Saeimas kuluāros tiek apspriesta iespēja iniciēt likuma grozījumus, kas ļautu atbrīvoties no kredītsaistībām, atdodot bankai ieķīlāto īpašumu.
Banka Citadele pašlaik ir vienīgā banka Latvijā, kura jau piedāvā hipotekāro kredītu ar šādiem nosacījumiem, taču, lai gan interese par tiem ir liela, lielākā daļa kredītņēmēju to neizvēlas. Līdz šim arī neviens Citadeles klients nav izmantojis iespēju atbrīvoties no kredītsaistībām šādā veidā.
2009. gada oktobrī premjers Valdis Dombrovskis apņēmīgi paziņoja, ka uzdevis steidzami sagatavot grozījumus likumos, lai kredītņēmēja atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi aprobežotos ar ķīlas vērtību. Taču šī iecere tika nokauta jau pašā sākumā – ierēdņi vēl nebija paspējuši izstrādāt šādu grozījumu projektu, kad premjers pēc tikšanās ar Latvijas komercbanku asociācijas pārstāvjiem savas domas mainīja – likuma grozījumu vietā rosinot valdībai un bankām kopīgi izstrādāt vienošanos kredītņēmēju atbalstam. Vienošanās par banku labās uzvedības kritērijiem ne tuvu nebija tas pats, kas ar likuma spēku aizsargāt vienīgā mājokļa hipotekāros kredītņēmējus pret nonākšanu mūžīgā banku jūgā.
Neatkarīgo deputātu grupa atkal ir aktualizējusi šo ideju un tagad strādā pie likumdošanas iniciatīvas, kas paredz iespēju segt kredītu, atdodot bankai ieķīlāto īpašumu.
«Viens no mūsu politiskajiem mērķiem ir cīnīties par to, lai Latvijā tiktu ieviests atstāto atslēgu princips. Šis princips Latvijā bija jāievieš jau no banku sistēmas attīstības pirmsākumiem. Tādējādi tiktu disciplinētas gan bankas, gan kredītņēmēji. Tieši šā principa iztrūkums lielā mērā veicināja neapdomīgo kreditēšanas bumu Latvijā,» uzsvēra neatkarīgais deputāts Viktors Valainis. Latvijā iedzīvotāji, pat atdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu, arvien var būt bankām parādā.
Latvijas komercbanku asociācija (LKA), kura pārstāv 21 Latvijā reģistrētas bankas un četru ārzemju banku filiāļu intereses Latvijā, neatbalsta atstāto atslēgu principu kreditēšanā, saredzot šajā iniciatīvā vairākus riskus. «Ja ar likuma normām šādu pieeju padara par obligātu, kredītu pieejamība klientiem krasi samazinās, jo pieaug riski. Sekas tam būs lielāka aizņēmēja līdzdalība jeb pirmā iemaksa un augstākas aizdevumu procentu likmes. Īpaši smagi tas var skart jaunās ģimenes, kam nepieciešams pirmais mājoklis, bet nav pietiekami lielu sākotnējo uzkrājumu. Tāpat gaidāma arī negatīva ietekme uz ekonomiku kopumā un mājokļu tirgu – daudz ilgāk saglabāsies iesaldēts nekustamā īpašuma tirgus, jo nebūs banku piedāvātu kredītresursu aprites atjaunošanai. Katra mājokļa būvniecība vai atjaunošana ir ieguldījums Latvijas ekonomikā caur būvniecības nozari, tādējādi, bremzējoties mājokļu kreditēšanai, tiek samazināta kopējā ekonomikas izaugsme,» skaidroja LKA preses sekretāre Baiba Melnace, piebilstot, ka līdz šim atstāto atslēgu princips ir bijis ieviests tikai vienā pasaules valstī – atsevišķos štatos ASV, kur tā darbību nodrošinājusi sarežģīta vērtspapīru sistēma un kas novedis pie hipotekāro kredītu burbuļa plīšanas.
Likumi Latvijā neaizliedz bankām izsniegt kredītus, kurus nepieciešamības gadījumā var dzēst ar ķīlu, taču banka Citadele pašlaik ir vienīgā, kura piedāvā šādu iespēju.
Bankas Citadele hipotekāro kredītu portfelī ir divi piedāvājumi – jaunais hipotekārais kredīts (paredz iespēju dzēst kredītu apmaiņā pret īpašumu) un standarta kredīts. Kredīta procentu likmes ir vienādas abos gadījumos, bet atšķiras kredītņēmēja līdzfinansējums: jaunā hipotekārā kredīta gadījumā jārēķinās ar 30–40% paša ieguldījumu, standarta kredīta gadījumā – ar 10–20%. Atšķiras arī maksimālais atmaksas termiņš – ja ieķīlāts tiek nekustamais īpašums, kas celts vai rekonstruēts pēc 2000. gada, tad jaunajam hipotekārajam kredītam maksimālais kredīta termiņš ir tāds pats kā Standarta kredītam 35 gadi; ja īpašums celts vai rekonstruēts pirms 2000. gada, tad jaunajam hipotekārajam kredītam maksimālais kredīta termiņš ir 15 gadu, bet standarta kredītam 25 gadi.
Kopējais Citadeles hipotekāro kredītu portfelis, kas izsniegti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam, ir vairāk nekā 100 miljoni latu. «Iedzīvotāju interese par jauno hipotekāro kredītu ir ļoti liela, taču visbiežāk cilvēki tomēr izvēlas standarta hipotekāro kredītu, jo tam ir nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Jauno hipotekāro kredītu izvēlas tie iedzīvotāji, kam ir izveidots zināms naudas uzkrājums, ko var izmantot nekustamā īpašuma pirmās iemaksas segšanai,» Neatkarīgajai uzsvēra bankas Citadele Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa.
***
Mājsaimniecībām izsniegtie kredīti jaunu mājokļu iegādei, rekonstrukcijai, remontam, miljonos Ls
31. decembrī
2006 131 575 3262*
2007 152 955 4715*
2008 158 097 5051*
2009 151 428 4833*
2010 146 457 4606*
2011 139 008 4206*
*Mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits
***
No jauna izsniegtie un pārfinansētie kredīti mājoklim
2011. gada
1. ceturksnis 18 051* 842**
4. ceturksnis 36 564* 1151**
*Naudas izteiksmē, tūkst. Ls
**Skaits
***
Mājokļu kredītu kvalitāte,%
2007. gada 31. decembrī
Bez kavējuma 90,6%
Kavētāji 9,4%:
Kavējums līdz 30 dienām 6,9
Kavējums no 31 līdz 90 dienām 1,8
Kavējums no 91 līdz 180 dienām 0,4
Kavējums virs 180 dienām 0,3
*
2011. gada 31. decembrī
Bez kavējuma 73,5%
Kavētāji 26,5%:
Kavējums līdz 30 dienām 7,1
Kavējums no 31 līdz 90 dienām 3,1
Kavējums no 91 līdz 180 dienām 1,7
Kavējums virs 180 dienām 14,7
Avots: LKA