Ražotāji mānās ar ogu daudzumu saldējumā

Šovasar pēc saules ilgojas ne tikai atpūtnieki, bet arī saldējuma ražotāji. Vēsais laiks ievērojami samazinājis šā aukstā deserta patēriņu.

Tas, iespējams, mudinājis saldējuma ražotājus ķerties pie maldinošas reklāmas. Neatkarīgā, veicot eksperimentu, pārliecinājās – ne vienmēr reklamētais saldējums īstenībā izskatās tāds, kāds reklāmā un uz iepakojuma.

Neatkarīgās aptaujātie saldējuma ražotāji atzīst – vēsā laika dēļ šovasar ar saldējumu mielojas mazāk nekā pērn. «Saldējums ir impulsa produkts, ar ko mielojas tieši karstajā laikā, vēsās dienās, protams, tiek pirkts mazāk. Jūlijā karstas bija tikai trīs dienas, kad varēja sauļoties un kad arī saldējuma patēriņš strauji pieauga. Arī jūnijs šogad bija vēsāks nekā pērn,» Neatkarīgajai sacīja Rūjienas saldējuma valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Akciju sabiedrībā Druvas pārtika, kurā top saldējums Druva, šobrīd notiek rekonstrukcija un uz laiku bija pārtraukta saldējuma ražošana. «Tāpēc šobrīd nevaru spriest, cik lielu ietekmi uz saldējuma patēriņu šogad ir atstājusi vēsā vasara. Mūsu saldējumu var nopirkt patlaban vairs tikai dažos veikalos,» Neatkarīgajai skaidroja Druvas pārtikas valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks. Taču jau šonedēļ saldējuma ražošana atkal atsāksies ar vēl lielāku jaudu nekā iepriekš, jo rekonstrukcija faktiski jau ir pabeigta.

Rīgas piena kombināta sabiedrisko attiecību konsultante Linda Ļisicina savukārt atzina, ka, lai gan vasara ar laika apstākļiem nelutina, bet cilvēku vēlmi pirkt saldējumu tas būtiski neesot ietekmējis.

Premia FFL (Premia Foods pārstāvis Latvijā) apkopotā informācija no tirdzniecības vietām visā Latvijā liecina, ka jūlija vidū vidēji dienā tika pārdots par 50% vairāk saldējuma nekā jūnijā. Tomēr Premia Foods finanšu dati liecina, ka otrajā ceturksnī saldējums pārdots par 12% mazāk nekā iepriekš. Premia FFL Latvijā importē vairākus desmitus veidu Premia Foods Igaunijā ražotā saldējuma.

Ražotāji, cīnoties par patērētāju interesi, rada arvien jaunus saldējuma veidus. Rūjienas saldējums, kas šogad svin savu simtgadi, jubilejas gadā piedāvā Jubilejas saldējumu iepakojumā. Kārumnieki var izvēlēties ķiršu, šokolādes, riekstu vai rabarberu – bumbieru saldējumu jubilejas iepakojumā. I. Miezis stāstīja, ka rabarberus un bumbierus uzņēmums iepērk no vietējiem audzētājiem un uzņēmums ir viens no nedaudzajiem, kas saldējumu gatavo no īsta piena un krējuma.

Arī Druvas pārtikā, pēc rekonstrukcijas atsākot ražošanu, taps jauni saldējuma veidi. Uzņēmuma vadība pagaidām vēl tur noslēpumā, ar ko iepriecinās saldējuma mīļotājus.

Premia FFL Latvijas tirgū šogad piedāvā vairākus jaunumus – Klasika krējuma saldējumu ar iebiezināto pienu un magoņu sēkliņām vafeļu glāzītē, Klasika krējuma saldējumu ar sarkano jāņogu ievārījumu un Klasika krējuma saldējumu ar plūmju piedevu vafeles konusā, Lielo Kristapu – vaniļas plombīru šokolādes garšas glazūrā uz kociņa un citus.

Kailās ogas jāmeklē

A/s Rīgas piena kombināts un Valmieras piens apvienotais uzņēmums Food Union Latvijas tirgū šovasar atjaunojis Ekselences zīmolu, piedāvājot to četros veidos – uz kociņa, vafeļu konusos, viena litra iepakojumos un speciālos iepakojumos kafejnīcām un restorāniem –, papildinājis saldējuma Pols klāstu, kā arī ieviesis jaunus saldējuma zīmolu Nu Fruit. Uzņēmuma speciālisti stāsta, ka šis saldējums tiek gatavots no īsta piena, krējuma, veselām ogām un lieliem augļu gabaliņiem un dabiskas augļu sulas. Nu Fruit saldējumi ir pieejami ar piecām dažādām garšām. To unikālo formu iegūšanai izmantotas 3D tehnoloģijas, bet augļu sulas glazūras izveidošanai – šķidrais slāpeklis. Jauno saldējuma sezonu gaidot, Food Union kopumā ir investējis vairāk nekā 12 miljonus eiro jaunās, modernās saldējuma ražošanas tehnoloģijās – pilnīgi jaunās Gram un WCB līnijās no Dānijas. Šobrīd tās esot vienas no modernākajām iekārtām piena industrijā pasaulē. Šādai WCB ražošanas līnijai nav līdzīgu Eiropā, savukārt Gram līnija šobrīd ir vienīgā Baltijas reģionā.

