Lai gan vēl pirms pāris mēnešiem Zemkopības ministrija (ZM) prognozēja, ka šogad zemnieki varētu novākt lielāku ražu nekā pērn, lietavas šīs cerības draud iznīcināt. Daudzi zemnieki raizējas, vai izdosies izaudzēto novākt.
Situācija katrā Latvijā reģionā ir atšķirīga, jo lietavas Latviju ir mērcējušas ar dažādu intensitāti. Pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistu novērtējumiem jūlija pirmajā dekādē vismazāk nokrišņu bijis Līvānu novada Rožupes pagastā, savukārt Kolkā nolija trīstik, cik parasti šajā laikā. Vietām Kurzemē diennakts laikā nolijušais nokrišņu daudzums bija pat puse un vairāk no visa mēneša nokrišņu normas.
Pēc Latvijas zemnieku federācijas valdes priekšsēdētājas Agitas Haukas teiktā, visvairāk cietusi Latgale, Zemgale un pēdējās brīvdienās arī Vidzeme. «Vairākās vietās graudaugi sakrituši veldrē, kartupeļu vagas mirkst ūdenī. Zemnieki stāv pie lauka un domā, ko darīt,» atzina A. Hauka. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst, ka atsevišķās vietās situācija sāk veidoties kritiska: «Vasaras sākumā izskatījās, ka raža šogad būs ļoti laba, taču lietavu dēļ cietīs izaudzētā kvalitāte un nav vēl zināms, kā izdosies ražu novākt.»
Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, Latvijā graudaugu platības palielinājušās aptuveni par 4%, turklāt ziemāju iesēts par 20% vairāk. Pēc ZM rīcībā esošām ziņām, ziemas kvieši šogad aug 245 000 hektāros, bet ziemas rudzi – 33 000 hektāru, kas ir attiecīgi par 22% un 16% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. ZM maija beigās prognozēja, ka graudaugu kopraža šogad varētu būt gaidāma 1,15 miljonu tonnu apjomā, kas būtu par 60% vairāk nekā 2011. gadā un par 23% vairāk nekā 2010. gadā. ZM šīs prognozes ieguva, cerot, ka ziemas kviešu ražība šogad būs 4,1 tonna no hektāra, ziemas rudzu – 3,1 tonna, tritikāles – 2,7 tonnas, bet ziemas miežu – 3,5 tonnas no hektāra.
«Šogad būtu bijusi laba raža, ka vien paspētu to novākt. Labību sāk vākt parasti jūlija otrajā pusē, bet šogad vēl neesmu dzirdējusi, ka kāds būtu jau sācis kult. Šogad pavasaris bija vēlāks un vēsāks, taču rudens, visticamāk, nekavēsies. Līdz ar to jārēķinās ar saspringtāku ražas novākšanu. Šis gads kārtējo reiz pierāda, cik ļoti lauksaimniecība Latvijā ir atkarīga no laika apstākļiem,» secināja A. Hauka.
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes šai nedēļai nav visai iepriecinošas – vairāk vai mazāk līšot praktiski katru dienu. Atsevišķās dienās nokrišņi būs stipri. Gaiss naktī atdzisīs līdz +10 grādiem pēc Celsija, bet dienā iesils līdz +20 grādiem pēc Celsija.
Tiesa, arī pagājušais gads lauksaimniekus nelutināja. Pavasara sākumā ieilgušā sausuma dēļ aizgāja bojā apmēram 43% ziemāju platību un laukus nācās pārsēt ar vasaras kviešiem, miežiem un rapsi. Savukārt augustā briestošo ražu postīja lietavas.