Elita Veidemane / Autori

Kas gan ir 60 000 eiro vienas kārtīgas provokācijas uzrīkošanai? Galīgi nekas, ja to organizē galvenais Latvijas «antifašists» Josifs Korens kopā ar savu pielūdzēju bariņu, kas ieradīsies Rīgā tieši 16. martā, lai piedalītos «konferencē», kurā kārtējo reizi nosodīs «Waffen SS veterānu glorifikāciju Latvijā».

Intervija ar Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Māri Kučinski: par draudošajiem elektrības tarifiem, par veco un jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, vēlēšanu gaidām un Ķemeru sanatoriju.

Drīz vairs nepārsteigs nekas. Ne izdzimteņu bari, kas, trulas un vienaldzīgas asinskāres dzīti, savos viedtālruņos iemūžina žirafes slepkavošanu, ne pusaudži un viņu vecāki, kas danco uz miruša vaļa ķermeņa, ne asins lietus, kas līst pār Kijevu, nekas... Šķiet, visa jau ir pārāk daudz, un ikdienas fons pārvelkas ar vienaldzības plēvi. Bet, re, to kārtējo reizi pārdur gaismas nesēji no Rietumu pasaules, un tad tu saproti – ir, ir vēl varoņi, kas pelēcību izdaiļo: pirms dažām dienām Beļģijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz nedziedināmi slimu bērnu eitanāziju, jo, kā apgalvoja likumdevēji, «ciešanas pārspēj visu». Likuma sākotnējā variantā bija pat paredzēts, ka eitanāziju (pacienta aktīvu nonāvēšanu ar viņa piekrišanu) varēs veikt garīgi slimiem bērniem, arī vienkārši «no dzīves nogurušiem» un ar anoreksiju sirgstošiem bērniem...

Mediķi ir sašutuši un pārsteigti par līdzcilvēku vienaldzību: šoziem nosaluši 63 cilvēki, no kuriem 27 – sabiedriskās vietās. Tas nozīmē: garāmgājēju acu priekšā. Atklāti sakot, nesaprotu, kāpēc mediķi brīnās?

Fons, kas pavadīja olimpiādes gaidīšanu, bija biezs un netīrs. Nav iespējams apgalvot, ka netīrības elementi būtu kāda neģēļa izdomāti: gan nepabeigtās viesnīcas, gan kandžas krāsas ūdens, gan klaiņojošo dzīvnieku brutāla iznīcināšana, gan cilvēku padzīšana no viņu mājvietām, lai to vietā celtu olimpiskos objektus, gan komiskie dubultpodi – jā, tas viss bija.

Intervija ar dziesminieku Kasparu Dimiteru – par viņa aktivitātēm cīņā pret homoseksuālisma propagandu, par kultūras cilvēku klusēšanu, par sadarbību ar Vladimiru Lindermanu un par attieksmi pret notiekošo Ukrainā.

Intervija ar dziesminieku Kasparu Dimiteru – par viņa aktivitātēm cīņā pret homoseksuālisma propagandu, par kultūras cilvēku klusēšanu, par sadarbību ar Vladimiru Lindermanu un par attieksmi pret notiekošo Ukrainā.

Visticamāk, Drošības policija (DP) tā arī nesadzirdēs premjerministres Laimdotas Straujumas aicinājumu publiskot savu jauniegādāto superautomašīnu cenu, jo, kā izteicies DP šefs Jānis Reiniks, pirmkārt, šādi dati sabiedrībai nav jāzina, otrkārt, šo neveselīgi karsto interesi atdzesē noteikumi, kuri saucas Valsts noslēpumu objektu saraksts, kas liedz atklāt šāda veida informāciju.

Bijušajam Jūrmalas mēram, par kukuļdošanu apsūdzētajam Raimondam Munkevicam tiesa piespriedusi četru gadu cietumsodu. Otram apsūdzētajam – kādreizējam PSIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes loceklim Normundam Pīrantam – tiesa piesprieda trīs gadus cietumā.

Sarunā par bērniem, kas cietuši no vardarbības, piedalās Aija Švāne, nodibinājuma Zantes ģimenes krīzes centrs valdes locekle, Laura Puniņa, psiholoģe, strādā Zantes ģimenes krīzes centrā, kā arī Andris Bērziņš, Latvijas Bērnu fonda vadītājs.