Arī iepakojums un reklāmas jaunajam saldējumam Nu Fruit ir iespaidīgas – tās iztēlē uzbur saldējumu, kas noklāts ar veselām, kārdinoši sulīgām ogām. Pat pieņemot, ka reklāmas radītāji mazliet pārspīlējuši ar ogu daudzumu, vismaz saujai ogu taču saldējumā vajadzētu būt, ja jau uz melleņu–kazeņu Nu Fruit rakstīts: «Vēl mēs saldējumam pieberam lielu sauju ogu.» Diemžēl īstenība viļ – ogu ir krietni mazāk, nekā gaidīts. Neatkarīgā veica eksperimentu un izkausēja trīs Nu Fruit veidus – lielo ķiršu, mežonīgo zemeņu, melleņu–kazeņu, lai redzētu, cik ogu ir katrā no šiem saldējumiem. Rezultāts pārsteidza pat skeptiķus, jo melleņu–kazeņu saldējumā bija aptuveni 11 mazas odziņas (katrā ziņā noteikti ne liela sauja), lielo ķiršu saldējumā – divi saplacināti ķirsīši un pāris niecīgu ķiršu gabaliņu. Zemeņu saldējumā – aptuveni tējkarote sīku zemeņu gabaliņu.

Patērētāju aizsardzības centra (PTAC) patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde Neatkarīgajai skaidroja, ka līdz šim konkrētā saldējuma reklāmas un uzņēmuma īstenoto praksi PTAC nav vērtējis. Viņa arī atzina, ka par šādiem un līdzīgiem gadījumiem sūdzības no patērētājiem tiek saņemtas reti. Taču šobrīd izvērtēšanā ir uzņēmuma īstenotā komercprakse par Ekselence saldējumu, līdz ar to PTAC ņems vērā sniegto informāciju lietas izskatīšanas ietvaros.

«PTAC ieskatā prakse, kad uz saldējuma iepakojuma vai reklāmā sniegtais produkta attēlojums neatbilst faktiskajam izskatam, varētu būt uzskatāma par maldinošu komercpraksi, ja no vidusmēra patērētāja viedokļa tas rada nepatiesu priekšstatu par produkta īpašībām,» uzsvēra I. Žunde.

Savukārt Nu Fruit ražotāji par iespējamo patērētāju vilšanos, konstatējot, ka reklāmā redzamais īsti neatbilst īstenībai, izteicās lakoniski: «Visi pieci Nu Fruit saldējuma veidi ir radīti pēc vienas tehnoloģijas no piena, krējuma, dabiskas augļu sulas un veselām ogām un augļu gabaliņiem. Šādā konsistencē tie arī nonāk pie pircējiem.»

Saldējumu reklāma pamanāma

Arī I. Miezis atzina, ka nekad agrāk saldējumu reklāmas nav bijušas tik agresīvas un maldinošas kā šobrīd. Visvairāk viņš bija sašutis, ka pircējiem tiek piedāvāts saldējums, kura zīmola nosaukumā pat ietverts vārds piens, bet tā sastāvā no piena nav ne vēsts.

Viņš sacīja, ka importa saldējuma daļa Latvijā ar katru gadu pieaug, jo lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem pietiek līdzekļu un resursu, lai radītu krāšņu iepakojumu, atraktīvu reklāmu, kas mudina pircējus izvēlēties tieši šādus saldējumus, nepievēršot uzmanību produkta sastāvam. Viņš secinājis, ka arī ražotāji Latvijā sākuši piemēroties šādai mērauklai, radot angliskus saldējuma zīmolus, ietērpjot produktu spīdīgā iepakojumā, veidojot iespaidīgu reklāmu. «Ja vēl pirms dažiem gadiem Latvija varēja lepoties ar savu garšīgo saldējumu, tad pamazām tā vietā arī šeit Latvijā ražotie saldējumi kļūst līdzīgi ārvalstu ražojumiem,» sacīja I. Miezis.

Savukārt Rīgas piena kombināts par saldējuma importu nav noraizējies. «Jo plašāks ir veikalu piedāvāto produktu klāsts, jo lielākas ir patērētāja iespējas izvēlēties. Saldējuma biznesā, kā ikvienā citā biznesā, nemitīgi jādomā par produktu attīstību,» sacīja L. Ļisicina.