Vairāk nekā desmit uzņēmumi no Latvijas šobrīd piedalās Krievijas pārtikas izstādē Prodexpo 2012 Maskavā, cerot uz izdevīgiem sadarbības līgumiem ar Austrumeiropas valstīm. Šobrīd Krievijā nonāk aptuveni desmitā daļa no kopējā Latvijas preču eksporta.
Prodexpo ir viena no iespaidīgākajām starptautiskajām pārtikas izstādēm Krievijā un Austrumeiropā, kas kalpo kā instruments, ar kura palīdzību var attīstīties pārtikas ražošana un rūpniecība. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts un Zemkopības ministrija Latvijas uzņēmumiem piedāvāja līdzfinansējumu dalībai Latvijas kopstendā. Šo iespēju izmantoja Velte L, Grāvendāle, Livonija, Bargi, Lāči, Fooderus, NP Foods, Tukuma piens, Dona, Matss, Pērnes L, Cesvaines piens, Edaks.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka viens no Latvijas eksporta virzītājspēkiem ir lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība. 2011. gada decembrī, salīdzinot ar 2010. gada nogali, piena produktu eksports palielinājies par 21,6%, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports – par 40 procentiem.
Lai gan pērn Latvijas preces eksportētas par 28,2% vairāk nekā 2010. gadā, joprojām ārējās tirdzniecības bilance Latvijā ir negatīva. Latvijas preces ārvalstīs pagājušajā gadā pārdotas par 6,012 miljardiem latu, savukārt ievesto preču vērtība pārsniedza 7,58 miljardus latu. Pēc Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referenta Edmunda Gergeleviča vērtējuma, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, preču eksporta un importa negatīvais saldo Latvijā tomēr ir ievērojami sarucis. 2006. gada beigās preču imports bija divas reizes lielāks nekā eksports, bet 2011. gadā ievesto preču kopvērtība eksportu pārsniedza par
26 procentiem. Pēc viņa teiktā, pērn strauji audzis pieprasījums pēc Latvijas precēm mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
***
VIEDOKĻI
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Lai arī preču eksporta gada izaugsme pakāpeniski bremzējās pagājušā gada otrajā pusē, 2011. gadā kopumā eksporta pieaugums bija gandrīz tikpat spējīgs kā 2010. gadā. Importa izaugsme gan nedaudz paātrinājās (no 26 līdz 28%), tostarp pateicoties straujam investīciju kāpumam pērn. Viens no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem paliek apstrādes rūpniecība. Pērn 61% no apstrādes rūpniecības apgrozījuma tika eksportēts (2010. gadā – 59%). Tomēr eksportu balsta arī lauksamniecība un tranzīts. Izaugsmes palēnināšanās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs šogad mazinās Latvijas eksporta izaugsmi. Neskaidrība un stress finanšu tirgos kaitēs investīcijām, mazinot arī importa pieaugumu. Visticamāk, eksporta un importa pieaugumi šogad būs mērojami viencipara skaitļos.
Andris Strazds, Nordea bankas vecākais ekonomists:
– Atbilstoši prognozēm decembrī preču eksports uzrādīja būtisku kritumu salīdzinājumā ar novembri. Daļu no tā var izskaidrot ar sezonalitāti lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā, kas decembrī krities par 18 miljoniem latu salīdzinājumā ar novembri. Taču vienlaikus būtiski kritumi vērojami arī metālu un to izstrādājumu, un kokrūpniecības nozares eksportā – attiecīgi par 12 un 10 miljoniem latu. Acīmredzot pieaugusī nenoteiktība vairākos Latvijai būtiskos eksporta tirgos, tajā skaitā, saistībā ar eiro zonas parādu krīzi, tomēr gada pašā nogalē jau ir negatīvi ietekmējusi eksporta pieprasījumu. To netieši apstiprina arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma kritums decembrī. Tuvākajos mēnešos mēreni negatīvas tendences eksporta pieprasījumā, visticamāk, turpināsies, un, pat ja eiro zonā šogad kopumā būs vērojama stagnācija, nevis ekonomikas kritums, tālāku eksporta pieaugumu no 2011. gada rekordaugstā līmeņa panākt būs grūti.