Saeimas deputātiem būs 157 eiro algas pielikums

 
©NRA

Saeimas deputātiem šogad mēnešalgas pielikums bijis 99 līdz 157 eiro apmērā, ik gadu mēnešalgas apmērs pieaug aptuveni par 100 eiro, šobrīd sasniedzot 2291 eiro pirms nodokļiem, neskaitot piemaksas un kompensācijas, kuras naudas izteiksmē arī ar katru gadu palielinās. Tajā pašā laikā valsts gadiem nespēj atrisināt, piemēram, pensionāru, medicīnas darbinieku un pedagogu finansējuma problēmas.

Saeimas deputātiem pretstatā vairāku citu nozaru darbiniekiem par algas apmēru galva nav jālauza. Deputātu algas, piemaksu un kompensāciju apmērs tiek pārskatīts reizi gadā, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu deputātu mēnešalga ir tieši 3,2 reizes augstāka nekā vidējā darba samaksa valstī pirms diviem gadiem. Tā kā vidējās algas apmērs Latvijā ik gadu, vismaz oficiāli, palielinās, pieaug arī atalgojums Saeimas deputātiem.

Piemaksas un kompensācijas

Šogad tautas kalpu pamatalga ir 2291 eiro jeb par 99 eiro lielāka nekā pērn. Nākamgad Saeimas deputātiem tiks piešķirta vēl par 157 eiro brangāka algu – 2448 eiro mēnesī, jo pērn vidējā alga valstī bija 765 eiro. Papildus pamatalgai Saeimas deputāti saņem arī piemaksas par amatu pildīšanu, līdz ar to Saeimas priekšsēdētājai šogad algas pielikums (uz papīra) ir bijis 153 eiro apmērā. Saeimas priekšsēdētāja biedra un sekretāra atalgojums šogad ir par 145 eiro lielāks nekā pērn, Saeimas komisijas priekšsēdētāja – par 112 eiro lielāks nekā pagājušajā gadā.

Lielāko atalgojumu (uz rokas) par februārī padarīto darbu – 2876 eiro – saņēma deputāts Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai), kas vada arī Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par bankas Citadele pārdošanu un Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisiju. Saeimas priekšsēdētājas biedre un Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība) saņēma 2482 eiro, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) – 2433 eiro.

Deputāti, kuru dzīvesvieta ir ārpus Rīgas (februārī tādi bija 80), var saņemt arī kompensāciju, un arī tās ik gadu mainās proporcionāli vidējās algas izmaiņām. Februārī lielāko kompensāciju 673 eiro apmērā saņēma Janīna Kursīte (Vienotība), izmantojot piešķirto normu pilnībā. Līdz pēdējam eirocentam kompensāciju izmantoja vēl 15 citi deputāti. Savukārt trīs deputāti Andris Vilks (VL!-TB/LNNK), Andrejs Klementjevs (Saskaņa) un viņa partijas biedrs Vladimirs Nikonovs vispār neizmantoja šo iespēju. Kopumā Saeimas deputātu kompensācijām februārī tika iztērēti vairāk nekā 22 tūkstoši eiro.

Labāk atalgoto desmitniekā

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia pētījuma rezultāti liecina, ka vislabāk atalgoti Latvijā ir augsta līmeņa vadītāji, kuru mēneša atalgojums svārstās no četriem līdz pieciem tūkstošiem eiro uz rokas. Arī vecākie programmētāji ar pieredzi, uzņēmumu finanšu direktori un pārdošanas direktori mēnesī nopelna aptuveni 2000 eiro. Pirmajā desmitniekā ierindojas arī Saeimas deputāti, kuru atalgojums uz rokas februārī svārstījās no 1517 eiro līdz 2876 eiro. CV-Online Latvia gan nepētīja deputātu algu lielumu, taču tās ir publiski pieejamas. Tautas kalpu atalgojums ik gadu ir stabili pieaudzis. Piemēram, no 2012. līdz 2014. gadam viņu bruto mēnešalga ir palielinājusies par 176 eiro, neņemot vērā piemaksas un kompensācijas. Valstī vidēji šajā laikā – tikai par 80 eiro. Turklāt daļā nozaru, piemēram, dzērienu ražošanā, metāla ražošanā, gaisa satiksmē strādājošie saņem arvien mazāku algu. Tiesa, ir jomas, kurās algas pielikums kopš 2012. gada naudas izteiksmē ir bijis vēl lielāks nekā Saeimas deputātiem, un tāda, piemēram, ir finanšu un apdrošināšanas sfēra.

