„Ar uzkāpjošo Uzvaras Dienu!” – Latvijas krievu savienības (LKS) „sejugrāmatas” lapā gavilē šīs politsektas adepti. Protams, krieviski (С наступающим Днем Победы!). Protams, gavilē ar patiesas uzvaras garšu zobos, kad sagrābts labs kumoss: no Rīgas domes ir izrauta atļauja 9. maijā oficiāli iedzert šņabi un uzēst pončikus Pārdaugavas karātavu laukumā.
30.aprīlī Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu pildītāja Elīna Trautmane kopā ar drošību uzraugošajām iestādēm un citām atbildīgajām pašvaldības amatpersonām sprieda par 9. maijā pieteikto publisko pasākumu norisi, kuras laikā tika nolemts, ka pieeja tā dēvētajam uzvaras piemineklim un tā teritorija 8. un 9. maijā tiks ierobežota; parka apkārtnē būšot arī noteikti satiksmes ierobežojumi, par kuriem solīja informēt atsevišķi.
Saistībā ar 9. maiju pašvaldība sākotnēji bija saņēmusi trīs pasākumu pieteikumus. Tomēr, pašvaldībai skaidrojot epidemioloģisko un tiesisko situāciju, visi pieteicēji atsauca savus pasākumus. Šķita, ka veselais saprāts ir iemājojis ne tikai pasākumu pieteicējos, bet pat Rīgas domē, un okupantu palieku dzerstiņš nenotiks.
Taču - kas tev deva pīrāgus bada laikā! Trešdien politpulciņa LKS aģitlapā jau tika ielikts paziņojums (citēju tulkojumu, ievērojot rakstības īpatnības): „Ir labas ziņas! Mums izdevies sarunāt, lai visi, kuri vēlas, Uzvaras Dienā, 9. maijā, varētu bez ierobežojumiem nolikt ziedus Rīgas Atbrīvotājiem! Tikko ir beigusies mūsu frakcijas vadītāja Miroslava Mitrofanova tikšanās ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, Izpilddirektora pienākumu pildītāju Elīnu Trautmani un Rīgas pašvaldības policijas priekšnieku Juri Lūkasu. Pēc tikšanās rezultātiem ziņojam, ka Atbrīvotāju Piemineklis 9. maijā nebūs iežogots, kā bija ziņots agrāk. Pie tā pienākt varēs pa centrālo aleju un pēc puķu nolikšanas varēs iziet pa sānu celiņiem.”
Cik mīļi no biedra Staķa puses, par Trautmani un Lūkasu pat nerunāsim! Atnāca Miroslavs, paraudāja uz pleca, un Staķīša (partijkopa „Attīstībai/Par”) sirds atmaiga: nu kā tu neļausi Rīgas „atbrīvotāju” pēctečiem un nerimtīgajiem viņu fanotājiem svinēt „svētkus” brīvā dabā! Lai „svinēšana” būtu pamatīgāka, pirms tam nevilšus (bet varbūt tomēr vilšus?) nāca talkā arī Saeima, ļaudama atvērt āra terases 7. maijā. Protams, terases bija jāatver - par to pat nav runas! - bet varbūt tomēr vajadzēja pagaidīt, piemēram, līdz 10. maijam? Citādi izskatās, ka Saeimai ir īpaša attieksme pret „atmiņām”, kas saistās ar okupantu, slepkavu un izvarotāju bariem, kuri 1944./45. gadā vēlās pāri Latvijai un visai Eiropai... Latviešiem šogad 4. maijā - Neatkarības dienā - savu svētku mielastu nācās ieturēt, sēžot uz trotuāra malām, jo restorānu terases bija ciet, savukārt 9. maijā uzņēmīgi ļautiņi nu varēs Pārdaugavas nepareizi nodrāztā zīmuļa laukumu pārveidot par vienu lielu terasi, un viss, kā smejies, būs likumīgi...
Tā ir necieņa un ņirgāšanās par latviešiem, par tautas svētkiem, par latviešu vēsturisko atmiņu. 9. maijs mums nav nekāda „uzvaras diena”, bet Rīgas mērs to acīmredzot ir aizmirsis. Valsts prezidents, pļāpādams par Saeimas „terašu balsojumu”, nodēvēja to jaunizveidotā vārdkopā - parlamentārais negadījums. Tā ir ievēlētu tautas priekšstāvju likumīga lēmuma vai pašu priekšstāvju kompromitēšana? Par to vēl vajadzētu padomāt, bet tas ir cita raksta temats.
Taču Mārtiņa Staķa atļauja 9. maijā rīkot festiņu karātavu laukumā izskatās pēc domes priekšsēdētāja negadījuma. Un diez vai tur kaut ko vēl vairāk iespējams sakompromitēt. Lai nesmukuma komplekts būtu pilns, Staķis varētu doties uz „atbrīvotāju” pieminekli, sarkanas neļķes padusē pašāvis. LKS mīla un cieņa būs garantēta, bet Mitrofanovs kopā ar Ždanoku lēks plaukstiņpolku, ja Staķītim vajadzēs palīdzēt nākamajās vēlēšanās.
