Tā ij nesapratu: novērtēt Drošības policijas (DP) pērnā gada darbības pārskata publisko daļu par izdevušos pīār pakalpojumu pašiem sev vai arī priecāties, ka tajā vismaz nosaukti pretvalstisko putu kūlēji mūsu dievzemītē.
Kaut gan mēs jau sen zinājām, kuri tie ir: «nepilsoņu kongresa» aktīvisti Aleksandrs Gapoņenko un Elizabete Krivcova, krievu valodas referenduma garīgais tēvs Vladimirs Lindermans, šovinistiskais Latvijas valsts karoga apķengātājs Jevgeņijs Osipovs, profesionālais antilatviskuma guru Ilarions Girss, Latvijas krievu kopienas vadonis Valērijs Kravcovs, "antifašists" Josifs Korens, Krievijas «tautiešu kustības» ideologs Viktors Guščins un dažas citas sejas.
Nosauktie ir daudzu publikāciju varoņi, bet šķiet, ka viņiem no tā ne silts, ne auksts. Visdrīzāk – silts, jo, pirmkārt, latviešu sabiedrībā viņiem lielāka atpazīšana, otrkārt, patīkama straumīte joprojām tek no Krievijas puses: DP rīcībā esot informācija, ka pagājušajā gadā notikusi tautiešu politikas finansēšanas centralizācija, proti, lai arī ierobežoti finanšu avoti, finansējums palielināts un tā plūsma kļuvusi regulārāka. Kaut arī minētie cīnītāji izliekas par plikiem nabadziņiem, gluži bez maksas nav iespējams nedz nolīgt telpas saviem saietiem, nedz nodrukāt propagandas grāmateles, nedz sarīkot priekšvēlēšanu kampaņu, nedz noīrēt skaņu tehniku, lai ieriebtu "fašistiem". Un visai ticami, ka finansējuma tērcīte kļūs platāka un varenāka: ir taču jācīnās pret šo «nacistu apsēsto» valsti, un nevienam nav noslēpums, cik liela ir kaimiņzemes puišu vēlme atkal ieskaut Pribalķiku «lielajā un varenajā» saimē. Šajā principiālajā cīniņā liels atbalsts nāks no vietējās 5. kolonnas, kas strādā čakli un nesavtīgi.
Tiktāl viss skaidrs, un prieks par DP, kas apliecina to, ko mēs jau zinām. Jautājums tikai viens un, iespējams, retorisks: ko ar to visu darīt? Nu, labi, DP publiskoja «lielos latviešu draugus». Bet kas tālāk? Vai kāds viņiem vismaz iedos pa pirkstiem ar lineālu? Vai arī turpināsim rāmi un mīlīgi noraudzīties uz mazajiem palaidņiem, kas «Latvijā šobrīd rada nozīmīgākos riskus valsts konstitucionālajai iekārtai, tās teritoriālajai integritātei un suverenitātei»? DP vēl piebilst, ka pārskatā minētās organizācijas nekritiski atbalsta agresiju Ukrainā, «lai radītu spriedzi un šķelšanos Latvijā». Un tas viss – Drošības policijas ieskatā – «parāda, ka tautiešu organizāciju un Krievijas retorikas sakritība nav nejaušība, bet gan likumsakarība». Kas notiks pēc šā pārskata publiskošanas? Kā vienmēr – nekas?
Skaidrs, visādi pretvalstiski smerdeļi, Krievijas nolūkoti un sponsorēti, dara savu nelietīgo darbiņu. Viņi ir svešinieki, tāpēc nav brīnums, ka tā notiek. Viņi rada ne tikai politisku, bet arī emocionālu un ekonomisku nestabilitāti. Jo viss ir savstarpēji saistīts. Bet ko tad mūsējie bāleliņi? Vai stāv kā klints par valsti un tās interesēm? Protams, šaubu nav. Īpaši laikā, kad dikti gribas ievēlēties Eiroparlamentā. Tā, piemēram, portāls pietiek.com norāda, ka «autori koruptīvajai valsts nozagšanas shēmai, kuras ietvaros ekspremjera Valda Dombrovska (Vienotība) un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu biznesa ņemtie kredīti kā «īpaša» portfeļa sastāvdaļa slepeni, ar valstij neizdevīgiem, toties pašiem biznesa īpašniekiem cerības viesošiem nosacījumiem nodoti Rietumu bankai, ir meklējami Dombrovska partijas biedra Andra Vilka vadītajā Finanšu ministrijā». Īsi sakot, neveiksmīgais nekustamo īpašumu bizness, kurā bija iesaistījusies ekspremjera laulātā draudzene Ārija un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes vīrs Indulis, tika paglābts uz valsts, tas ir, uz mūsu, rēķina. Dombrovska kungs – kā Latvijas veiksmes stāsta autors – nu balotējas uz Eiroparlamentu, kaut gan patiesībā viņam vajadzētu doties uz KNAB.
Bet ir jau arī mazāki gariņi, kas, ņemot vērā vietējo kalibru, nemaz tik mazi ar’ nav. Tā, piemēram, Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (ZZS), kas, iespējams, balotēsies nākamajās Saeimas vēlēšanās. Pērn Balvu novada Bērzpils pagastā, Jāņa Bondara mājās, tika atklāta nelegāla cigarešu ražotne, kas strādājusi vairāk nekā pusotru gadu. Kad interesējos par lietas apstākļiem, Kazinovska kunga sabiedrisko attiecību speciāliste atsūtīja pieklājīgu atbildi, ka «Balvu novada pašvaldības rīcībā nav informācijas par nelegālo cigarešu ražotnes darbību Bērzpils pagastā». Interesējos arī par domes šefa kaislību uz medībām: ļaunas mēles melsa, ka viņš kopā ar to pašu Bondaru un citiem īpaši pietuvinātajiem braucis uz medībām Baltkrievijā – tā teikt, pie kolēģiem pieredzes apmaiņā. Bail pat iedomāties – vai par domes naudu? Vai varbūt par naudu, kas iegūta, realizējot nelegālās cigaretes? Ko, vai tad pajautāt nedrīkst?! Pajautāju. Domes speciālistes atbilde bija: «Pašvaldība nekad nav organizējusi medību braucienus uz Baltkrieviju.» Tātad tiešām tās, paldies dievam, ir tikai ļaunas mēles.
Iepazīstoties gan ar vietējo 5. kolonnu, gan ar pašmāju nacionālajiem cīnītājiem, nevilšus gribas salīdzināt: kuri no viņiem ir smagāk sverami? Kuri no viņiem nodara lielāku ļaunumu? Pirmie ar apmaksātu propagandu un skaidri antilatvisku nostāju vai otrie ar «prasmīgu» saimniekošanu dzimtajā novadā un valstī? Katrā ziņā te visapkārt darbiņš ir ne tikai Drošības policijai, bet arī KNAB.