Veselības ministrija (VM), gatavojot koncepciju par alkohola patēriņa mazināšanu, atteikusies no virknes radikālu ideju, kas alkohola tirdzniecību būtu aizliegušas benzīntankos, tirgos, valsts un pašvaldību telpās, to reklāmas nedrīkstētu parādīties drukātos medijos, vides reklāmā un dienas laikā arī televīzijā.
Pirms desmit gadiem – 2002. gada 14. jūnijā – Latvijā tika ieviests aizliegums veikalos pēc pulksten 22 pārdot alkoholu. Savukārt kafejnīcās, restorānos, bāros grādīgos dzērienus glāzēs vai atkorķētās pudelēs joprojām var nopirkt visu nakti. Likumdevēji cerēja, ka tādā veidā tiks mazināts dzeršanas posts. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2001. gadā viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērēja vidēji 5,5 litrus absolūtā alkohola. 2010. gadā absolūtā alkohola patēriņš bija pieaudzis līdz 6 litriem uz vienu iedzīvotāju. Turklāt 2010. gada aprēķinos CSP ņēma vērā tikai legāli iegādāto alkoholu, savukārt 2001. gada datos ir ietverts arī nelegālais un mājās gatavotais grādīgais dzēriens. (Pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības aplēsēm, 2009. gadā katrs trešais izdzertais alkohola litrs bija iegādāts nelegāli.)
2010. gada pētījuma rezultāti par iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem rāda, ka pēdējā gada laikā alkoholiskos dzērienus kopumā lietojuši 87,7% intervēto vīriešu un 81,3% sieviešu. Grādīgo dzērienu kārotājus nav atturējis arī tas, ka šis prieks kļūst arvien dārgāks. Vīnam un stiprajam alkoholam akcīzes nodokļa likme no 2007. gada līdz 2011. gada beigām pieaugusi par aptuveni 50%, alum – pat par 68 procentiem.
VM, izstrādājot alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.–2014. gadam, tajā bija ietvērusi virkni radikālu pasākumu, piemēram, alkohola reklāmas ierobežošanu drukātos medijos, vidē un televīzijā, akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum un tamlīdzīgi. Tā kā vairākām citām ministrijām un sabiedriskajām organizācijām bija būtiski iebildumi pret šiem priekšlikumiem, VM plāna projektu pārstrādā un iesniegs to atkārtoti Valsts sekretāru sanāksmē, lai lemtu, ko darīt ar ministriju un nevalstisko institūciju iebildumiem.
No plāna svītrotas radikālās idejas, tajā atstājot vien priekšlikumus, kas paredz pastiprināt kontroli, palielināt policijas pilnvaras, veikt sabiedrības izglītošanas darbu un nodrošināt ārstēšanu un rehabilitāciju no alkohola atkarīgajiem slimniekiem. VM uzskata, ka arī ar šiem pasākumiem var panākt alkohola patēriņa samazināšanos.
«Ne vienmēr pozitīvais efekts tiek sasniegts tikai ar jauniem ierobežojumiem un aizliegumiem. Neapšaubāmi vissvarīgākais ir veselības veicināšana un profilakse, tātad sabiedrības izglītošana, kad iedzīvotāji ir izglītoti par attiecīgo problēmu un ir spējīgi izdarīt veselīgu izvēli. Tieši kontroles pastiprināšana ir svarīga, lai nepilngadīgās personas nevarētu iegādāties alkoholiskos dzērienus,» Neatkarīgajai uzsvēra VM preses sekretārs Oskars Šneiders.
Speciālists atzina, ka ir bijušas neskaitāmas diskusijas arī par esošo normu maiņu, piemēram, par to, vai mainīt alkohola mazumtirdzniecības ierobežojumu naktīs – pagarinot vai saīsinot aizlieguma stundas.
«Šāda veida priekšlikums sākotnēji arī tika iekļauts plāna projektā, tomēr ministriju un nevalstisko institūciju spiediena dēļ tika svītrots no tā. Arī par to, vai vajadzētu mainīt vecumu, no kura drīkst iegādāties alkoholu, vairākkārt ir diskutēts darba grupās un Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēdēs. Šādu pasākumu nav plānots iekļaut dokumentā, jo tas neatrisina nepilngadīgo alkoholisko dzērienu lietošanas problēmu,» teica O. Šneiders.