Pedagogi un medicīnas darbinieki cīnās, lai beidzot tiktu sakārtota algu sistēma arī šajās nozarēs. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība gatavojas protesta akcijai, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vairākām akūtām problēmām veselības aprūpē, tai skaitā medicīnas personāla atalgojumam. Arī pensionāri prasa adekvātu pensiju.

VIEDOKĻI

Valdis KERIS, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs:

– Tas būtu tikai godīgi, ja atalgojumu sistēma medicīnas darbiniekiem būtu tikpat sakārtota kā Saeimas deputātiem. 2005. gadā valdība pieņēma pamatnostādnes veselības aprūpē, saskaņā ar kurām ārstu atalgojumam 2009. gadā jau vajadzēja būt vienādam ar 2,5 vidējām algām tautsaimniecībā. Diemžēl 2007. gadā šī ideja tika izmesta papīrkurvī. Arī starpkaru laikā Latvijas ārstu atalgojums bija vairāk nekā divas reizes lielāks par vidējo algu valstī. Savukārt māsas saņēma nedaudz virs vidējā atalgojuma. Skolotāju atalgojums bija virs vidējā un vēl augstāks nekā māsām.

Jānis FELSBERGS, Latvijas Pensionāru federācijas Pensiju komisijas priekšsēdētājs:

– Plaisa starp pensionāriem un valsts aparātā strādājošajiem, to skaitā Saeimas deputātiem, ar katru gadu diemžēl pieaug, lai gan valdība ir pasludinājusi, ka pamazām tiks samazināta nevienlīdzība starp dažādiem sociāliem slāņiem. Īstenībā notiek pretējais – jaunākie statistikas dati liecina, ka gada laikā nabadzības riska grupa ir palielinājusies par 38 000 vientuļo pensionāru. Man jau nav nekas pretī, ka Saeimas deputāti saņem algas pielikumu, tomēr viņi varēja parūpēties, lai arī citās nozarēs un sociālās grupās tiktu sakārtoti atalgojuma jautājumi. Pensionāri ne reizi vien rosinājuši pensiju indeksācijā piemērot Latvijas apstākļiem pielāgotu kādas ES valsts izstrādātu pensionāra patēriņa grozu, jo iztikas grozs vientuļam pensionāram un pensionāru pārim atšķiras.

Vidējās mēnešalgas izmaiņas Latvijā 2014. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu

Top 10 nozares ar lielāko algu pielikumu

Finanšu pakalpojumi, izņemot apdrošināšanu +266

Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana +254

Apdrošināšana, pēcapdrošināšana, pensiju uzkrāšana +219

Informācijas pakalpojumi +202

Ūdens transports +186

Radio un TV programmu izstrāde un apraide +161

Valsts pārvalde, aizsardzība, sociālā apdrošināšana +142

Azartspēles un derības +142

Karjeru izstrāde un cita ieguves rūpniecība +135

Mēbeļu izgatavošana +104

Ar mazāko algu pielikumu vai samazinājumu

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi +31

Iekārtu remonts un uzstādīšana +25

Izdevējdarbība +17

Atkritumu savākšana, apstrāde +10

Ceļojumu biroju un biļešu iegādes pakalpojumi +10

Tekstilizstrādājumu ražošana +6

Dzērienu ražošana -22

Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi -32

Metālu ražošana -71

Gaisa transports -425

Saeimas deputāta mēnešalga pirms nodokļiem, bez piemaksām un kompensācijām (eiro)

2012. gads - 2016

2013. gads - 2158

2014. gads - 2192

2015. gads - 2291

2016. gads* - 2448

*Aprēķins veikts, izmantojot pašreiz spēkā esošās normas