Vai Dombrovskis ir izsmēlis aku?

2009. gada martā, krīzes smagākajā punktā, Latvijas Republikas Ministru kabineta vadīšana tika uzticēta Valdim Dombrovskim.

Tā laika Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pirmoreiz nominēja V. Dombrovski augstajam amatam, neslēpj: «Visi pieredzes bagātie politiķi pēkšņi iesēdās trešās rindas krēslos, lai krīzes punus uzsistu kāds cits. Bija skaidrs, ka šādos apstākļos lejup ies gan cilvēku ienākumi, gan valsts ieņēmumi, gan pie varas esošo politiķu reitingi. Taču Valdis Dombrovskis nebaidījās pieņemt šo izaicinājumu. Jā, Valdis Dombrovskis bija gados ļoti jauns finanšu ministrs un premjers, taču katram cilvēkam un viņa zināšanām ir savs īstais laiks.» Analizējot V. Dombrovska vājās un spēcīgās puses, V. Zatlers atzīst: «Visbūtiskākās, manuprāt, ir viņa personīgās īpašības. Emocionāli līdzsvarots, ļoti ātri un precīzi domājošs, apveltīts ar izcilām analītiskām spējām – tas viss Valdim Dombrovskim ļāvis saturēt kopā iekšējo pretrunu plosītas valdības un partijas. Taču neatkarīgi no paveiktā sabiedrībā bieži vien iestājas emocionālais nogurums no politiķa, kurš ilgstoši atrodas uzmanības centrā. Vai un kad tas notiks arī ar Valdi Dombrovski, neņemos spriest, taču viņa tālāko karjeru pēc premjera pilnvaru beigām es vairāk redzu starptautiskajā arēnā,» atzīst Zatlera Reformu partijas vadītājs.

Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars piekrīt, ka, pateicoties precīzām darbībām krīzes pārvarēšanā, pasaulē skaļi izskanējis ne vien Latvijas, bet arī paša V. Dombrovska vārds. «Latvijas pieredze ir veiksmes stāsts, no kura daudzi mācās, taču tas nav atraujams arī no mūsu valsts premjera tēla, kas daudzviet Eiropā ir kļuvis atpazīstams. Nākotnē es Valdi Dombrovski vairāk saredzu ārpus Latvijas,» pauž R. Dzintars. Savukārt tam, kāpēc V. Dombrovski būtu grūti iedomāties, piemēram, par nākamo Valsts prezidentu, R. Dzintars rod līdzīgu skaidrojumu kā V. Zatlers. «Šā brīža premjers ir ļoti pacietīgs un kompromisus meklējošs politiķis, kas krīzes apstākļos ir veiksmīgs rakstura iezīmju kopums. Taču viņam ir grūti veikt straujus izrāvienus, kas būs nepieciešami ekonomikas izaugsmes fāzē. Valdis Dombrovskis nespēj pieņemt lēmumus, kas prasa risku, jo viņam piemīt nelokāma, grāmatvediska loģika. Tomēr, kā apliecināja divvalodības referendums, politikā ir arī daudz emocionālu lietu, kas šādai loģikai nepakļaujas. Tieši tāpēc es Valdi Dombrovski neredzu kā potenciālu prezidentu, kuram jābūt harismātiskam, autoritatīvam, ar spēju aizraut un iedvesmot,» pārliecināts ir nacionālā flanga līderis. R. Dzintars gan uzsver, ka vēl esot pāragri spriest par to, kāda kaluma politiķi Latvijai būtu nepieciešami pēc krīzes pārvarēšanas, jo pasaules ekonomiku joprojām sagaida daudzi satricinājumi. «Es nesteigtos ar optimistiskām prognozēm. Nav zināms, kas notiks ar eiro un Eiropas Savienību, kā attīstīsies globālā krīze. Taču ir skaidrs, ka, lejupslīdei beidzoties, Latvijas politikā būtu jāienāk radošākiem, ar lielāku asumu apveltītiem politiķiem.»

