Elita Veidemane / Autori

Viss ir savstarpēji saistīts. Arī Otrais pasaules karš un mūsdienas. Lai pētītu šos jautājumus, Neatkarīgā piedāvā sarunu ar vēstures habilitēto doktoru, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju profesoru Inesi Feldmani – kā sveicienu 9. maija «svētkos» oranži melno lentīšu nēsātājiem, atgādinot par vēstures interpretācijām, sarkanarmijas zvērībām un par to, kāpēc uzvarētājus netiesā.

Viss ir savstarpēji saistīts. Arī Otrais pasaules karš un mūsdienas. Lai pētītu šos jautājumus, Neatkarīgā piedāvā sarunu ar vēstures habilitēto doktoru, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju profesoru Inesi Feldmani – kā sveicienu 9. maija «svētkos» oranži melno lentīšu nēsātājiem, atgādinot par vēstures interpretācijām, sarkanarmijas zvērībām un par to, kāpēc uzvarētājus netiesā.

Tuvojas 9. maijs, kad Pārdaugavā pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa pulcēsies tie, kuri šo datumu uzskata par robežšķirtni, no kuras sākas laimes un demokrātijas laikmets. Savukārt citiem 9. maijs ir atkārtotas padomju okupācijas diena. Katru gadu 9. maijā un 16. martā konfrontējas pretēji uzskati un līdz kompromisam abas puses nenoiet pat pussoli. Tas nav iespējams arī tāpēc, ka tautas priekšstāvji vairās (baidās?) parādīt pasaulei un vietējiem nezinīšiem, ko mums patiesībā ir nozīmējusi padomju okupācijas atgriešanās un pret ko cīnījās latviešu leģionāri.

«Nieres Kremļa īstenotās politikas taukos,» – tā dažus nabaga «apdalītos» krievvalodīgos nodēvēja dzejniece Liāna Langa. Tviterī lasāmā spraigā diskusija par Kremļa politiku un tās lienošajiem tārpiņiem notika pēc kārtējā TV domburšova, kurā piedalījās «cilvēktiesību aizstāvji» Ilarions Girss un Jeļizaveta Krivcova. Negribējās bojāt garastāvokli ar pretlatviskajām domu pērlēm, kuras dāsni tika bārstītas raidījumā, kam gana labs reitings, jo uzskatu, ka nav ko reklamēt ciniskus Latvijas nīdējus, sevišķi pirms valsts svētkiem. Taču vēlāk sapratu: patiesībā šādi girsi un krivcovas ir lielisks latviskās saliedēšanās saistmateriāls: mēs lielākoties spējam saplūst kopīgā dziesmā pret kaut ko, nevis par kaut ko.

Tā dēvētā nepilsoņu kongresa aktīvists Aleksandrs Gapoņenko ir tā pārbijies no aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un no AM valsts sekretāra vietnieka Jāņa Garisona izteicieniem, ka pinas pa meliem un puspatiesībām kā trijos salmos apmaldījusies vista

Intervija ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu: par Lieldienu vēsti, par patriotisma iemesliem un latviešu sapņiem.

Vai Krievijas TV kanālu propaganda sāka gāzties Latvijā tikai aizvakar? Varbūt pirms mēneša vai diviem? Manuprāt, tā ievazājusies šeit jau pirms pāris gadu desmitiem, vienīgi pēdējā laikā tā kļūst arvien uzstājīgāka, jo Krievijas agresoriem pavērušies jauni apvāršņi, kurus nosaka «krievu dzīves telpas» paplašināšanās ne tikai Ukrainā, bet arī «tuvajās ārzemēs», izsenis ar šo terminu domājot Baltijas valstis.

Intervija ar LR aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS): par to, vai NATO steigsies mums palīgā, par 21. gadsimta Ribentropa – Molotova paktu, par obligāto karadienestu un sadarbību ar Drošības policiju.

«Ar latviešiem nav nekādas vajadzības karot. Latvieši paši cits citu iznīcinās.» Tāds ir ieraksts kādā no sociālajiem tīkliem. Lai arī cik nepatīkami tas būtu, šim apgalvojumam diemžēl jāpiekrīt.

Intervija ar Opermūzikas svētku veidotāju un ārstu Daini Kalnu: par naudas trūkumu valsts aizsardzībā un veselības aprūpē, par to, ka zivs pūst no galvas, par to, vai kultūras darbiniekiem jāreaģē uz politiskiem kairinājumiem.

