Pirms pēdējā sarunu raunda ar starptautiskajiem aizdevējiem pagājušā gada rudenī premjers Valdis Dombrovskis lēsa, ka ēnu ekonomikas apkarošana varētu dot 40 līdz 50 miljonus latu papildu ieņēmumus šā gada budžetā.
Lai gan 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas būtiski ierobežo personiskam patēriņam paredzēto akcīzes preču ievešanu no trešajām valstīm, pirmie divi šā gada mēneši ne degvielas, ne alkohola, ne tabakas legālajiem tirgotājiem nav bijuši daudz ražīgāki nekā iepriekš. Savukārt pierobežas pārtikas veikalos tirdzniecība pat ir samazinājusies.
«Janvāris un februāris tirdzniecībā parasti ir klusie mēneši, un arī laiks ir pārāk īss, kopš stājušies spēkā akcīzes preču ievešanas ierobežojumi, lai varētu objektīvi izanalizēt, kā šīs izmaiņas ir ietekmējušas mazumtirdzniecības nozari. Provizoriskie dati gan liecina: ja alkohola tirdzniecība ir palielinājusies, tad ļoti nenozīmīgi, taču vienlaikus ir samazinājusies kopējā tirdzniecība. Tas nozīmē, ka Latgalē iedzīvotāju pirktspēja ir vēl vairāk samazinājusies. Līdz ar to pārtikas tirgotājiem Latgalē šie likuma grozījumi ir nesuši zaudējumus,» secināja Vasilijs Papandopulo, kurš pārvalda astoņus TOP veikalus Latgalē. Viņš gan atzina, ka ar ēnu ekonomiku ir jācīnās un kontrabandas preču tirdzniecība ir nelikumīga, tomēr tā barojusi daļu Latgales iedzīvotāju. Nauda, ko varēja iegūt šādā veidā, tika tērēta bērnu skološanai, pirkumiem veikalā, ārsta apmeklējumiem. «Ja nelegālo rūpalu kādreiz piekopušie atradīs citu nodarbošanos, tad varbūt reģiona iedzīvotāju maksātspēja atgriezīsies iepriekšējā līmeni. Taču no mazumtirdzniecības apgrozījuma ir atkarīgi arī ieņēmumi, ko valsts gūst no pievienotā vērtības nodokļa iekasēšanas,» sacīja V. Papandopulo.
Lai gan degvielas tirgotāji ir tieši ieinteresēti šādu grozījumu ieviešanā, arī Virši A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš Neatkarīgajai par jauno kārtību izteicās visai skeptiski: «Šajā situācijā varam izmantot teicienu šāviens ar lielgabalu zvirbuļu barā, jo ar šiem likuma grozījumiem, iespējams, valsts nesaņems lielākus nodokļus, bet gan vairāk ietekmēs iedzīvotāju, kas dzīvo pierobežas rajonos, dzīves kvalitāti. Manuprāt, grozījumus likumā par akcīzes nodokli vajadzētu pieņemt kompleksāk. Tikai kā piemēru minot – vienotu pozīciju visās Baltijas valstīs, kā arī izvērtējot citus ietekmējošus faktorus. Degvielas ievešana daudziem bija vairāk kā iztikas, nevis peļņas avots, taču, ja cilvēkam tiek liegta šāda iespēja, viņš būs spiests meklēt citu alternatīvu, lai kaut elementāri pabarotu ģimeni. Būtiskas izmaiņas pārdotās degvielas apjomos Virši A degvielas uzpildes stacijās pēdējo mēnešu laikā nav vērojamas.»
Savukārt SIA Latvija Statoil komunikācijas vadītājs Arturs Eglītis Neatkarīgajai atzina, ka neliels pieaugums Latgales reģionā pārdotajai degvielai janvārī ir bijis, bet viņš uzskata, ka šobrīd vēl ir par agru izdarīt secinājumus, kādus rezultātus devusi akcīzes preču, tajā skaitā degvielas, ievešanas ierobežojumi. Nelielajam degvielas tirdzniecības pieaugumam janvārī iespējami arī citi iemesli, piemēram, aukstais laiks, kad vienmēr pieaugot pieprasījums pēc kvalitatīvas degvielas, īpaši dīzeļdegvielas.
Arī Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs, SIA Liviko ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs un ARTA valdes loceklis, uzņēmuma Mobil plus pārdošanas direktors Vitolds Bremmers Neatkarīgajai pieteica nelielas pozitīvas tendences, bet ar atrunām. «No tirdzniecības aspekta janvāris vienmēr ir kluss mēnesis, un faktiski šā gada pārdošana ir tikko sākusies, tā ka precīzāk spriest par izmaiņām varēs ne agrāk kā pēc pusgada,» Neatkarīgajai skaidroja SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs un ARTA valdes loceklis Ritvars Kuzma.
Līdz pagājušā gada beigām fiziska persona akcīzes preces, piemērojot atbrīvojumu no akcīzes, muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, varēja ievest kaut vai katru dienu, ja netika pārsniegts likumā noteiktais daudzums, tas ir, piemēram, 40 cigarešu, vienu litru alkoholisko dzērienu ar spirta saturu virs 22%, četrus litrus nedzirkstošā vīna un 16 litru alus, ar degvielu pilnu automašīnas standarta tvertni un vēl 10 litru pārvietojamā tvertnē. Savukārt, sākot ar šā gada 1. janvāri, šādu pašu daudzumu, nemaksājot nodokļus, drīkst ievest tikai reizi nedēļā.
Finanšu ministrija, pamatojot šādu grozījumu nepieciešamību, pērn skaidroja, ka informācija no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes liecinājusi, ka fiziskas personas vairākas reizes nedēļā šķērso robežu ar mērķi ievest akcīzes preces no trešajām valstīm. Līdz ar to tas radījis šaubas, ka šīs preces tiek ievestas vienīgi ceļotāju personiskai vai ģimenes lietošanai, it sevišķi attiecībā uz degvielu mehāniskā transportlīdzekļa standarttvertnē. Šāda regulāra robežas šķērsošana radīja pamatotas aizdomas par ievestās degvielas izsūknēšanu no degvielas tvertnes un nelegālu realizāciju. Ar likuma grozījumiem bija plānots ierobežot šādu nelegālu rūpalu.
To, vai likuma grozījumi ir devuši taustāmus rezultātus un būtiski papildinājuši Valsts kasi, Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis pagaidām nevarēja apgalvot. «Ņemot vērā maksāšanas kārtību, nodokļu ieņēmumi par darījumiem janvārī pamatā tiek iekasēti tikai februārī, un pilnie mēneša dati būs pieejami marta sākumā. Taču jānorāda, ka provizoriski kopējie nodokļu ieņēmumi šā gada sākumā ir atbilstoši plānotajiem. Jāuzsver, ka par pasākuma faktisko atdevi vēl ir pāragri spriest, jo, lai to kvalitatīvi novērtētu, viena mēneša dati nav pietiekams rādītājs – vismaz ir jāanalizē viena ceturkšņa rādītāji. Turklāt jāņem vērā arī ekonomiskās aktivitātes sezonalitāte, kas ziemas mēnešos parasti ir zemāka. Vienlaikus VID Muitas informācija par mazāku robežšķērsotāju plūsmu pēc šo grozījumu pieņemšanas liecina, ka šādā veidā Latvijā ievesto, ar nodokļiem neaplikto akcīzes preču apjoms būs mazāks,» skaidroja A. Jarockis. Pēc viņa teiktā, paredzētais ieguvums gadā no šā pasākuma ir 1,5 miljoni latu jeb aptuveni 125 tūkstoši latu mēnesī.