Elita Veidemane / Autori

Intervija ar Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru – par konfliktu ar Dāvi Staltu, par «pretlemberga likumu», par centieniem izsvītrot NA no koalīcijas un prokremlisko spēku stratēģiju.

Lupatīgi neizteiksmīgajām eiro banknotēm katram nu būs jānopērk īpašs maciņš – tāds, kurā varētu ielocīt nelielas spilvendrānas cienīgu apmēru naudaszīmes. Mūsu gaumīgos latus pēc 2014. gada 1. janvāra sašķērēšot un izkausēšot.

Intervija ar Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Aigaru Lūsi: par attieksmi pret Eiropas Savienību, par Krājbankas administratora darbībām, par naida runas aktualizācijas patiesajiem iemesliem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis par zinātnes lomu Latvijā, valsts varas un ierēdniecības lomu zinātnes graušanā un par latviešu tautas izdzīvošanas iespējām globalizācijas apstākļos.

Intervija ar starptautisku eksperti stratēģiskajā komunikācijā un komunikācijas risku analītiķi, EDSO darbinieci no 1997. līdz 2005. gadam Ritu Evu Našenieci.

«Vai nebūtu laiks padomāt par Latvijas pievienošanu Krievijai?» kādā interneta portālā nevainīgi vaicā partijas Par dzimto valodu līderis Vladimirs Lindermans. Un turpina: «Visi mēģinājumi atrisināt krievu jautājumu, traktējot to kā Latvijas Republikas iekšējo problēmu, nav vainagojušies panākumiem. Eirosavienības līmenī arī nav rezultātu, Rietumi krieviem palīdzēt netaisās. Pieklājīgi, bet atsaka. Paliek Krievija. Loģiski pieņemt, ka radīsies partija (organizācija, kustība, kā vēlaties), kas noliks mērķi pievienot Latviju Krievijai.»

Šodien mēs skatāmies uz karogiem. Un vērtējam, kā namsaimnieki – valstiski vai privāti – izturas pret 25. martu, kas ir mūsu sēru diena. Pie vienas ēkas karogs kā izbalējusi trauklupata, izžņaudzīta un noplukusi, ar kaut kādu melnu zeķi apsieta.

«Es neko nedzird, ko jus sak,» lauzītā latviešu valodā atbild policists. Protams, nedzird: pāri visam Brīvības pieminekļa laukumam uz visskaļāko dārd tā dēvēto antifašistu rīkotās sapulces un piketa krievniecisks armijas maršs, pēc kura uz karstām pēdām seko tikpat skaļās bazūnēs iepakoti meli par latviešu leģionu.

Intervija ar Latvijas Okupācijas muzeja pētnieku, vēstures zinātņu doktoru Uldi Neiburgu.

Neapšaubāmi, ka tikai spēles laukumu tverošs cilvēks spēs izmantot konkrētu valstisku, politisku, ekonomisku un etnisku situāciju savu interešu labā, it sevišķi tad, ja viņa personiskās intereses saskan ar ietekmīgu kaimiņu (saimnieku) interesēm.

Kad ļautiņš nezina, ko savā garlaicībā iesākt, viņš gatavs izmēģināt pat kreisās auss kasīšanu ar labās kājas pēdu. Publiski, tā, lai redz ne tikai draudzīgais kaimiņš kāpņu telpā, bet arī svešs pasažieris autobusa pieturā.

«Lauksaimnieki bez vienotas stratēģijas ir kā neorganizēta nācija bez likumiem – pūlis, kurā uzvar stiprākais. Bet aktīvajam lauksaimniekam pirmām kārtām jāspēj paņemt priekšā pie varas esošos, nevis saliektu muguriņu, uzmanīgi uztverot Vienotības diriģentu mājienus, pasīvi jādzied pie Briseles muižas vārtiem,» par Latvijas lauksaimnieku un viņu aizstāvju aktivitātēm sarkastiski spriež Atmodas laika darbinieks Andris Pauls Pāvuls, kas savulaik aktīvi piedalījās gan Pilsoņu kongresa, gan LNNK veidošanā, kā arī apvienības Tēvzemei un Brīvībai tapšanā. Vēlāk viņš iestājās Tautas partijā.

