Zemniekiem piederošā piena rūpnīca Jelgavā ir sākusi strādāt, bet pagaidām veikalos velti meklēt SIA Latvijas piens produkciju.
Pieticīgāk sakot, rūpnīca testa režīmā darbina no Šveices saņemtas iekārtas industriāla produkta – vājpiena koncentrāta – ražošanai. Oktobrī plānota siera gatavošana.
Par to, ka piensaimniekiem pašiem būtu jābūt noteicējiem piena pārstrādē, zemnieki sapņoja jau sen, taču daudzi šādu iespēju uzskatīja par utopiju. Tomēr 2009. gada krīze piena tirgū pielika punktu piensaimnieku pacietībai – par pienu maksāja tik maz, ka piena nauda nesedza govju turēšanas izmaksas, bet daži zemnieki pienu varēja kaut grāvī liet, jo atsevišķi piena pārstrādes uzņēmumi vispār pārtrauca iepirkt pienu. Apvienojoties SIA Latvijas piens, trīs piensaimnieku kooperatīvi – Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS – beidzot īstenojuši sapni par zemniekiem piederošas piena pārstrādes rūpnīcas būvi.
Uzņēmuma dibināšanu un celtniecību apvija konkurentu norādes uz saistību starp valsts atbalstu šim pasākumam un Trikāta KS valdes locekļa Ulda Krievāra atrašanos Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieka amatā. Arī V. Dombrovskis bija klāt, kad pirms Līgo svētkiem jaunajā piena rūpnīcā Jelgavā pieņēma pirmās 15,3 tonnas piena no Mazsalacas. Tā gan ir niecīga daļa no patiesās rūpnīcas jaudas – 10 stundās tā spēs pieņemt un pasterizēt 300 tonnas piena.
Latvijas piena rūpnīcā pagaidām taps vien vājpiena koncentrāts un krējums, jo rūpnīcā pirmā uzstādīta Šveices uzņēmuma MMS AG koncentrāta ražošanas iekārta – pašlaik vienīgā Baltijā. Arī vājpiena koncentrāta ražošana vēl nenotiek ar pilnu jaudu, jo jauno līniju testē, tomēr produkcijai atrasts noieta tirgus Vācijā. Tiek diskutēts, ka jaunajā rūpnīcā vajadzētu ražot produktus ar zīmolu Latvijas piens un, visticamāk, tie varētu būt piens, kefīrs un krējums.
Rūpnīcas vadītājs Raimonds Freimanis Neatkarīgajai pieļāva, ka jaunā rūpnīca netieši ietekmēs arī visu piena tirgu, jo fakts, ka zemniekiem pašiem pieder sava rūpnīca, neļaus vairs citiem piena pārstrādes uzņēmumiem vienpusēji diktēt nosacījumus piegādātājiem. Latvijas piens par litru piena maksā apmēram 18 santīmus. Un tā ir konkurētspējīga cena.
Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzskata, ka no jaunās rūpnīcas ieguvēji būs visi – gan paši piensaimnieki un viņu ģimenes, kam tiks nodrošināti pastāvīgi ienākumi, gan apkārtnes iedzīvotāji, jo jaunajā rūpnīcā būs 50 darba vietas. Ieguvēji būs arī saistītajās nozarēs strādājošie, un valsts tautsaimniecība kopumā.
Jaunā rūpnīca pieder apmēram 600 zemniekiem. Viņi sava sapņa īstenošanā kopā ieguldījuši 1,27 miljonus latu, tas ir, vidēji 2125 latus katrs. Rūpnīcas būvei ņemts apmēram 6,5 miljonu latu kredīts un saņemts Eiropas Savienības fondu finansējums – apmēram trīs miljoni latu. Jaunās rūpnīcas būvei valsts piešķīrusi piecus miljonus latu garantiju, par kuras izmantošanu uzņēmums procentu maksājumos valstij ir samaksājis jau 133 tūkstošus latu.