«Tas, ko mēs redzam, pašreiz ir ļoti daudz dažādu spekulāciju, kas kaut kādā veidā tiek mākslīgi uzturēts, bet es varu pateikt, ka attiecībā uz Vienotību partija joprojām ir vienota,» putrainā latviešu valodā ekspremjers un Vienotības valdes loceklis Valdis Dombrovskis saliek pa plauktiņiem situāciju dzimtajā politiskajā veidojumā. Tas, ka «attiecībā uz Vienotību partija ir vienota», ir skaidrs pat palīgskolas otrgadniekam, un nav ko uztraukties, jo «Vienotība ir gatava turpināt darbu». Bet vai Vienotībai ir morālas tiesības to darīt, ekspremjers neskaidro, jo jautājums par to «nestāv». Bet skumji ir tas, ka izvēles, patiesību sakot, nav. Un ir taču tik pierasts, ka Vienotība ir «valsts stabilitātes garants» un ka «sarunas turpinās un virzās uz priekšu».
Nez kam vajadzētu notikt, lai Dombrovskis vai kāds šīs partijas atbildīgais personāžs beidzot atzītu, ka pīrādziņi ir piedeguši un ka nav nekādu spekulāciju vai «mākslīgas uzturēšanas», bet ir vienkārši deguma smaka, kas izplatās par spīti tam, ka partijas vadoņi aplaistās ar dezodorantiem? Vienotībai, šķiet, nevajag ārējos ienaidniekus – tās dzīlēs ir pietiekami daudz grauzēju, kas skrubina organizāciju ar smaidu uz lūpām, dēvējot šīs darbības par apliecinājumu tam, ka partija ir «ļoti vienota un ļoti cieša».
Ciešuma un vienotības pierādījums ir arī Viļānu novada deputāta, Vienotības vietējās nodaļas vadītāja Jura Vidiņa ziņojums Drošības policijai par iespējamo balsu pirkšanu Dzintara Zaķa labā. Vidiņa rīcībā esot fakti par masveidīgu balsu pirkšanu dažos Latgales novados. Tiešām labi, ka Vidiņa kungs bijis tik aktīvs un uzgājis masveidīgumu, un tā ir tikai sagadīšanās, ka viņa meita Ilze Viņķele ir tajā pašā Vienotībā, tikai – pavisam pretējā nometnē, ne tajā, kurā atrodas Saeimā neievēlētā Solvita Āboltiņa. Bet Vienotība ir tik cieši vienota kā zāģa zobi, un aizdomas par dažādām nometnēm ir tikai sazvērestības teoriju piekritēju muļķīgi izgudrojumi.
Jo vairāk atklājas balsu pirkšanas gadījumi, jo neciešamāka kļūst piedegušo pīrādziņu smaka un jo neticamāka kļūst paša Dzintara Zaķa piedalīšanās šajās orģijās. Balvu privātdetektīva atskaitē par balsošanu iecirknī Balvos, Brīvības ielā 61, aprakstīts, kā aptuveni 40 viegli iereibušiem vēlētājiem, kas atvesti uz iecirkni ar autobusu, tiek dota komanda atdot savu balsi par Vienotības sarakstu un Dzintaru Zaķi, svītrojot visus, kas sarakstā ir pirms Zaķa. Izceļas skandāls, jo balsotājiem vispirms gribas iedzert, bet «vēlēšanu komandieri»skaidro: nobalsosiet, un tad būs nauda! Kad visi nobalso, viņus pa pieciem «buntītē» aizved uz netālu esošo veikalu Supernetto, un viss notiek: «alga» tiek realizēta dzērienos un smēķos. Gan vēlēšanu iecirkņa pārstāve, gan Balvu novada vēlēšanu komisijas priekšnieks ziņo par situāciju Drošības policijai. Protams, privātdetektīvam ir visi nepieciešamie pierādījumi, lai šo gadījumu traktētu kā iespējamu noziegumu. Par Drošības policijas reakciju balvenieši vēl neko nezina, taču vietējā policija gan neuzskatīja par vajadzīgu atbraukt uz vēlēšanu iecirkni un nofiksēt Madonas ceļu būves autobusu un automašīnu AUDI A6, ar kuru pārvietojās «vēlēšanu komandieris». Taču skumt nevajag: privātdetektīvs ir gatavs sadarboties ar Drošības policiju.
Kas par daudz, tas par skādi. Tā var secināt, vērtējot Dzintara Zaķa balsu pirkšanas kampaņu: gaumīgi būtu, ja balsis nopirktu divos, nu, labi, trijos iecirkņos, un tad jau, kā smejies, pietiktu. Bet šajā gadījumā – teju pusē no Latgales iecirkņiem balsis sapirktas Zaķim par labu! Nepārspīlējam, godātie organizatori? Tas, ka Dzintars Zaķis galīgi nav muļķis, ir skaidrs, bet tikai muļķim ienāktu prātā tik plānprātīgā veidā pirkt balsis. Drīzāk pat varētu teikt, ka Zaķis ir viltnieks, bet tie nekad nav muļķi. Atliek kaut vai atcerēties skandālu, kas izcēlās pēc tam, kad Dzintars Zaķis iegādājās automašīnu Volvo XC60, «aizmirstot» nomaksāt valstij aptuveni 8000 eiro pievienotās vērtības nodokli. Nu, vai tas nebija viens elegants joks? Bet te – kaut kādi pāķiski gājieni ar «cēnerīšu» dalīšanu piedzērušiem tēviņiem! Galīgi nestilīgi un negudri.
Negribas aizstāvēt Dzintaru Zaķi, bet tā šoreiz sanāk. Varbūt tāpēc, ka runa nav par viņa viltīgo cilpošanu, bet gan par to, ka muldēšanai par «vienoto Vienotību» gals pienāk tad, kad viens klans mēģina iedarbināt savu ietekmi pret otru klanu, izmantojot netīras metodes. Un tad jāsāk satraukties par valsts stabilitāti un citām nopietnām lietām, ne tikai par vienas partijas piedegušajiem pīrādziņiem.