Neatkarīgi no tā, vai tukšajā datu nesējā – audiokasetē, videokasetē, CD vai DVD matricā – tiek iekopēts kāds ar autortiesībām aizsargāts darbs vai personiska informācija, par to tiek iekasēta nodeva 3 līdz 10 santīmu apmērā.
Neraugoties uz to, ka SIA Auto Īle un Herbst pēc divām nedēļām zaudēs Volkswagen (VW) dīlera statusu, šis uzņēmums uzvarējis vērienīgā iepirkumu konkursā – tas par 1,04 miljoniem latu piegādās 90 jaunas automašīnas a/s Latvenergo.
Lai gan ministrijas atbalsta biedrības Glābsim Latvijas laukus! ieceri mudināt pabalstu saņēmējus pašiem rūpēties par savu iztikšanu, pagaidām nav zināms, vai šā mērķa sasniegšanai valsts sniegs arī kādu praktisku palīdzību.
Veikalos pārdodamajiem pārtikas produktiem ir stingri noteikti marķēšanas noteikumi, kas prasa informēt pircēju par produkta sastāvdaļām, derīguma termiņu, svaru un tamlīdzīgi. Savukārt gataviem ēdieniem, kas tiek piegādāti vai iepakoti līdzi ņemšanai, marķēšanas prasības ir krietni vājākas.
Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) noliedz, ka ideja par klientu kartēs uzkrātās informācijas izmantošanu cīņai pret ēnu ekonomiku nākusi no šā dienesta, tomēr nav izslēgts, ka nākotnē tiešām lojalitātes kartes izmantos kā vienu no instrumentiem, lai pārbaudītu konkrētu personu izdevumu atbilstību ienākumiem.
Eiropas Savienības (ES) iespējamās ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju nebūs izdevīgas ne Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības sadarbība ar šo kaimiņzemi, ne arī pircējiem, Neatkarīgajai pauda uzņēmēji.
Pirms pēdējā sarunu raunda ar starptautiskajiem aizdevējiem pagājušā gada rudenī premjers Valdis Dombrovskis lēsa, ka ēnu ekonomikas apkarošana varētu dot 40 līdz 50 miljonus latu papildu ieņēmumus šā gada budžetā.
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) parakstīšana satraukusi ne tikai lielvalstu sabiedrību, bet arī Latvijas iedzīvotājus, raisot bažas par interneta lietotāju totālu kontroli un sodīšanu.
Lai gan formāli Latvija piekritusi pretrunīgi vērtētajam un protesta vilni izraisījušajam Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (ACTA), jo Latvijas vēstnieks Japānā to jau ir parakstījis, pagaidām spēkā tas nav stājies.
Lai gan pēdējo trīs gadu laikā olu vidējās cenas ir samazinājušās, jārēķinās, ka pirms Lieldienām balto olu cena varētu atkal kāpt, jo iespējams to deficīts. Lai nodrošinātu pieprasījumu tieši pēc šādām olām, pirms Lieldienām tās ievērojamos apjomos tiek ievestas no kaimiņvalstīm.
Vilcienu un starppilsētu autobusu biļetes, iespējams, jau pēc pusotra mēneša maksās dārgāk. Pēc Satiksmes ministrijas aplēsēm biļešu cena varētu pieaugt vidēji par 5–7 procentiem.
Pēc kārtējiem nakts darbiem eirozonas finanšu ministriem izdevies panākt vienošanos par vēl 130 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, tādējādi vismaz uz laiku novēršot šīs valsts iespējamo defoltu.
Nekustamā īpašuma krīzi Latvijā cenšas izmantot zemes uzpircēji, arī tādi, kas darbojas ārzemnieku interesēs. Lai gan dažbrīd piedāvājumi šķiet itin vilinoši, laucinieki zemi nesteidz pārdot pa galvu pa kaklu. To dara tikai tad, kad to spiež apstākļi.
Vairākās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās 95 Ultima markas benzīns ceturtdien maksāja jau 0,999 latus litrā. Dārgāka degviela kļuvusi arī Lietuvā, taču šajā kaimiņvalstī cenu kāpums bijis mērenāks.
Šogad lauksaimnieki subsīdijās saņems 6,18 miljonus latu. Aptuveni tikpat liels valsts atbalsts zemniekiem bija arī 1994. un 1995. gadā, tikai atšķirībā no šīs astoņpadsmit gadu senās vēstures lauksaimnieki šobrīd saņem arī tiešos maksājumus no Eiropas Savienības (ES) un var izmantot arī ES struktūrfondu atbalstu.
Ja valdība neieklausīsies, šī būs tikai pirmā no daudzām protesta akcijām pret ACTA, – tā vakar vairāk nekā 150 pie Ministru kabineta sanākušajiem apsolīja piketa organizētājs programmētājs Danko Aleksejevs.
Vairāk nekā desmit uzņēmumi no Latvijas šobrīd piedalās Krievijas pārtikas izstādē Prodexpo 2012 Maskavā, cerot uz izdevīgiem sadarbības līgumiem ar Austrumeiropas valstīm. Šobrīd Krievijā nonāk aptuveni desmitā daļa no kopējā Latvijas preču eksporta.