Elita Veidemane / Autori

Institūcijas, kas pieņem šos no ģimenēm izrautos bērnus, ir krīžu centri, kuri sabiedrības acīs nereti kļūst par līdzvainīgiem ļoti dramatiskās situācijās.

«Tā ir laba ziņa, turpmāk varēsim kūpināt gaļu bez sankcijām,» priecīgs ir kāda gaļas pārstrādes uzņēmuma vadītājs. «Brīnišķīgi, mums ļauj kūpināt pēc sentēvu metodēm! Labāk bez sankcijām nekā bez dūmiem,» sauc otrs gaļinieks.

Intervija ar Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktoru, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra vadītāju profesoru Andreju Ērgli – par to, cik un kā tiek tērēts par veselības aprūpi, par infarktu skaita samazināšanos, par Saeimas vēlēšanām un gudrajiem latviešiem.

Intervija ar Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktoru, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra vadītāju profesoru Andreju Ērgli – par to, cik un kā tiek tērēts par veselības aprūpi, par infarktu skaita samazināšanos, par Saeimas vēlēšanām un gudrajiem latviešiem.

Intervija ar Robertu Zīli (Nacionālā apvienība) – par NA izredzēm Saeimas vēlēšanās, par Krievijas ietekmi Latvijas attīstībā, par Jauno vilni un Citadeli.

Intervija ar Robertu Zīli (Nacionālā apvienība) – par NA izredzēm Saeimas vēlēšanās, par Krievijas ietekmi Latvijas attīstībā, par Jauno vilni un Citadeli.

«Šads konkurss pazemina LATVIJAS dzives līmeni, jo ir balagāns, ja t.i.internacionāls, kāpēc tas notiek krievu val., nezinu nevienu dziedātaju, kas kaut ko būtu sasniegusi pēc ša konkursa, tie, kas ir par JAUNO VILNI, tie visi ir pret LATVIJAS neatkarību!» – šis jaukais rakstījums kādā no komentāru lapām ataino vispārējo sašutumu, kas ar gadskārtu ieražu regularitāti uzbango Latvijas sabiedrībā, sagaidot kārtējo Jauno vilni Dzintaru koncertzālē. Šogad pretestība pret muzikālo konkursu ir daudzkārt spīvāka: Krievijas bezkaunīgā militārā agresija pret Ukrainu cilvēkos raisa dusmas un trauksmi, un kaimiņzemes novajavolna tiek uzskatīta par līdzīgu agresiju, tikai – ar muzikālu novirzienu.

Jānis Peters ir kā enciklopēdija. Vēsturiska, dzejiska, muzikāla. Viņš atceras nianses – gan vakardienas, gan gadu senas, gan aizvēstures. Un aizvēsture vienam otram jaunulim šķiet pērnā gadsimta deviņdesmitie, kamēr Jānim Peteram tā varbūt ir piecdesmitie gadi.

Mūsu saruna sākās gluži citādi, nekā sākumā bija iecerēts: Ministru prezidente Laimdota Straujuma atcerējās Atmodu un tās nestās cerības. Viņa, būdama Latvijas Tautas frontes ierindas biedre, tolaik jutās šo cerību spārnota. Vai tagad viņa ir zaudējusi Atmodas dotos spārnus? Izskatās, ka ne. Tikai tie ir nopietnības un pragmatisma piezemēti.

Andris Grūtups pēdējoreiz man piezvanīja pirms nedēļas. Esot ko teikt latvju tautai. Telefoniski pasmaidījām, ka nu jau atkal būs par ko sulīgi parunāt un interviju uzrakstīt. Tad tiekamies? Jā, vienīgi... «Es vairs neizeju no mājas. Mēs varam intervēties tikai telefoniski,» viņš teica, piebilzdams, ka sāpes ir tik nomācošas, ka viņam šķiet – ar tām viņš apgrūtinās visu pasauli, ja vien izies kaut kur ārpus sava mitekļa. Sarunājām sazvanīties šonedēļ.

