Elita Veidemane / Autori

„Es neiestājos pret atšķirīgu viedokļu paušanu! Šajā gadījumā pār darbinieku ir šaubu ēna, proti, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā,” teic Rolands Irklis, Valsts kontroles (VK) vadītājs, atbildot uz jautājumu par to, vai viņam ir bažas, ka Līga Krapāne – nedod, Dievs! – vēlreiz varētu paust savu viedokli. Runa ir par VK darbinieces Līgas Krapānes „neticamo uzdrīkstēšanos” – parakstīties zem viedokļvēstules par vakcinācijas procesu un valdības neizdarībām šajā procesā.

„Ministru daļējā nomaiņa bija valdības iekšējais „bizness”. Valdība smuki apveda ap stūri medijus, pasakot, ka viss notiks pēc pašvaldību vēlēšanām. Visi noticēja, spriedze tika noņemta, valdība klusi kuluāros visu sarunāja. Jautājums ir tikai tāds: cik ilgi mediji atcerēsies šo apčakarēšanu?” ironiski spriež politologs Filips Rajevskis. Šodien intervija ar viņu par pašvaldību vēlēšanām, valdības piruetēm un tuvo nākotni.

„Kas ir „naida runa”?” – jautā juriste un tiesību zinātņu doktore Baiba Rudevska. „Tas ir neskaidrs, izplūdis un subjektīvs jēdziens, kura attiecināšana uz konkrētiem gadījumiem ir atkarīga nevis no objektīviem kritērijiem, bet no „aizskarto” personu un tiesībsargājošo iestāžu subjektīvās uztveres. Tātad kāda cilvēka subjektīvā aizvainotība kalpos par pamatu tam, lai kādu citu cilvēku, kurš izmantojis savu vārda brīvību, sauktu pie kriminālatbildības?”

„Kopīgā aina ir līdzīga iepriekšējām vēlēšanām. Šogad labus panākumus guva NA, ZZS un LRA. Par lielākajiem šo vēlēšanu zaudētājiem var uzskatīt vairākas koalīcijas partijas: „Latvijas attīstībai”, „Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju. Nerunāsim par KPV LV, kuras vēlēšanu rezultāti bija ļoti pieticīgi,” teic Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA). Šodien – intervija ar Jāni Dombravu.

„Vēlos patiešām izteikt ļoti lielu atzinību Ilgai Šuplinskai. Viņa ir bijusi tāds simbols tam, kā ir jācīnās par savu nozari. JKP turpinās šo darbu, aizsāktās reformas,” Jaunās konservatīvās partijas boss Jānis Bordāns kvēli deklamē slavinošu dzeju savai partijas biedrenei Ilgai Šuplinskai, pie reizes palūdzot pamest ministres amatu – acīmredzot tāpēc, ka viņa ir bijusi simbols cīņai par nozari. Ne mazāk neloģiska ir citas ministres atnākšana – vēsturniece un filoloģe Marija Golubeva („Kustība Par”) nu komandēs iekšlietu orgānus.

„Šausmīgā steiga, ar kādu bīda likumprojektu, liek domāt par LGBT lobija spiedienu. Nav bijusi diskusija par likuma grozījumiem – ne ar tiesnešiem un advokātiem, ne ar policiju, ne ar mācībspēkiem un krimināltiesību speciālistiem,” teic tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska. Saeimā tiek bīdīti Krimināllikuma grozījumi, kas pavērs durvis vārda brīvības būtiskai ierobežošanai un liks cilvēkiem aizvērt mutes gluži tāpat kā padomju laikos. Baiba Rudevska komentē šo likumrades procesu Saeimā.

"The terrible haste with which the bill is being pushed suggests the pressure of the LGBT lobby. There has been no discussion about the amendments to the law - neither with judges and lawyers, nor with the police, nor with teaching staff and criminal law specialists,” says Baiba Rudevska, Doctor of Law and lawyer. Amendments to the Criminal Law are being considered in the Saeima, which will open the door to a significant restriction of freedom of expression and force people to shut their mouths just as in Soviet times. Baiba Rudevska comments on this legislative process in the Saeima.

