Lai gan ministrijas atbalsta biedrības Glābsim Latvijas laukus! ieceri mudināt pabalstu saņēmējus pašiem rūpēties par savu iztikšanu, pagaidām nav zināms, vai šā mērķa sasniegšanai valsts sniegs arī kādu praktisku palīdzību.
Uz valsts atbalstu cer arī Bauskas zemnieki, kas nolēmuši apvienot spēkus pret lielo cūkkopības kompleksu izvietošanu Latvijā.
Beverīnas novadā dzimusi ideja pabalstu saņēmējus likt pie darba, lai arī viņi paši kaut vai nedaudz parūpētos par savu iztikšanu, piemēram, audzējot kartupeļus, bietes, burkānus un citus dārzeņus, turot lopus. Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče Neatkarīgajai skaidroja, ka ministrija katru šādu iniciatīvu vērtē pozitīvi. «Mēs priecātos, ja tā sasniegtu mērķi un iedzīvotāji paši saviem spēkiem aktivizētos un vismaz daļēji nodrošinātu iztiku savai ģimenei,» sacīja M. Kupče, piebilstot, ka Labklājības ministrija Beverīnas novada Brenguļu pagasta ieceri minēs kā vienu no labās prakses piemēriem, informējot par to arī citu pašvaldību sociālos dienestus.
Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja Neatkarīgajai atzina, ka šāda iniciatīva ir apsveicama. «Tikai jautājums, kā veiksies ar idejas īstenošanu, jo diemžēl ir izaugusi vesela paaudze, kas ir pieradusi saņemt pabalstus un uzskata to kā pašu par sevi saprotamu. Arī līdz šim vismaz daļai pabalstu saņēmēju bijušas iespējas izaudzēt kaut ko savai iztikšanai, taču tikai retais to darīja. Neskatoties uz to, es ceru, ka labā ideja īstenosies, jo, mērķtiecīgi strādājot, vēl ir iespēja atgriezt cilvēkus pie zemes. Tā tiešām ir sabiedriski nozīmīga un apsveicama ideja,» teica M. Dzelzkalēja. Arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa uzskata, ka tā ir visnotaļ atbalstāma ideja. «Tomēr, lai šo pasākumu realizētu, ieinteresētām jābūt abām pusēm – gan pašvaldībai, gan pabalstu saņēmējam,» uzsvēra I. Ozoliņa.
Ministrijas speciālistu vērtējumā ideja ir pozitīva, taču pagaidām neviens konkrēts priekšlikums, kā to palīdzēt īstenot dzīvē, nav izskanējis. Arī likuma izmaiņas, kas pabalsta saņēmējiem liktu iespēju robežās pašiem uzlabot savus dzīves apstākļus, tuvākajā laikā nav gaidāmas.
Aktīvie Bauskas un apkārtesošo rajonu iedzīvotāji rosina dibināt sabiedrisku organizāciju, lai cīnītos pret lielo cūkkopju patvaļu Latvijā. Pagaidām organizācijai vēl nav izdomāts nosaukums, iespējams, to izdomās sestdien, kad plānota biedrības dibināšanas sapulce un paredzēts spriest par lielfermu ietekmi uz dabu, cilvēku veselību un Latvijas ekonomiku, kā arī analizēs Lietuvas iedzīvotāju pieredzi. Bauskas zemnieki grib panākt, lai maksimālais cūku fermu lielums nepārsniegtu 3000 nobarojamās cūkas vai 1000 sivēnmātes; nepieļaut fermu būvniecību bez attīrīšanas iekārtām un gaisa filtrācijas iekārtām; cūku kompleksu īpašniekiem ar likumu uzlikt par pienākumu kompensēt biškopjiem, tūristu mītņu īpašniekiem un citiem radušos zaudējumus. Zemnieki cer arī panākt, ka jebkura cūku kompleksa vai lielfermas būvniecība, ko projektē vai būvē tuvāk par 20 kilometriem no valstu robežas, ir jāsaskaņo ar kaimiņvalsti, un ietekmes uz vidi novērtējums jāveic abās kaimiņvalstīs. Konkurences padomei zemnieki rosinās izvērtēt, vai investoru cūku kompleksu ienākšana nekropļo Latvijas cūkgaļas tirgu un nerada nevienlīdzīgu konkurenci.
Zemnieku saimniecības Bites vadītāja Inese Bartuševica, kas ir viena no jaunveidojamās biedrības iniciatorēm Neatkarīgajai norādīja, ka «lielās cūku fermas rada nozīmīgu postījumu Latvijas dabai un iedzīvotājiem, sniedzot nesalīdzināmi mazāku atdevi, tāpēc pret tām ir aktīvi jācīnās». Bauskas novadā dzīvojošajiem īpaši aktuāls ir jautājums par cūku kompleksa būvniecību Brunavā, kam esot jau saņemtas visas atļaujas.