Lieldienās iespējams balto olu deficīts
Lai gan pēdējo trīs gadu laikā olu vidējās cenas ir samazinājušās, jārēķinās, ka pirms Lieldienām balto olu cena varētu atkal kāpt, jo iespējams to deficīts. Lai nodrošinātu pieprasījumu tieši pēc šādām olām, pirms Lieldienām tās ievērojamos apjomos tiek ievestas no kaimiņvalstīm.
Pērn Rīgas Centrāltirgū no Lietuvas ievestās baltās olas pirms Lieldienām maksāja no 0,95 līdz 1,15 latiem par 10 olām, savukārt lielveikalos 10 baltās olas varēja nopirkt par 0,75 līdz 0,84 latiem, kas pēc tirgotāju aplēsēm bija par aptuveni 15 procentiem zemāka cena nekā 2010. gadā. Lauksamniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā olu cena, bez PVN un tirgotāju uzcenojuma, samazinājusies par 30 procentiem. Savukārt veikalos, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, olu vidējā cena nokritusies vien par 5,2 procentiem.
Kopš 1995. gada visdārgākās olas bijušas 2009. gadā, kad 10 olu vidējā cena bija sasniegusi teju latu. Tobrīd viens strādājošais par vidējo mēneša darba algu varēja nopirkt 3562 olas. 2010. gadā, pat neraugoties uz olu cenu kritumu, ar vienu vidējo mēnešalgu pietika 3365 olu iegādei.
A/s Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs Neatkarīgajai apstiprināja, ka olu cena šobrīd ir nedaudz zemāka nekā pirms diviem trim gadiem. Viņš to skaidroja ar piedāvājuma un pieprasījuma tirgus svārstībām. A. Veinbergs gan pieļāva, ka saistībā ar ES labturības normu ieviešanu šajās Lieldienās, iespējams, būs balto olu deficīts. Līdz ar to balto olu cenu diktēs tirgus iespējamā deficīta apstākļos, rezumēja A. Veinbergs.
Pieprasījums pēc baltajām olām Latvijā lielākoties ir vien Lieldienās, un, lai to apmierinātu, tirgotāji un ražotāji tās ieved no kaimiņvalstīm. Pērn pirms Lieldienām Latvijā tika ievestas olas no Somijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas.
«Pagājušajā gadā no Somijas eksportējām ap diviem miljoniem balto olu. Šogad vēl nezinām, vai mūsu sadarbības partneri spēs izpildīt šāda apjoma pasūtījumu. Atgādinām, ka brūnās olas ir izturīgākas olu kaujās un tās var krāsot tikpat labi. Turklāt tās būs lētākas nekā baltās. Savukārt nākamajās Lieldienās plānojam piedāvāt baltas olas, kas tiks saražotas Balticovo,» atklāja A. Veinbergs.
CSP apkopotā informācija liecina, ka gadā viens Latvijas iedzīvotājs apēd aptuveni 200 olu. Pēc Balticovo vērtējuma, olu patēriņš Latvijā katru gadu ir aptuveni vienāds. «Tas ir skaidrojams ar to, ka tradicionālais olu patēriņš mājsaimniecībās nemainās un ir stabils. Patēriņš ir nedaudz samazinājies no Latvijas izbraukušo cilvēku dēļ,» atzina A. Veinbergs.
Pretstatā olu cenu samazinājumam gaļas un piena produktu cenas pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugušas. LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka sviesta cena, par kādu ražotāji pārdod savu produkciju veikaliem un izplatītājiem, palielinājusies par 23 procentiem, savukārt liellopu gaļas cena – par 20 procentiem. Līdzīgi kā olu cena, samazinājusies vien putnu gaļas cena.
Lielākā olu ražošanas koncentrācija Latvijā ir Zemgalē, kur tiek iegūti 70% no visām Latvijā saražotajām olām. Iecavā atrodas arī lielākais olu ražotājs – Balticovo. Pērn uzņēmuma apgrozījums saskaņā ar nerevidētiem datiem bija 23,3 miljoni latu, kas ir par 2,1 miljonu latu vairāk nekā 2010. gadā.