VID medīs ēnu frizierus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaistumkopšanas nozari brīdinājis par represijām, kuras skars tos, kuri turpinās strādāt ekonomikas ēnas pusē.

Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju februāra beigās Latvijā bija reģistrēti 8211 nodokļu maksātāju, kuri sniedz frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumus. No tiem apmēram trīs ceturtdaļas jeb 6359 ir fiziskas personas.

Cenu atšķirības

Īstenībā frizieru, manikīra, pedikīra un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijā ir krietni lielāks. Aisberga neredzamajā daļā ir meistari un meistares, kuri klientus pieņem mājās un nekur nav reģistrējušies, par čeku izsniegšanu un nodokļu nomaksu nemaz nerunājot. Čeka neesamība nozīmē, ka gadījumos, ja rodas problēmas, klients nevar pieteikt savu pretenziju. Tomēr, neskatoties uz to, daļa jaunas frizūras vai glītu nagu kārotāju izvēlas doties pie privātiem meistariem, nevis uz saloniem, jo arī salonos ne vienmēr izsniedz čekus, savukārt maksa par pakalpojumu mēdz atšķirties pat vairākas reizes. Rīdziniece Daiga jau gadiem matu griezuma veidošanu uztic vienam meistaram. Viņš par matu griezumu un krāsošanu privāti prasa 30 eiro. Ja to pašu dara salonā, kur viņš strādā, tad dāmām jāšķiras no 37 eiro. Līdzīga aina atklājas arī, ielūkojoties reklāmu sludinājumos, piemēram, identiskas skaistumkopšanas procedūras privāti maksā, piemēram, 12 eiro, salonā – 25 eiro.

Daiga ik nedēļu veic manikīru. Viņa ir ievērojusi, ka čeku viņai izsniedz tikai vidēji katrā ceturtajā, sestajā reizē.

Oficiālā alga – niecīga

VID aplēses liecina, ka pērn skaistumkopšanas nozarē nodarbināto vidējie mēneša oficiālie ienākumi bija 165 eiro, kas ir tikai apmēram viena piektā daļa no vidējās darba samaksas valstī, kas pērn bija 738 eiro. Analizējot pieejamo informāciju par skaistumkopšanas nozarē izplatītākajām profesijām, VID secinājis, ka vidējās stundas tarifa likmes ir atšķirīgas, tomēr 14% nozarē nodarbināto strādā ar stundas tarifa likmi, kas ir zemāka par Ministru kabineta noteikto. VID skaidro, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem minimālā stundas tarifa likme normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto stundas tarifa likmi, kas 2014. gadā bija 1,933 eiro, bet šogad ir 2,166 eiro. Līdz ar to VID secinājis, ka tas uzskatāmi norādot uz iespējamiem normatīvo aktu prasību pārkāpumiem un attiecīgi arī uz nepilnu nodokļu nomaksu no darba ņēmēju darba ienākumiem. Tas liecinot, ka skaistumkopšanas nozarē notiek ne tikai izvairīšanās no nodokļu nomaksas, bet tiek kropļota godīga konkurence un veselīga uzņēmējdarbības vide kopumā.

Lai sakārtotu šo nozari, VID martā un aprīlī aicina tos nodokļu maksātājus, kuri sniedz frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumus, pašiem legalizēt saimniecisko darbību un sakārtot darba attiecības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pretējā gadījumā VID sola uzsākt vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus.

No apkopējas līdz direktoram

Neatkarīgās aptaujātie skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji atklāja, ka šajā nozarē var gan labi nopelnīt, gan arī dzīvot bada maizē. Galvenokārt tas ir atkarīgs no paša meistara – labs sava amata pratējs par klientu trūkumu sūdzēties nevar, un arī cenu tāds var paprasīt augstāku. Čakli strādājot, šādi meistari mēnesī varot nopelnīt direktora cienīgu algu – vairāk nekā 1000 eiro. Tiesa, ne visiem atalgojums iznāk tik liels.

Arta strādā nelielā salonā par frizieri, taču nevis kā algota darbiniece, bet gan kā individuālā darba veicēja, faktiski īrējot savu darba vietu. Viņa ar salona īpašnieku vienojusies par konkrētu īres maksu mēnesī. Pirms tam viņa darbojās citā salonā, kurā saimniekam bijis jāmaksā noteikti procenti no ieņēmumiem. Visus materiālus – šampūnu, matu krāsas, instrumentus – Arta pērk pati. Atskaitot izdevumus, viņai uz rokas paliekot apmēram 500 eiro. Taču, kad viņa bija sākusi strādāt, mēnesī bija saņēmusi mazāk, nekā nopelna apkopējas.

Manikīre Ksenija klientus pieņem savā dzīvoklī. Vienā no istabām iekārtots minisalons – ērts atpūtas krēsls klientiem, galds, uz kura rindojas neskaitāmas nagu lakas pudelītes un citi manikīra piederumi. Ksenija savulaik strādāja salonā, taču nav varējusi saprasties ar īpašnieci – alga maza, darba stundas garas. Jāatsēž pat tad, ja klientu nav. Tagad jau otro gadu viņa ir pati sev priekšniece un arī apkopēja. Dažu dienu esot darba daudz, bet citās – neviena klienta. Lielākoties pie viņas nākot pastāvīgās klientes, kuras pazīstot jau vairākus gadus. Viņa nevēlējās atklāt, cik mēnesī nopelna, taču uzsvēra, ka nezinot neviena, kas no šā rūpala būtu kļuvis stāvus bagāts. «Iztikšanai sanāk, bet ne vairāk,» sacīja Ksenija. Viņa arī šaubījās par plānoto pasākumu efektivitāti, jo no pātagas cietīs lielākoties tie, kuri jau ir VID redzeslokā, savukārt tie meistari, kuri klientus pieņem mājās un kuri savus pakalpojumus neafišē, arī turpmāk izspruks no nodokļu maksāšanas.