„Protesta akcijās nogalināti astoņi vai deviņi cilvēki. Pirmais bojāgājušais bija Aleksandrs Traikovskis – viņu nošāva. Brestā gāja bojā Genādijs Šutovs – viņu sašāva, un viņš nomira slimnīcā. Gomeļā tika nogalināts Aleksandrs Vihors. Savukārt Romanu Bondarenko, kurš izgāja no savas mājas, lai uzzinātu, kāpēc nepazīstamas personas rauj nost baltsarkanās lentes, piekāva līdz nāvei. Mirušu atrada protestu dalībnieku Ņikitu Krivcovu. Tādu gadījumu diemžēl ir daudz,” stāsta Baltkrievijas žurnāliste Dzijana Seradzjuka.

„Māsa pateica, ka vairs nevēlas mani redzēt savās mājās, un piekodināja, lai es nedomāju tuvoties viņas bērniem,” valdot asaras, stāsta kāda sieviete. Viņa, neticot pretkovida vakcīnu pozitīvajam iedarbīgumam un jēgai, jau sen izvēlējās iet nevakcinēšanās ceļu. Viņas māsa – tieši pretēji – ir dedzīga vakcinēšanās atbalstītāja. Nu ģimene ir sašķēlusies. Izskatās, ka uz ilgu laiku. Un tas nav vienīgais šāds gadījums.

„Vai kādreizējos čekas ziņotājus varētu dēvēt par trauksmes cēlējiem?” – vientiesīgi pajautāja kāds politikas vērotājs. Domāju, ka noteikti varētu. Jo viņi taču ziņoja par novērotajiem pārkāpumiem, palīdzot tos novērst, pirms nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm. Kādi bija pārkāpumi un kāda bija sabiedrība, kas bija jāpasargā no kaitējuma – tas, protams, cits jautājums, tāds mazliet ideoloģiski iesmirdis. Bet mehānisms bija skaidrs: slepus ziņot.

Ieva Duļevska ir Rīgas Valsts tehnikuma Limbažu teritoriālās struktūrvienības vadītāja, darbojas biedrībās „Eņģeļa sirds” un „Latvijas zeme, daba, tauta”, kā arī pievienojusies Memorandam par ģimenes vērtībām. „Iestājos par konservatīvām vērtībām. Nevis tādēļ, ka būtu nepatika pret liberālo virzienu: es vērtēju to, kas notiek valstī, un saprotu, ka bez konservatīvisma mēs nespēsim izdzīvot kā nācija.” Paralēli darbam Ieva daudzu gadu garumā organizē gan vietējos, gan starptautiska mēroga pasākumus, rīko diskusijas, veido videoklipus... Kā to visu var paspēt – nav ne jausmas.

„Baltkrievijas karoga noņemšana bija simbolisks akts, un tā bija Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa iniciatīva. Bet es uzskatīju, ka arī no valsts puses ir jāparāda stingra pozīcija gan attiecībā uz arestēto baltkrievu opozīcijas žurnālistu un viņa draudzeni, gan attiecībā uz Baltkrievijas politieslodzītajiem,” ir pārliecināts LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

„Visjaukākais ir tas, ka nākamā tiesas sēde lietā, kurā Latvijas valsts mani apsūdz par to, ka es okupācijas varas kolaborantu esmu nosaucis par kolaborantu, notiks 2021. gada 17. jūnijā, Latvijas okupācijas 81. gadadienā. Tad LR prokurors tiesas sēdē lasīs apsūdzību, kurā būs teikts, ka es, balstoties uz neapgāžamiem faktiem, padomju kolaborantu esmu nosaucis par to, kas viņš ir,” smaidot saka Lato Lapsa.

No līdzekļiem, kas bija paredzēti kovida seku mazināšanai, tika finansēta valsts pētījumu programma (VPP), taču joprojām nav skaidrības par rezultātu izmantojumu dzīvē, tā secina Valsts kontrole (VK). Finansējums bija gandrīz pieci miljoni eiro, un pētījumi bija jāpabeidz pērnā gada nogalē, taču lielākā daļa projektu īstenotāju lūdza pagarinājumu. Līdz šim mirklim ir pabeigts tikai viens projekts – „Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”.

„PRO programma: mantojumus ar vērtību līdz 50 000 neapliksim ar nodokli, nosakot tālāk pakāpeniski nodokļa soļus: 1. pakāpes radiniekiem mantojot no 50 līdz 100 tūkstošiem, – 3%, bet mantojumu vērtību virs 200 000 no personām, kas nav radinieki, apliksim ar vismaz 49% nodokļa likmi,” sociālajos tīklos ar vispārējas komunistiskas laupīšanas programmu padižojās Mārtiņš Kossovičs, viens no politpulciņa „Progresīvie” līderiem.

