Tā dēvētā nepilsoņu kongresa aktīvists Aleksandrs Gapoņenko ir tā pārbijies no aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un no AM valsts sekretāra vietnieka Jāņa Garisona izteicieniem, ka pinas pa meliem un puspatiesībām kā trijos salmos apmaldījusies vista
. Ir vērts citēt Gapoņenko satraukumu sociālajos tīklos: «Bet kā gan varēja nebaidīties, ja Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Jānis Garisons paziņoja, ka Nacionālie bruņotie spēki, ja radīsies Doņeckai līdzīga situācija, darbosies pret savu tautu?» Patiešām – jābūt neprāta pārņemtam, lai kaut ko tādu paziņotu. Bet izrādās, ka nedz Jānis Garisons, nedz Raimonds Vējonis neko tādu nav ne teikuši, ne domājuši. Vienīgais, ko Garisons pauda, bija šāds atzinums: «Bruņoto spēku izmantošana sabiedriskās kārtības nodrošināšanā ir izņēmuma gadījums un pieļaujams tikai ārkārtas situācijās ar speciālu valdības lēmumu.»
Taču Gapoņenko savās izbailēs – sak, drošs paliek drošs, piesegsimies ar Norvēģijas sabiedrisko televīziju – palaida tajā pilnīgu glupību straumi, sacīdams: «Pašreizējā valdība ir noskaņota apspiest protestus ar armijas spēku. Viņi to tā arī ir pateikuši! Un viņi iedomājas, ka Krievija noskatīsies, kā tiek apšautas sievietes un bērni, kuri cīnās par savām tiesībām mācīties dzimtajā valodā!» Laikam jau biedram Gapoņenko nav zināma cita «pozitīvā pieredze», kas fiksēta viņa pieminētajā Ukrainā, proti, zaļie vīriņi, okupējot Ukrainas teritorijas, pavisam nesen bija izlēmuši, ka piesegties vislabāk ir ar sievietēm un bērniem, jo tad, raugi, Ukrainas armija uz viņiem nešaus. Tur nu nekāda Norvēģijas sabiedriskā televīzija nebija vajadzīga.
Tas vēl nav viss, jo Gapoņenko savā Facebook lapā apgalvo: «J. Garisons paziņoja medijiem, ka Latvijas armija gatavojas karadarbībai pilsētās, un tam īpaši iekārtots Ādažu poligons. Tātad represijas pret iedzīvotājiem, kā es sapratu – pret krievu iedzīvotājiem, ir ne tikai ieplānotas, bet latviešu kareivjus tām jau apmāca.»
Kas tas ir? Ja nemaldos, tā ir apzināta panikas sēšana civiliedzīvotāju vidē. Turklāt ļoti konkrētā – krievvalodīgo – vidē. Apzināti neievērojot Jāņa Garisona teikto, ka cīņa pilsētvidē ir kaujas starp diviem militāriem formējumiem un viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvairīšanās no civiliedzīvotāju upuriem, Gapoņenko tracina radikālos rusofilus uzsākt protestus. Savukārt viņa mēģinājumi apgalvot, ka NBS spēja veikt cīņas pilsētvidē ir jelkādā veidā saistīta ar nemieru apspiešanu, ir ne tikai absurdi un melīgi, bet arī bīstami, jo mudina uz reālām nekārtībām.
Tas, ka Gapoņenko jau gadiem strādā pret Latvijas nacionālajām interesēm, nav nekas jauns: viņa kontā jau ir krievu valodas referenduma iniciēšana 2012. gadā un grāmata, kas popularizē viņa iedomātās separātisma tendences Latgalē. Tagad – pilnīgi konkrēta un apzināta musināšana uz nemieriem. Ministrs Vējonis otrdien vērsās pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ar lūgumu izvērtēt Gapoņenko aktivitātes Latvijas armijas nomelnošanā, tādējādi maldinot gan Latvijas, gan starptautisko sabiedrību. Vējonis cer, ka izvērtēšanai pieķersies Drošības policija (DP). Tomēr cerības, ka DP nonāks pie secinājuma, ka Aleksandrs Gapoņenko ir provokators, izskatās niecīgas.
Protams, mūsu DP tāpēc ir modra – tā visu novērš, ko vajag novērst. Tā, piemēram, Latvijas un Krievijas hokeja pārbaudes spēlēs viņnedēļ bija liegts ienest Ukrainas un Lietuvas karogus. Latvijas Hokeja federācija skaidroja, ka tā rīkojusies saskaņā ar DP norādījumiem: tai bijušas ziņas, ka arēna ir mīnēta, tāpēc karogus liegts ienest drošības nolūkos. Loģiski, ļoti loģiski – cilvēkus «samīnētajā» arēnā ielaist drīkstēja, bet karogus ienest – ne!
Tiešām labi, ka mūsu DP mūs sargā, vērtē un vēro. Bet nelabi cilvēki izplata neglītas runas par to, ka no svara vērotājiem tomēr vairāk labuma: vismaz kilogrami iet zudumā. Taču šajā nelāgajā gadījumā visādi gapoņenko tikai aug augumā.