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka viņam simpatizē V. Dombrovska korektums, pedantiskums un spēja ieklausīties citu viedokļos. «Valdis Dombrovskis nekad nav bijis galēji kategorisks. Drīzāk elastīgs un pretimnākošs. Viņš prot uzklausīt. Taču šīs pozitīvās iezīmes vienlaikus ir arī premjera vājums, jo padara viņu par perfektu izpildītāju, bet ne toņa noteicēju. Valdis Dombrovskis diemžēl neveido dienas kārtību, bet izpilda instrukcijas – vai tās nāktu no Eiropas, vai no viņa partijas. Tieši tāpēc, strādājot divās Valda Dombrovska valdībās, mūs mulsināja jautājums: kurš ir lēmumu pieņēmējs? Saprast Vienotības iekšējo hierarhiju nav viegli, atrast atslēgas cilvēku – nav iespējams. Zinājām, ka premjera jāvārds, kas citos gadījumos būtu gala instance, Valda Dombrovska gadījumā bija tikai pusceļš,» uzsver politiķis.

Šim viedoklim piekrīt arī R. Dzintars, atzīstot, ka tā esot aksioma, kurai grūti ko piebilst vai komentēt. «Vienotības iekšējā struktūra ir ļoti sarežģīta, un bieži vien Valdis Dombrovskis tajā nav noteicējs.»

***

Valda Dombrovska vadītās valdības

2011. gada oktobris

Vienotība, Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Zatlera Reformu partija

2010. gada novembris

Vienotība (Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai), Zaļo un zemnieku savienība

2009. gada marts

Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Pilsoniskā savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

*

Latvijas valdības

Līdz 1940. gadam Latvijā strādājušas 19 valdības un astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis.

Laikā no 1990. gada līdz brīdim, kad Valdis Dombrovskis pirmo reizi kļuva par premjeru, visbiežāk valsts vadītāja krēslā bija sēdies Andris Šķēle (TP) – trīs reizes, kā arī Ivars Godmanis (LPP/LC) un Aigars Kalvītis (TP), katrs uzņemoties divu koalīciju vadīšanu.

Līdz šim visilgāk Ministru kabinetā izdevies noturēties I. Godmanim – no 1990. gada 7. maija līdz 1993. gada 3. augustam, kā arī no 2007. gada 20. decembra līdz 2009. gada 20. februārim. Otrs ilglaicīgākais valdības vadītājs bijis A. Kalvītis, kurš valdības vadītāja postenī bija no 2004. gada 2. decembra līdz 2007. gada 20. decembrim.

Visīsāko laiku pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrādāja A. Šķēles otrreiz veidotā valdība – no 1997. gada 13. februāra līdz 6. augustam.

V. Dombrovskis kļuvis par pirmo premjeru, kurš vadījis trīs

Avots: LETA arhīvs, Ministru kabinets

***

VIEDOKĻI

Kā vērtējat Valda Dombrovska trīs gadu darbu?

Guntars KRASTS, premjers no 1997. gada 7. augusta līdz 1998. gada 26. novembrim:

– Ņemot vērā ļoti grūto laiku un sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē, kas sakrita ar V. Dombrovska premjera amata laiku, viņš ir strādājis godam un arī Latvija ar godu ir tikusi cauri krīzei. Vienmēr var vēlēties vairāk, un man būtu paticis redzēt uzstājīgu reformu garu. No malas gan ir grūti spriest, kāpēc reformas valsts pārvaldē, par kurām tika tik daudz runāts, joprojām nav realizētas. Nezinu, cik tajā vainojama V. Dombrovska pasivitāte, cik koalīcijas nevēlēšanās kaut ko mainīt. Premjers daudzos gadījumos ir ierobežots, jo viņam jārēķinās arī ar koalīciju. Ja viņš būtu bijis pārāk enerģisks, tad, iespējams, koalīcija būtu no viņa atbrīvojusies.

Māris GAILIS, premjers no 1994. gada 15. septembra līdz 1995. gada 21. decembrim:

– V. Dombrovskim ir izdevies ļoti labi tikt galā ar krīzes seku pārvarēšanu, un es viņa darbu premjera amatā novērtēju pozitīvi. Ne vienu reizi vien esmu teicis, ka viņš ir krīzes premjers. Sava rakstura un nesatricināmā miera dēļ V. Dombrovskis ir spējis pārvarēt ļoti daudz zemūdens akmeņu. Diemžēl es neredzu darbību, kas būtu vērsta uz nākotni, nerunājot par to, ka attīstības plānu taisa jau septiņpadsmito pēc kārtas. Pietrūkst virzības uz priekšu, jo šobrīd cīnāmies ar krīzi, ar tās sekām, un to V. Dombrovskis dara veiksmīgi. Varu novēlēt viņam veiksmīgi turpināt.

