Elita Veidemane / Autori

«Vēl tagad atceros to neaprakstāmo lepnuma izjūtu (ar baiļu piegaršu) par savu rīcību, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa 1987. gadā. Toreiz man bija 23 gadi. Varat iedomāties to lielo cilvēku pūli apmēram 50 m apkārt piemineklim! Un tu zini, ka apmēram katrs desmitais ir čekists civilā apģērbā. Un tad tu ar ziedu klēpi ej viens pats pāri tukšajam laukumam, kas šķir pūli no pieminekļa, (..) tu sajūti, kā cilvēki uzmundrinoši sauc un aplaudē – tieši tev. Izjūta ir grandioza, sirds paliek tik liela – lielāka par pašu! (..)

«Vienotībai ir vajadzīga jauna politiskā lielgabalu gaļa,» pēc Solvitas Āboltiņas intervijas Neatkarīgajā pauda Reformu partijas līderis Valdis Zatlers. Saeimas priekšsēdētāja bija neuzmanīgi, patiesību sakot, bezgala uzmanīgi izteikusies, ka Vienotība ir atvērta Reformu partijas (RP) biedriem, kuri nav mierā ar pēdējās politiku. Reformists Zatlers nepalika atbildi parādā, likdams saprast, ka tie Vienotības biedri, kuri nav apmierināti ar partijas priekšsēdētājas Āboltiņas vadības stilu, var droši sakravāt savus politiskos čemodāniņus un doties Reformu partijas daudzsološajos apkampienos.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu – par viņa «aizliegto grāmatu», par varnešu tuvredzību, latviešu kalpa sindromu un impēristu aktivitātēm.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) – par pašvaldību vēlēšanām, iespējamo Reformu partijas galu un riskiem 12. Saeimas vēlēšanās.

Jūrmalas vēlēšanu rezultātu izveidoja uz iecirkņiem neaizgājušie vēlētāji. Faktiski tāpat kā visā Latvijā: vēlēšanu rezultāts būtu krietni vien citāds, ja ļaudis saņemtos un veltītu dažas sava dārgā laika minūtes, lai pievērstos savas pilsētas nākotnei.

«Jums dāvana no Alternatīvās partijas!» – mani krieviski uzrunā kāds pusaudzis pie viena no Jūrmalas lielveikaliem, sniedzot man plastikāta maišeli ar uzrakstu Partija Alternative. Latviski atbildu, ka no svešiem dāvanas nepieņemu.

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu – par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, par tukšo sēdēšanu Saeimā, par 100 gramiem kultūras un par Dziesmu svētkiem.

Sarunā par izglītību, integrāciju un patriotismu piedalās hokeja skolas Rīga direktors Dainis Locis (VL!/TB/LNNK) un Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (SC/GKR).

«Toreiz, kad atbrīvoja Rīgu, kad atbrīvoja Latviju, kam tad bija jāatdod vara – tiem, kas cīnījās pret Padomju Savienību? Tā sanāk! Tāpēc nē, nekādas okupācijas šeit nebija, bet notika atbrīvošana un uzvara pār nacistisko Vāciju.»

Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidentu Pēteri Apini: par veselības aprūpes problēmām, par korupciju medicīnā un KNAB aktivitātēm šajā sakarā, kā arī par LĀB apaļo jubileju.

Intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes rektoru profesoru Jāni Gardovski: par augstskolas akreditāciju, «Oksfordas standartiem», mediķu algām un pateicību kriminalizēšanu.

Intervijā Neatkarīgajai vēstures zinātņu doktors, Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons – par to, kas patiesībā tiek svinēts 9. maijā pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa.

Man neienāktu prātā 4. maijā rakņāties pa politisko dūksnāju, meklējot kādu satrunējušu siekstu, kas, melna ļaunuma piesātināta, vēl spētu nočerkstēt, sak, dabūjāt, ko gribējāt – bijāt gatavi pastalās uz brīvību iet, nu tad ejiet ar’, neaizmirstiet tikai savus nabadzības plikumus noslēpt!

Kad cilvēkiem galīgi vairs nav ko darīt, viņi veido politiskās partijas un piesaka to startu pašvaldību vēlēšanās. Latvijā septiņos pagastos esot tikai pa vienam vēlēšanu sarakstam. Nu, tiešām nožēlojami.

«Dombrovska veiksmes stāstā visiem pienākas dzīvot nabadzīgi, ar jostām, kas savilktas ap kaklu. Gan jau beigās samazinās algu tiem, kuri saņem ap 200 latiem mēnesī, un atdos naudu Liepājas metalurga miljonāriem,» sašutusi teic kāda interneta ziņu lasītāja, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kārtējo reformu izvirdumu – reformēt Latvijas skolotāju algu sistēmu, jo, raugi, valstī esot tādi skolotāji, kuri, grābšļi tādi, saņem teju 1000 latu mēnesī.

Intervija ar Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru – par konfliktu ar Dāvi Staltu, par «pretlemberga likumu», par centieniem izsvītrot NA no koalīcijas un prokremlisko spēku stratēģiju.

Lupatīgi neizteiksmīgajām eiro banknotēm katram nu būs jānopērk īpašs maciņš – tāds, kurā varētu ielocīt nelielas spilvendrānas cienīgu apmēru naudaszīmes. Mūsu gaumīgos latus pēc 2014. gada 1. janvāra sašķērēšot un izkausēšot.

Intervija ar Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Aigaru Lūsi: par attieksmi pret Eiropas Savienību, par Krājbankas administratora darbībām, par naida runas aktualizācijas patiesajiem iemesliem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis par zinātnes lomu Latvijā, valsts varas un ierēdniecības lomu zinātnes graušanā un par latviešu tautas izdzīvošanas iespējām globalizācijas apstākļos.

Intervija ar starptautisku eksperti stratēģiskajā komunikācijā un komunikācijas risku analītiķi, EDSO darbinieci no 1997. līdz 2005. gadam Ritu Evu Našenieci.

«Vai nebūtu laiks padomāt par Latvijas pievienošanu Krievijai?» kādā interneta portālā nevainīgi vaicā partijas Par dzimto valodu līderis Vladimirs Lindermans. Un turpina: «Visi mēģinājumi atrisināt krievu jautājumu, traktējot to kā Latvijas Republikas iekšējo problēmu, nav vainagojušies panākumiem. Eirosavienības līmenī arī nav rezultātu, Rietumi krieviem palīdzēt netaisās. Pieklājīgi, bet atsaka. Paliek Krievija. Loģiski pieņemt, ka radīsies partija (organizācija, kustība, kā vēlaties), kas noliks mērķi pievienot Latviju Krievijai.»

Šodien mēs skatāmies uz karogiem. Un vērtējam, kā namsaimnieki – valstiski vai privāti – izturas pret 25. martu, kas ir mūsu sēru diena. Pie vienas ēkas karogs kā izbalējusi trauklupata, izžņaudzīta un noplukusi, ar kaut kādu melnu zeķi apsieta.