Brīvajā tirgū, kurā šobrīd elektrību jau iepērk 1400 lietotāju, pēc 1. aprīļa obligātā kārtā būs jāiesaistās vēl aptuveni 4500 uzņēmumiem.
Līdz 2012. gada 1. aprīlim tiesības uz universālo pakalpojumu ir mājsaimniecībām un komersantiem, kuru gada apgrozījuma vai bilances kopsumma nepārsniedz 7 miljonus latu un kuru algoto darbinieku skaits ir mazāks par 50 darbiniekiem. Savukārt pēc 1. aprīļa tiesības pirkt elektrību par regulētu cenu būs tikai mājsaimniecībām un tiem lietotājiem, kuru visi pieslēgumi elektrosistēmai vienlaikus atbilst diviem kritērijiem: pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltu un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz 100 ampēru. Visiem pārējiem lietotājiem, kuru pieslēgums sistēmai pārsniegs šos kritērijus, elektroenerģija būs jāpērk, izvēloties kādu no elektroenerģijas tirgotājiem par vienošanās cenu. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, tādu šobrīd ir aptuveni 4500 vidējo un mazo uzņēmumu Latvijā.
EM aicina visus lietotājus, kuriem no 1. aprīļa elektroenerģija ir jāiegādājas tirgū, līdz 10. martam noslēgt elektroenerģijas piegādes līgumu ar kādu no tirgotājiem. Ja lietotājam 1. aprīlī nebūs spēkā esoša piegādes līguma, elektroenerģijas piegādi veiks sistēmas operatora nozīmēts pēdējais garantētais piegādātājs, proti, jebkurš no tirgotājiem.
Pēc elektroenerģijas tirgotāja Enefit rīcībā esošās informācijas, aptuveni divas trešdaļas no jaunajiem brīvā tirgus lietotājiem vēl nav izvēlējušies savu piegādātāju, lai gan līdz nosacījumu maiņai ir atlicis nedaudz vairāk nekā mēnesis.
Regulētā cena šobrīd augstāka
EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena Neatkarīgajai atzina, ka pēc gala tarifu paaugstināšanas 2011. gada 1. aprīlī cena regulētajā elektrības tirgū ir augstāka, nekā tirgus cena šobrīd, proti, tarifs ir aptuveni 50 eiro/MWh, turpretim tirgus (gan Spot, gan nākotnes darījumi – forward) piedāvā cenu zem 50 eiro/MWh robežas.
«Brīvajā tirgū elektrības cena šobrīd ir izdevīgāka nekā regulētajā tirgū, tomēr cenas svārstības var ietekmēt dažādi faktori, proti, citu energoresursu – naftas, gāzes, ogļu – cenu svārstības, tāpat klimatiskie apstākļi, piemēram, ūdens pietece un citi apstākļi. Tirgus pakļaujas piedāvājuma/pieprasījuma mijiedarbībai, kas veido cenu,» skaidroja E. Urpena.
Pēc viņas teiktā, ieguvēji no elektrības tirgus atvēršanas ir gan ražotāji, gan tirgotāji, gan arī patērētājs, kam ir dotas izvēles tiesības un iespēja izdarīt spiedienu uz cenām, kas savukārt veicinās gan ražošanas efektivitāti, gan inovatīvu tehnoloģiju attīstību. «Atvērts tirgus rada apstākļus brīvai konkurencei gan starp enerģijas ražotājiem, gan tirgotājiem, tādējādi nodrošinot patērētājiem izdevīgu preces cenu. Konkurences apstākļi elektroapgādes sektorā sabiedrībai nodrošina ilgtermiņa ekonomisku ieguvumu,» teica E. Urpena.
Ar elektrību neriskē
Saskaņā ar SIA Enefit datiem pēc atvērtā tirgus paplašināšanas izziņošanas, kas sakrita ar elektroenerģijas cenu kritumu, ir ievērojami paaugstinājusies uzņēmumu interese par līgumu slēgšanas iespējām, kas arī atspoguļojas Enefit klientu portfeļa pieaugumā par aptuveni 120 procentiem – pašlaik tā apjoms sasniedz jau vairāk nekā 500 klientu.
«Gada sākums ir bijis ļoti dinamisks, tomēr uzņēmēju aktivitātei, it īpaši no jaunpienācēju puses, vajadzētu būt augstākai, jo pasīva attieksme pret iesaistīšanos atvērtajā tirgū var negatīvi atsaukties uz uzņēmumu izdevumiem. Esošo situāciju var daļēji skaidrot ar joprojām nepilnīgajām zināšanām par elektroenerģijas cenu gala tarifā un elektroenerģijas iegādes principiem atvērtajā tirgū, tādēļ viena no galvenajām atvērtā tirgus attīstības prioritātēm ir uzņēmēju izglītošana. Piesardzīgo attieksmi pret tirgus situācijas izmaiņām parāda arī līgumu izvēles tendences – klienti, kas tirgum pievienojas šogad, izvēlas fiksētas cenas līgumus, jo tas ir ierastāks produkts, kamēr pieredzējušākie uzņēmumi ir drosmīgāki attiecībā uz tirgus iespēju izmantošanu un, pārslēdzot līgumus, izvēlas daļēji vai pilnībā piesaistīt elektroenerģijas cenu Nord Pool Spot biržas cenām,» skaidroja Enefit rīkotājdirektors Jānis Bethers.