Maira DZELZKALĒJA, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece:

– Šajā laikā bija nepieciešama budžeta konsolidācija, un tā prasīja arī subsīdiju samazinājumu lauksaimniecībā, par ko mēs, zemnieki, protams, neesam priecīgi. Vienlaikus saprotam, ka tas bija nepieciešams.

Cerējām, ka, V. Dombrovskim kļūstot par premjeru, viņš spēs veikt strukturālās reformas, mazināt birokrātiju. Un sākums viņa darbībai tiešām bija labs, taču vēlāk temps pazuda. Iespējams, ka kaut kas tiek darīts šajās jomās, bet

sabiedrība, arī zemnieki par to nav informēti. Bet tieši pēdējo gadu laikā ir ieviesta tiešā tirdzniecība, atļauts attīstīties mājražošanai, kas ir apsveicami.

Mārtiņš KAZĀKS, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā:

– Vērtējot no ekonomikas viedokļa, labā lieta, kas paveikta 2009.–2010. gadā, ir stabilizēta situācija, veikti sāpīgi, bet nepieciešami konsolidācijas pasākumi. Atzinīgi vērtējama spēja īstenot stabilitāti veicinošus pasākumus stresa – nodrošināt, ka Latvija pabeidza SVF un EK palīdzības programmu, atgriezās finanšu tirgos.

Laikā, kad pasaules ekonomika sāka atgūties – 2010. gada beigās un 2011. gada pirmajā pusē –, ambīcijas varēja būt lielākas. Strukturālās reformas šur tur notika, taču daudz vēl nav izdarīts – veselības, izglītības, nodokļu jomā. Proti, šis iespēju logs, kad pasaules ekonomika sāka atgūties, netika izmantots pietiekami efektīvi, jo tagad, kad pasaules ekonomika ir vārga, arī mums pašiem ir grūtāk ieviest šīs reformas.

Tagad no valdības locekļu puses dzirdama krietni lielāka aktivitāte šajos sociālajos, izglītības, veselības un labklājības jautājumos. Cerams, ka tās strukturālās reformas, kas tiešām ir nepieciešamas un daudzviet novēlotas, beidzot notiks.

Pēteris STRAUTIŅŠ, DNB bankas ekonomikas eksperts:

– Galvenais V. Dombrovska labais darbs, ko viņš ir panācis, būdams premjers, ir Eiropā straujākās ekonomikas izaugsmes panākšana. IKP pieaugums ceturkšņu griezumā sākās pusgadu pēc viņa pirmās valdības apstiprināšanas, un pagājušajā nedēļā ir oficiāli apstiprināts, ka Latvijas IKP pieaugums 2011. gada 4. ceturksnī gada griezumā bija straujākais Eiropā. Mums ir ļoti labas iespējas šo pozīciju noturēt visā 2012. gadā. Protams, nav jau valdība vienīgais faktors, bet nevienam nav aizliegts aizbraukt uz Somāliju un apskatīties, kāda ir dzīve vietās, kur valdības nav.

Lielākā kļūda vai nepadarītais darbs? Gribētos, lai strukturālo reformu veikšana būtu bijusi ātrāka. Veselības aprūpes jomā paveikts samērā daudz, bet izglītībā iešūpošanās sākas tikai tagad. Protams, ne jau no V. Dombrovska vien viss atkarīgs, valdība ir komanda, kurā ir bijušas ļoti atšķirīgas vērtības un intereses. Tomēr gribētos, ka viņš būtu bijis prasīgāks, šķiet, ka viņš nav juties kā ministru priekšnieks. Ļoti reti tik augstos amatos nonāk cilvēki, kuru dziļākā būtība nealkst pēc varas, tam ir lieli plusi, bet arī mīnusi.