„Labdien! Policija šajā vietā atradās, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību, nevis lai izgaismotu apkārtni. Apgaismojums parkā ir nodrošināts tāpat. PSRS simbols ir sirpis un āmurs līdz ar piecstaru zvaigzni. Zvaigzne viena pati nav uzskatāma par PSRS simbolu,” paskaidroja Valsts policijas rakstvedis, atbildot uz manu jautājumu par izpalīdzīgo apgaismošanu, ko vērīgi ļaudis pamanīja naktī no 9. uz 10. maiju pie „uzvaras” pieminekļa.

„Ķemeru purvu teritorijā padomju gados bija valsts medību paraugsaimniecība, kur medīja valdība un diplomāti. Atjaunojoties brīvvalstij, tā pajuka, šī teritorija palika neapmedīta, un tādai tai vajadzēja saglabāties arī tad, kad tika veidots Ķemeru nacionālais parks (ĶNP). Sākotnēji tā arī bija – bez medībām. Bet visiem tik ļoti gribējās te medīt... Saimnieki bija vietējie, bet kolektīvos liela daļa bija Rīgas kungi, vajadzīgie cilvēki no ministrijām, no valdības un Saeimas,” stāsta Andis Liepa, Ķemeru nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs. Ar viņu šodien intervija.

"In the territory of Ķemeri bogs during the Soviet years, there was a state hunting model farm, where the government and diplomats hunted. When the independence was restored, it disappeared, this territory remained unhunted, and it should have remained so even when the Ķemeri National Park (ĶNP) was established. Initially, it was – there was no hunting. But everyone really wanted to hunt here... The owners were locals, but a large part of the collectives were the gentlemen of Riga, the necessary people from the ministries, the government and the Saeima,” says Andis Liepa, Chairman of the Board of Ķemeri National Park Fund. Today – an interview with him.

„Vai jūs jau nolikāt ziedus?” – jautā žurnālists Ansis Bogustovs (TV24) kādai sievietei, kas atnākusi apraudzīt Pārdaugavas nepareizi nodrāzto zīmuli. „Što?” – viņa, izdzirdējusi kaut kādu nepazīstamu skaņu savirknējumu, atbild ar pretjautājumu. Neviens – neviens! – no žurnālista uzrunātajiem 9. maija „svinētājiem” pat attālināti nebija iepazinušies ar latviešu valodu, nerunājot nemaz par to, ka viņi varētu izprast vai pateikt dažus vārdus latviski.

„Stompaku kauja bija liela veiksme nacionālajiem partizāniem, jo čekisti neapzinājās partizānu kaujas potenciālu. Čekisti domāja, ka nometnē atrodas daži desmiti vīru. Tā bija viena no diženākajām nacionālo partizānu cīņas epizodēm, tagad – iemesls lepoties ar pretošanās kustību. Būtībā tā bija kā otrā fronte, jo tobrīd vēl nebija beigusies PSRS un Vācijas karadarbība,” stāsta Latvijas Universitātes vēstures doktorants Mg. hist. Reinis Ratnieks. Par latviešu pretošanos sarkanajiem okupantiem – intervija ar Reini Ratnieku.

„Ar uzkāpjošo Uzvaras Dienu!” – Latvijas krievu savienības (LKS) „sejugrāmatas” lapā gavilē šīs politsektas adepti. Protams, krieviski (С наступающим Днем Победы!). Protams, gavilē ar patiesas uzvaras garšu zobos, kad sagrābts labs kumoss: no Rīgas domes ir izrauta atļauja 9. maijā oficiāli iedzert šņabi un uzēst pončikus Pārdaugavas karātavu laukumā.

Tik daudzi vārdi ir izbalējuši. Vienkārši pazuduši. Daudzi šo vārdu īpašnieki atmiņu kladēs tomēr atstājuši krāsainus ierakstus. Tikpat daudzi – lūkojas uz mums ar viedu smaidu, kas spoguļojas Viņsaules ezeros. Nez, ko viņi domā, redzot mūsu ikdienas steigu un kavēšanos, mīlestību un paviršību, kļūdas un uzvaras?... Lasu visus 138 vārdus un apjaušu: ir pagājis tikai 31 gads kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, un tās dienas – 4. maija – prieka asaras jau sen nožuvušas, pārvēršoties kairinošos sāls graudiņos...