Lai gan jūlija sākumā visi lielie tirgotāji cenas veikalos samazināja atbilstoši PVN likmes maiņai, atsevišķi produkti mēneša laikā kļuvuši pat dārgāki nekā pirms pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas no 22% uz 21%. Turklāt tirgotāji pēc PVN likmes maiņas kļuvuši skopāki atlaižu piešķiršanā.
Pat neraugoties uz prognozēto labo ražu Latvijā, pircējiem, iespējams, jārēķinās ar dārgākiem miltiem un maizi rudenī. Graudu pārstrādes uzņēmumi par graudiem ir gatavi maksāt pat par 40 procentiem augstāku cenu nekā pērn.
Latvijas uzņēmumu finanšu analīze rāda, ka visvairāk no ekonomikas lejupslīdes cietušas nozares, kuru darbība bija vērsta uz iekšējā pieprasījuma apmierināšanu, un teju visi šie uzņēmumi joprojām izjūt krīzes sekas, liecina Lursoft IT un SEB bankas veiktais pētījums.
Neskatoties uz vēlo pavasari, lietavām un vēso jūlija sākumu, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Augkopības nodaļas speciālisti prognozē, ka šogad lielākajai daļai kultūraugu būs laba raža.
Zemkopības ministrija (ZM), izstrādājot labturības prasības aitu turēšanā, kas neaizliedz jēriņiem veikt sāpīgu kastrāciju un astes amputāciju, vairāk vadījusies pēc ražotāju, nevis dzīvnieku aizstāvju interesēm.
Valsts zemes dienesta (VZD) rīcībā esošā informācija liecina, ka ar katru gadu pieaug ārvalstu fizisko personu rīcībā esošie zemes īpašumi Latvijā un visvairāk tiek pirktas tieši lauksaimniecības zemes. Šobrīd ir sākusi darboties zemes iegādes kreditēšanas programma, kas paredz iespēju saņemt aizdevumu ar atvieglotiem noteikumiem. Šajā programmā valsts neliedz atbalstu arī Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas rezultātā iegūtais benzīna un dīzeļdegvielas cenu noturēja zemāku vien dažas dienas. Vakar tās jau no viena līdz četriem santīmiem litrā pārsniedza 29. jūnija cenas. Degvielas tirgotāji gan teic, ka, saglabājoties 22% PVN likmei, benzīns un dīzeļdegviela šobrīd maksātu vēl vairāk.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk klājas mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem. Neatkarīgās aptaujātie eksperti norāda, ka tieši šīs mājsaimniecības lielākā mērā pakļautas nabadzības riskam.
Lai gan vēl pirms pāris mēnešiem Zemkopības ministrija (ZM) prognozēja, ka šogad zemnieki varētu novākt lielāku ražu nekā pērn, lietavas šīs cerības draud iznīcināt. Daudzi zemnieki raizējas, vai izdosies izaudzēto novākt.
Par kredītiestāžu, nebanku sektora, apdrošinātāju un parādu piedzinēju darbību šī gada pirmajā pusē iedzīvotāji Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) sūdzējušies teju par 50 procentiem biežāk nekā pērn līdzīgā laika periodā. Neapmierinātība ar parādu piedzinēju darbu ir pat septiņkāršojušies.
Veselības ministrija (VM), gatavojot koncepciju par alkohola patēriņa mazināšanu, atteikusies no virknes radikālu ideju, kas alkohola tirdzniecību būtu aizliegušas benzīntankos, tirgos, valsts un pašvaldību telpās, to reklāmas nedrīkstētu parādīties drukātos medijos, vides reklāmā un dienas laikā arī televīzijā.
Lai gan pēdējo 12 mēnešu vidējais inflācijas rādītājs, kuru izmanto, lai novērtētu valsts atbilstību Māstrihtas inflācijas kritērijam, jūnijā samazinājās līdz 3,6%, joprojām tas bija augstāks par kritērija vērtību, kas šobrīd ir aptuveni 3%, uzsvēra Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
Vēsais pavasaris šogad nedaudz kavējis agro dārzeņu un zemeņu ražu, tāpēc par zemenēm, kartupeļiem, redīsiem, salātiem un citiem agrajiem dārzeņiem šogad pircējiem tirgū jāmaksā dārgāk nekā pirms trim gadiem šajā pašā laikā.
Lai gan Eiropas Parlaments (EP) ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), Latvijā intelektuālā īpašuma aizsardzībā nekas nemainīsies.
Latvijas iedzīvotāji, atrodoties ārzemēs, savus tālruņus izmanto ne tikai zvanīšanai un īsziņu sūtīšanai, bet arī interneta pārlūkošanai. Eiropas Komisija (EK) apņēmusies panākt, lai divu gadu laikā interneta viesabonēšanas tarifs samazinātos par 90% salīdzinājumā ar to maksu, kuru par datu pārraidi ārzemēs līdz šim prasīja vairums mobilo sakaru operatoru Eiropas Savienībā.
SIA Rimi Latvia, Maxima Latvija un veikalu ķēdes IKI īpašnieka – SIA Palink – lēmums par izstāšanos no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) nebija impulsīvs. Atšķirīgie uzskati par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņu ietekmi uz cenām faktiski bijis pēdējais piliens nesaskaņu straumē starp lielajiem tirgotājiem un LTA.
Lai gan vakar samazinājās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no 22% līdz 21%, veikalos visas preces lētākas nekļuva. Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) pat pieļauj pretējo – PVN likmes maiņa izraisīšot cenu kāpumu.
Straujais degvielas cenu kāpums ietekmē ne tikai mājsaimniecību pirktspēju, bet arī raisa bažas par Latvijas iekļaušanos Māstrihtas kritērijos, kas nepieciešams, lai ieviestu eiro 2014. gadā.
Neskatoties uz to, ka iekāpšanas maksa starppilsētu autobusā ar 1. aprīli tiek samazināta, biļešu cenas autobusos pieaugs vidēji par 5 līdz 7 procentiem. Taču tas nenozīmē, ka maksa par braucienu absolūti visos maršrutos sadārdzināsies tieši šādā apmērā.
95. markas benzīna cena Latvijā pārsniegusi vienu latu par litru, kas tiek uzskatīta par psiholoģiski grūti pārvaramo robežu. Situācijai pasaulē saasinoties, degviela Latvijā varētu maksāt vēl krietni vairāk.