«Tjarves kungs nevienu TV raidījumu nav veidojis, radošais darbs viņam svešs. Bet varbūt vadītājam tas nemaz nav vajadzīgs,» izteicās kāda bijusī Latvijas TV darbiniece, piebilstot, ka viņā mājo 99% pārliecība par Rolanda Tjarves iecelšanu (ievēlēšanu) LTV ģenerāldirektora amatā.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ir gatava Saeimā iesniegt likumprojektu par 16.marta kā atceres dienas atjaunošanu, savukārt 9.maiju noteikt par sēru dienu.

Principā Aivim Ronim nav humora izjūtas. Ja būtu, tad viņš varētu pasmieties kopā ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic reklāmas un mārketinga stratēģiem, ieplānojot nākamās biļešu pārdošanas aktivitātes, kurās kā reklāmas tēls tiktu izmantots, piemēram, Ļeņins un viņa dzimšanas diena 22. aprīlī.

«Latvieši ir tādi mīksti ņaudētāji, kuri jau no vēstures zināmi kā vergi bez pašcieņas, 900 gadus zinājuši kungiem aiz muguras ņaudēt. Ja katrs runās latviski un būs kaut kripatiņas pašcieņas un lepnuma, tad šāda jautājuma [par valodu referendumu] te vispār nebūtu. Sodiem par valsts valodas nelietošanu ir jābūt pamatīgiem, nevis tur Ls 50... Uzmetiet kādai firmai, veikalam Ls 5000. Ai, karamba, runās kā mīļie un himnu dziedās bez akcenta. (..) Bet latvietis ir zaglīgs, gļēvs lupata, tāpēc man dažkārt ir kauns, ka esmu latvietis, un kauns par to izdzimteņu varzu, kura valda jau 22 gadus.»

«Lai kliedētu runas, ka inteliģence klusē par to, kas patlaban notiek Latvijā, vēlos iztiekties,» sarunu uzsāk Dainis Kalns, ikgadējais Siguldas Operas svētku organizators, bijušais ķirurgs un kultūras cilvēks. Tāpēc šodien – intervija ar Daini Kalnu.

Krimināllietu, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts Jūrmalas eksmērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) un bijušais Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants, Jūrmalas tiesa atsāks skatīt nevis 2. maijā, kā bija plānots, bet jau 15. februārī.

Šodien valdības sēdē paredzēts skatīt Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) atstādinātās direktores Regīnas Simsones jautājumu: ir jau sagatavots lēmumprojekts par viņas atbrīvošanu no amata, pamatojoties uz Labklājības ministrijas (LM) juriskonsulta Māra Knoka 2013. gada 5. februāra atzinumu par disciplinārpārkāpumu konstatēšanu.

«Pret jums neviens negrasās izmantot nekādas politiskās sazvērestības vai, nedod dies, ieročus,» teica kāds krievs, apsmīkņādams latviešus, «jūs paši sevi apēdīsiet. Un visādas nelatviešu margināļu partijas tikai piebērs sāli tai jūsu zupai, kuru negausīgi paši arī izrīsiet.» Mazliet kanibālisku pieskaņu varēja dzirdēt šajā traģikomiskajā ironeskā, taču patiesība joprojām ir tikai traģiska, ne miņas no komiskuma.

Kad, neliešu kurināti, noliedzam un pat izsmejam tautas brīvības ideālus, kad, akli skatoties un kurli klausoties, liekam vienlīdzības zīmi starp valsti un varnešiem, kad pakļaujamies spēkiem, kas mūsu latvisko atšķirību mēģina iemīcīt eiropeiski viendabīgajā mīklā, veidojot ģenētiski stabilu mankurtu paaudzi, vienmēr atveras kāds cilvēks (cilvēki), kā teiktajā der ieklausīties.

Intervija ar Jūrmalas mēru Gati Truksni: par nekustamā īpašuma nodokli un pārsteidzošajām atlaidēm, par Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju un valsts nevēlēšanos piedalīties tās finansēšanā, par Jauno vilni un Comedy Club, par Ķemeru sanatoriju, kuru postā aizlaida valsts, un par biogāzes ražotni kūrortpilsētā.