19. janvārī, Latvijas Televīzijā sākās šovs par literatūru Lielā lasīšana. Šodien intervija ar vienu no tā vadītājiem un veidotājiem, ar mūsu kolēģi – žurnālistu un rakstnieku – Arno Jundzi.

Tas ir kā mazs brīnums: ik gadu uz barikāžu laiku mani uzrunā kāds jaunietis, kas brīvprātīgi ir uzņēmies izpētīt, kas tad īsti tajās Atmodas dienās un 1991. gada barikādēs notika. Skolā uzdots darbs, paša interese?

«Apzinoties, ka Latvijas Zaļās partijas programmas nostādnes un prioritātes ir vides jautājumi, un respektējot partneru – centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības – rūpes par lauku vidi, Latvijas Zaļās partijas valde ir pieņēmusi lēmumu, ka Latvijas Zaļās partijas deputāti var atbalstīt tikai tādas valdības izveidi, kurā Zaļo un zemnieku savienība pārrauga vides un zemkopības jomas,» teikts LZP izplatītajā paziņojumā.

Fragments no šodien "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" publicētās intervijas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieku Eiropas Savienības jautājumos Armandu Krauzi.

«Es sāku skatīties vienu amerikāņu seriālu – par kādu ķīmijas skolotāju, kas taisa narkotikas. Piecas sērijas iedevu Ojāram Rubenim – lai paskatās, varbūt iepatīkas... Rubenis pie manis atskrēja naktī, peldmētelī – pieprasīja, lai dodu nākamās sērijas,» Raimonds Pauls, izkritis no savas nopietnās komponista un pianista lomas, ar azartu stāsta par vienu tiešām gaumīgu seriālu, kas ieguvis ne mazums balvu – tas ir piecas sezonas garais stāsts Breaking Bad. Pēc tam gan neseko skaidrojumi, ko par to saka Lana, ka Raimonds pa naktīm skatās seriālus... Paula acīs nodzirkst smīns, un viņš atkal ir tas pats pašironiskais latvju ģēnijs, kam 12. janvārī aprit 78 gadi. «Neko nesvinēšu,» kā vienmēr noburkšķ Maestro, bet ir skaidrs, ka svinēs gan: varbūt kādas dienas vēlāk, varbūt kādas nedēļas pēc tam, bet viņš jau nu gan atradīs iemeslu, lai ar darbu atzīmētu kārtējo jubileju.

Tas, ka aģentūra Bloomberg kādā savā publikācijā Latvijas eiro monētā redzamo latvju jaunavu nule nodēvējusi par «tradicionālo slaucēju», izraisījis daudz lielāku viļņošanos nekā eiro ieviešana kā tāda.

«Vardarbība pret bērniem diemžēl pieaug,» ar satraukumu secina Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš. Jau 25 gadus viņa vadītais fonds palīdz vardarbībā cietušajiem bērniem. Deviņdesmito gadu sākumā radās pirmie palīdzības centri, nu tādi jau ir septiņi, kur notiek bērnu rehabilitācija.

Pēc intervijas ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču vēl brīdi parunājām par divām laika izpratnēm: hronos un kairos. Hronos nozīmē mehānisko – pulksteņa laiku.

Intervija ar Okupācijas muzeja pētnieku, vēstures doktoru Uldi Neiburgu: par Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēla Konstantīna Čakstes izveidoto Latvijas Centrālo padomi, kam šogad svinējām 70. dzimšanas dienu, par nepakļaušanos dažādām okupācijām un tā laika brīvības centienu pieminekļa neesamību.

Intervija ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS): par to, ka valdība nesadzird pašvaldības, par neseno notikumu atbalsīm Jelgavā, par vietējiem konfliktiem un par Jelgavas ambīcijām kļūt par mašīnbūves galvaspilsētu.

Intervija ar kultūras ministri Daci Melbārdi brīdi pēc valdības demisijas: par kultūrpolitikas vadlīnijām, par kultūras lomu cilvēku izraušanā no depresīvā stāvokļa, par iespējām stāties Nacionālajā apvienībā (NA).

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks. Protams, ap Latvijas valdības vadītāja Valda Dombrovska atkāpšanos ir gana daudz spekulāciju, starp kurām ir gan mēģinājumi celt Vienotības katastrofāli zemos reitingus, gan punktu krāšana kādam iespējamam amatam Eiropas Savienības krēslu rindā.