumus, Valsts kase neatklāj. «Darījumu slēgšana tika nodrošināta atbilstoši pastāvošai labākai praksei starptautiskajos finanšu tirgos. Darījuma juridisko ietvaru veido International Swaps and Derivatives Asociation jeb ISDA dokumentācija. Darījumu partneri pēc aptaujas principa tika izvēlēti no plaša vietējo un starptautisko sadarbības partneru loka. Atbilstoši ISDA līgumu nosacījumiem katra konkrēta noslēgtā darījuma nosacījumi ir Valsts kases un partnerpuses konfidenciālā informācija. Slēdzot valūtu mijmaiņas darījumus, netika maksātas komisijas maksas finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī netika veikti citi papildu izdevumi no valsts budžeta,» uzsvēra E. Dzelme.
Taču negribas ticēt, ka kāda banka vai bankas ir uzņēmušās valūtas mijmaiņas risku un apkalpošanu par baltu velti. Kā Neatkarīgajai pieļauj eksperti, šādu finanšu instrumentu izmantošana nav lēta, pat ja tā neparādās tiešos izdevumos.
Valūtas mijmaiņas darījumus saviem klientiem piedāvā arī Latvijas komercbankas, un nereti šādos gadījumos pusei, kura aizņemas finanšu līdzekļus, ir jānodrošina ķīla un tai tiek piemēroti kādi citi finanšu instrumenti. Tāpat abām pusēm darījumu slēgšanas dienā ir jāvienojas par abu valūtas maiņas darījumu (esošā un nākotnes) nosacījumiem – summu, valūtas kursiem, maksāšanas datumiem. Lai īstenotu šo darījumu, klientam ir jāatver finanšu instrumentu konts (vai līdzīgs konts), par kura uzturēšanu klientam ir jāmaksā.
VIEDOKLIS
Leonīds Aļšanskis, ABLV bankas galvenais analītiķis:
– Straujās valūtas svārstības pēdējo mēnešu laikā ir aktualizējušas jautājumu par valūtas riskiem. Tie ir riski, kuri rodas subjektiem, tajā skaitā mājsaimniecībām, uzņēmējiem un pat veselām valstīm, ja ieņēmumi un izdevumi ir dažādās valūtās. Un, kā pierāda prakse, mūsdienu Jamaikas valūtas sistēmā šie riski pieauguši vairākkārt. Piemēram, eiro/ASV dolāra kurss no 2001. līdz 2008. gadam pieauga divas reizes. Savukārt šobrīd notiek pretējais. Tajā pašā laikā finanšu tirgos ir ieviesti speciāli instrumenti, kas pasargā no valūtas svārstību riskiem. Taču šie instrumenti nav lēti un tos var izmantot tikai ļoti lielos darījumos. Tieši tā arī rīkojās Latvijas Valsts kase, kas 2011. un 2012. gadā izlaida obligācijas ASV dolāros. Tāpēc šābrīža eiro vērtības kritums nav iemesls valsts ārējā parāda pieaugumam.