Veikalos pārdodamajiem pārtikas produktiem ir stingri noteikti marķēšanas noteikumi, kas prasa informēt pircēju par produkta sastāvdaļām, derīguma termiņu, svaru un tamlīdzīgi. Savukārt gataviem ēdieniem, kas tiek piegādāti vai iepakoti līdzi ņemšanai, marķēšanas prasības ir krietni vājākas.
Piemēram, siera vietā uz picas var uzrīvēt siera izstrādājumu, un likums neprasa, lai pircējs par to tiktu informēts. ES stingrākas marķēšanas prasības plāno ieviest pēc diviem gadiem.
Pica Lulū ir vērsies pie Zemkopības ministrijas, aicinot izstrādāt grozījumus MK noteikumos par marķējumu, piemēram, iekļaujot tajos obligātu prasību, ka produktu sastāvdaļas un iespējamo alergēnu klātbūtne jānorāda arī uz visu piegādājamo vai līdzi ņemamo ēdienu iepakojumiem.
Atšķirīgas prasības
Pica Lulū norāda, ka patlaban spēkā esošos pārtikas preču marķēšanas noteikumus var interpretēt dažādi, jo tie nenosaka kā obligātu prasību picu un citu ātro uzkodu izstrādājumu piegādātājiem iekļaut marķējumu ar sastāvdaļām.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa Neatkarīgajai apstiprināja, ka šobrīd pārtikas preču marķēšanas noteikumos nav noteikta prasība nefasētai pārtikai obligāti norādīt sastāvu, tomēr saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 4. un 17. pantu ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir iepazīstināt patērētāju ar patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvāto preci un patērētājam ir tiesības pieprasīt pilnīgu informāciju par produktu, tostarp arī mutvārdos. Šobrīd noteikumi paredz, ka, iesaiņojot pārtikas produktus uzņēmumā uz vietas pārdošanai, pārtikas precei jāpievieno informācija par pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu, minimālo vai galīgo derīguma termiņu, neto masu vai tilpumu.
Varbūt maldina
Pica Lulū mazumtirdzniecības attīstības direktore Līsa Ruģele Neatkarīgajai atzina, ka bažas par to, ka piegādājamās pārtikas segmentā ne visi uzņēmumi pret patērētāju izturas godīgi, bija pamudinājums uzsākt diskusiju par marķējuma jautājumu sakārtošanu arī šajā nozarē. Šobrīd likumdošana atļauj pārdot picu ar siera izstrādājumu, par to neinformējot patērētāju. Likums pārkāpts nav, bet tajā pašā laikā patērētājs tiek maldināts, jo domā, ka pērk picu ar sieru. «Jā, šobrīd tā ir viena no problēmām, ko atklāj sastāvdaļu marķējuma trūkums uz piegādājamā produkta iepakojuma. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties sastāvdaļas un piegādātājus, nevis balstoties uz kvalitāti, bet gan uz lētākām izmaksām. Spilgtākais piemērs ir siers. Piemēram, Pica Lulū picās tiek izmantots tikai pašmāju ražojuma siers, bet tai pašā laikā nav izslēgts, ka citi izmanto izmaksu ziņā lētāko siera izstrādājumu. Pircējam par to nav informācijas, un līdz ar to arī nav iespēju izvēlēties, kā tas ir pārtikas veikalos. Iespējams, pircējs nepirktu picu ar ārvalstu desu vai siera vietā izmantotu siera izstrādājumu, ja viņš to zinātu,» sacīja L. Ruģele.
Viņasprāt, obligātas marķējuma prasības uz ēdiena iepakojuma veicinātu produktu kvalitātes uzlabošanos, jo pircējam svarīgākas par cenu būtu produktā izmantotās sastāvdaļas, kas savukārt būtu stimuls ražotājam netaupīt uz kvalitātes rēķina. «Turklāt mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka šāda marķējuma izveide un līmēšana uz iepakojuma nav apgrūtinoša un laikietilpīga, kā arī praktiski neatstāj nekādu ietekmi uz produkta pašizmaksu,» viņa piebilda.
Savukārt picērija Makss un Morics uzskata, ka likumdošana šajā jautājumā jau ir sakārtota, tikai jautājums, vai šīs prasības tiek ievērotas. «PVD mūsu valstī ir ļoti laba, stingra, prasīga organizācija, kura rūpējas par lietām, par kurām patērētājs pat nevar iedomāties. Nedrīkst būt siera izstrādājums uz picas, ja tehnoloģiskā kartē ir rakstīts, ka izmanto sieru, nedrīkst būt picu kaste no makulatūras kartona, jābūt sertifikātam, nedrīkst automašīnā, kurā pārvadā picas, būt smaržīgie kociņi un tā tālāk. Otrkārt, uzņēmējam ir jābūt godīgam pret saviem klientiem,» Neatkarīgajai uzsvēra picērijas Makss un Morics īpašnieks, kurš sevi Neatkarīgajai nosauca par Makss un Morics draugu Ojāru. Viņaprāt, būtu smieklīgi, ja uz katra pīrādziņa būtu jāuzliek uzlīme ar sastāvdaļām.
Pēc diviem gadiem
Eiropas Komisijas līmenī diskusija par līdzi nopērkamās pārtikas marķēšanu tika uzsākta pirms vairākiem gadiem, kā rezultātā pērn rudenī tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kas paredz stingrākas prasības nefasētas pārtikas, tostarp gatavo ēdienu, marķējumam. Tā tiks piemērota, sākot no 2014. gada 13. decembra.
«Šis jautājums kļūst aktuālāks visā Eiropā. Pirms kāda laika šādi nosacījumi tika iekļauti EK direktīvā, kas nozīmē, ka šāda iniciatīva visticamāk tika ieviesta, balstoties uz citu valstu pieredzi par atklātu dialogu ar patērētājiem. Pētot citu valsti pieredzi internetā, secinājām, ka šajā jautājumā pieredze ir ļoti dažāda. Tomēr liela daļa ēdinātāju šo informāciju par sastāvdaļām jau norāda savās mājas lapās,» atzina L. Ruģele.