Sarunājas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks un Katastrofu medicīnas centra (KMC) vadītājs Mārtiņš Šics un Pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas nekropole.info veidotājs Aivars Borovkovs. Mārtiņš Šics tika atstādināts no amata tāpēc, ka «noplūdināja datus» – Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo vārdus – Aivaram Borovkovam, kaut gan tas nebija nekas nelikumīgs.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu: par Krimas un Latvijas okupāciju līdzību, par ASV karabāzēm Latvijā un par Krievijas patriarha Kirila vizīti Latvijā.

Runājot par Krimas un Latvijas okupāciju līdzību, par ASV karabāzēm Latvijā un par Krievijas patriarha Kirila vizīti Latvijā advokāts un rakstnieks Andris Grūtups norāda, ka kādreizējais lēmums par obligātā militārā dienesta atcelšanu Latvijā ir dziļi kļūdains.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu: par Krimas un Latvijas okupāciju līdzību, par ASV karabāzēm Latvijā un par Krievijas patriarha Kirila vizīti Latvijā.

«Es atbalstu prezidenta pozīciju tāpat kā vairums padomju tautas,» teic krievu kinorežisors Staņislavs Govoruhins, skaidrodams savu parakstu zem vēstules, kurā tiek pausts atbalsts Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresijai Ukrainā, maskējoties zem daiļiem vārdiem par divu radniecīgu tautu kopīgām kultūras un garīguma saknēm. Sākumā šķiet, ka Govoruhina teiktais atceļojis no dziļiem stagnācijas laikiem, bet nē – tā ir šodiena. Un, viņaprāt, šodien ir «dzīva» arī padomju tauta, kas bez mazāko šaubu ēnas atbalsta kārtējo «visu tautu tēvu» Putinu, lai kādas nelietības viņš būtu sastrādājis. «Padomju tautu», spriežot pēc parakstiem vēstulē, pārstāv daudzi Krievijas mākslinieki: Oļegs Tabakovs, Mihails Bojarskis, Fjodors Bondarčuks, Sergejs Bezrukovs...

Intervija ar bijušo kultūras ministri, Imanta Ziedoņa fonda Viegli padomes priekšsēdētāju Žanetu JaunzemiGrendi: par aiziešanu no ministres amata, par latviskās identitātes saglabāšanu un stiprināšanu, par nosodīšanu kā nebrīves pazīmi.

Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, Okupācijas muzeja direktora vietnieku Ritvaru Jansonu – par valdošo aprindu «16. marta histēriju», par šodienas un vēstures paralēlēm ar Ukrainu, par «nacistiem» un nacistiem.

Intervija ar akadēmiķi, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentu Tālavu Jundzi – par Latviju Ukrainas notikumu kontekstā, par nepārvaramām ASV un Krievijas pretrunām kodolpotenciāla jautājumā un par jomām, kurās Latvijai vajadzētu ieguldīt naudu.

Kas gan ir 60 000 eiro vienas kārtīgas provokācijas uzrīkošanai? Galīgi nekas, ja to organizē galvenais Latvijas «antifašists» Josifs Korens kopā ar savu pielūdzēju bariņu, kas ieradīsies Rīgā tieši 16. martā, lai piedalītos «konferencē», kurā kārtējo reizi nosodīs «Waffen SS veterānu glorifikāciju Latvijā».

Intervija ar Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Māri Kučinski: par draudošajiem elektrības tarifiem, par veco un jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, vēlēšanu gaidām un Ķemeru sanatoriju.

Drīz vairs nepārsteigs nekas. Ne izdzimteņu bari, kas, trulas un vienaldzīgas asinskāres dzīti, savos viedtālruņos iemūžina žirafes slepkavošanu, ne pusaudži un viņu vecāki, kas danco uz miruša vaļa ķermeņa, ne asins lietus, kas līst pār Kijevu, nekas... Šķiet, visa jau ir pārāk daudz, un ikdienas fons pārvelkas ar vienaldzības plēvi. Bet, re, to kārtējo reizi pārdur gaismas nesēji no Rietumu pasaules, un tad tu saproti – ir, ir vēl varoņi, kas pelēcību izdaiļo: pirms dažām dienām Beļģijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz nedziedināmi slimu bērnu eitanāziju, jo, kā apgalvoja likumdevēji, «ciešanas pārspēj visu». Likuma sākotnējā variantā bija pat paredzēts, ka eitanāziju (pacienta aktīvu nonāvēšanu ar viņa piekrišanu) varēs veikt garīgi slimiem bērniem, arī vienkārši «no dzīves nogurušiem» un ar anoreksiju sirgstošiem bērniem...

Mediķi ir sašutuši un pārsteigti par līdzcilvēku vienaldzību: šoziem nosaluši 63 cilvēki, no kuriem 27 – sabiedriskās vietās. Tas nozīmē: garāmgājēju acu priekšā. Atklāti sakot, nesaprotu, kāpēc mediķi brīnās?