Mūsu saruna sākās gluži citādi, nekā sākumā bija iecerēts: Ministru prezidente Laimdota Straujuma atcerējās Atmodu un tās nestās cerības. Viņa, būdama Latvijas Tautas frontes ierindas biedre, tolaik jutās šo cerību spārnota. Vai tagad viņa ir zaudējusi Atmodas dotos spārnus? Izskatās, ka ne. Tikai tie ir nopietnības un pragmatisma piezemēti. Piedāvājam interviju ar Laimdotu Straujumu: par attieksmi pret Ukrainu, par valsts vadītāju pienākumu uzrunāt nāciju, par KNAB samilzušo jautājumu un daudz ko citu.

Inguna Rībena un Janīna Kursīte jau ilgu laiku šķita kā balti un līdz ar to neiederīgi zvirbuļi Vienotības vienmērīgi pelēkajā putnu barā. Pārāk nacionālas, pārāk konservatīvas izteikti liberālajā politiskajā veidojumā. Nu viņas ir prom no tā visa. Abām Saeimas deputātēm parasti pievienojās arī Ina Druviete.

Inguna Rībena un Janīna Kursīte jau ilgu laiku šķita kā balti un līdz ar to neiederīgi zvirbuļi Vienotības vienmērīgi pelēkajā putnu barā. Pārāk nacionālas, pārāk konservatīvas izteikti liberālajā politiskajā veidojumā. Nu viņas ir prom no tā visa.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes un Rīgas prāvests Krists Kalniņš ir viens no iniciatoriem Baznīcu naktij, kas maigi klāsies pāri Rīgai 6. jūnijā.

Intervija ar Rīgas domes Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāja vietnieku, NA Rīgas nodaļas līdzpriekšsēdētāju Daini Loci – par opozīcijas devumu domes darbā, par latviešu valodu domes uzņēmumos, par sporta būvju nepieciešamību.

Intervija ar Rīgas domes Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāja vietnieku, NA Rīgas nodaļas līdzpriekšsēdētāju Daini Loci – par opozīcijas devumu domes darbā, par latviešu valodu domes uzņēmumos, par sporta būvju nepieciešamību.

Pēdējoreiz kopā viņus redzēju Nacionālā teātra pirmizrādē pirms... Cik gadiem? Ak, jā, tas bija 2009. gada 17. septembrī. Izrāde Vadonis. Rakstniece, tulkotāja un kādreiz arī aktrise Lenvija Sīle un aktieris Andris Bērziņš bija atnākuši novērtēt savas meitas – Marijas – spēli šajā izrādē.

Intervija ar Saeimas deputāti Vinetu Poriņu (Nacionālā apvienība), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedri, sociolingvisti – par to, kāpēc jāsargā tradicionālās vērtības un kāpēc mācība par tām jāapgūst skolās.

Intervija ar Saeimas deputāti Vinetu Poriņu (Nacionālā apvienība), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedri, sociolingvisti – par to, kāpēc jāsargā tradicionālās vērtības un kāpēc mācība par tām jāapgūst skolās.

Tā ij nesapratu: novērtēt Drošības policijas (DP) pērnā gada darbības pārskata publisko daļu par izdevušos pīār pakalpojumu pašiem sev vai arī priecāties, ka tajā vismaz nosaukti pretvalstisko putu kūlēji mūsu dievzemītē.

Intervija ar bioloģijas doktoru, ārstu, farmaceitu un briežaudzētāju Gunti Belēviču: par brīvās tirdzniecības līgumu, kas bīstams ne tikai Latvijai, par lielražotāju vēlmi iznīcināt nacionālas valstis, par to, kā glābties no šiem draudiem.

Intervija ar bioloģijas doktoru, ārstu, farmaceitu un briežaudzētāju Gunti Belēviču: par brīvās tirdzniecības līgumu, kas bīstams ne tikai Latvijai, par lielražotāju vēlmi iznīcināt nacionālas valstis, par to, kā glābties no šiem draudiem.