„Baltkrievijas karoga noņemšana bija simbolisks akts, un tā bija Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa iniciatīva. Bet es uzskatīju, ka arī no valsts puses ir jāparāda stingra pozīcija gan attiecībā uz arestēto baltkrievu opozīcijas žurnālistu un viņa draudzeni, gan attiecībā uz Baltkrievijas politieslodzītajiem,” ir pārliecināts LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Šodien intervija ar Edgaru Rinkēviču.
Kādas tagad - pēc straujajiem notikumiem - būs Latvijas attiecības ar Baltkrieviju?
Kurus notikumus domājat? Tagad to ir tik daudz, ka tos jāsāk šķirot...
Pirmkārt, „Rayanair” lidmašīna, ko nolaupīja un aizturēja Minskas lidostā, otrkārt, Baltkrievijas padomju laika karoga nomaiņa pret baltkrievu nacionālo karogu, kas simboliski notika bijušajā Ļeņina pieminekļa vietā Rīgas centrā.
Saistībā ar pirmo notikumu: var meklēt dažādus formulējumus - valsts terorisms, gaisa pirātisms un tamlīdzīgi, taču uz šo notikumu ir jāatbild ne tikai politisku iemeslu dēļ, ne tikai tālab, ka Minskā tika aizturēts žurnālists un viņa draudzene, bet arī tāpēc, ka ļoti daudzi cilvēki, kuri atradās šajā lidmašīnā, tika pakļauti briesmām. Mums šobrīd jau ir informācija, ka baltkrievu iznīcinātājs tiešām deva pavēli nosēsties lidmašīnai, un nu mēs esam nonākuši situācijā, ka lidot pāri Baltkrievijai ir bīstami. Piemēram, ja pēc divām vai trim nedēļām kāds no mums lidos uz Kijevu, mēs nevarēsim zināt, vai arī mūsu lidaparāts netiks nosēdināts Minskā, jo viens vīrs tur būs izdomājis, ka mūs vajag apsūdzēt kādos izdomātos pārkāpumos un arestēt. Tas ir drošības jautājums. Bet tas ir arī ekonomisks jautājums: par katru šādu pārlidojumu maksā tai valstij, kuras gaisa telpā atrodas lidaparāts. Vēl būs arī ekonomiskās sankcijas, un es zinu, ka arī premjers Kariņš diskutēs Eiropas Padomē par „Belavia” un citu Baltkrievijas aviokompāniju aizliegumu ES gaisa telpā.
Bet karoga noņemšana?
Tas bija simbolisks akts, un tā bija Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa iniciatīva: netaisos izdaiļot sevi ar svešām spalvām. Bet es uzskatīju, ka arī no valsts puses ir jāparāda stingra pozīcija gan attiecībā uz arestēto baltkrievu opozīcijas žurnālistu un viņa draudzeni, gan attiecībā uz Baltkrievijas politieslodzītajiem. Reakcijā, kā jau zināt, ir sekojusi: mūsu vēstniekam 24 stundu laikā nācās pamest Baltkrieviju. Tā nav izraidīšana, un vēstnieks Einars Semanis nav „persona non grata”. Latvijas konsulāts Vitebskā gan netiek skarts, tāpat Baltkrievijas konsulāts Daugavpilī turpinās darbu. Mēs reaģējām adekvāti: arī visiem baltkrievu diplomātiem no Rīgas attiecīgajā laika ietvarā jāizbrauc no Latvijas. Mēs netaisāmies dzīt jokus. To, ko mēs - baltieši un citi līdzīgi domājošie - varam izdarīt, mēs arī darīsim.
Tas nav tā, ka Latvija pārrauj dioplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju?
Diplomātiskās attiecības netiek sarautas, viens darbinieks vēstniecībās paliek - gan Minskā, gan Rīgā. Bet tā ir diplomātisko attiecību pasliktināšanās līdz diezgan zemam līmenim.
Jūs faktiski esat nostājies viskrasākajās pozīcijās atatiecībā pret Baltkrieviju. Vai jūs pats nesajutīsiet tādas attieksmes sekas no valdības vadītāja vai partijas biedriem?
Es savu rīcību ļoti cieši koordinēju gan ar Valsts prezidentu, gan ar ministru prezidentu. Pēdējo 24 stundu laikā ar Valsts prezidentu esmu runājis vismaz sešas vai septiņas reizes. Egilam Levitam bija laba ideja, ko viņš apsprieda ar saviem Baltijas valstu kolēģiem: lidmašīnas nolaupīšana ir jāapspriež ANO Drošības padomē. Bet man nav ilūziju: nekādu ANO rezolūciju nebūs, jo veto var uzlikt gan Krievijas Federācija, gan Ķīnas Tautas Republika. Bet pati apspriešana jau ir pietiekmai skaļa. Esmu šos jautājumus cieši koordinējis arī ar ministru prezidentu. Latvijā konstitucionāli ir tā, ka ārlietu ministra loma ir, kā mēdz teikt, skaļāka nekā citiem. Mazliet citāds ir karoga stāsts, un tam skanējums nebija jādod ministru prezidentam, pietika ar Rīgas mēru un ārlietu ministru.
Daļa cilvēku ir pārliecināti: Baltkrievijas prezidenta rīcība, izraidot latviešu diplomātus, bija slima cilvēka agonija. Daži savukārt uzskata, ka Baltkrievijas padomju laika karogu vajadzēja atstāt.
Zināt, politikā un diplomātijā nereti ir tā, ka simboliskiem darbiem ir liela nozīme. Bet tas, kas vakar notika ar lidmašīnu, ir ārpus laba un ļauna.
Paskaidrojiet, lūdzu, šo teicienu.
Ir dažādas rīcību iespējas. Var ar Interpola palīdzību meklēt cilvēkus un pieprasīt tos izdot. Atcerieties, pirms pāris nedēļām Maskavā ar milzīgu troksni aizturēja cilvēkus, kuri it kā bija plānojuši atentātu pret Lukašenko. Tāda aizturēšana ir saprotama. Bet tas bija Eiropas aviokompānija lidaparāta lidojums no vienas Eiropas galvaspilsētas uz citu Eiropas galvaspilsētu, un šajā lidaparātā bija noorganizēta specoperācija, un cilvēki apzināti tika pakļauti briesmām - tas viss neierakstās nekādā racionalitātē.
Un... šis hokeja čempionāts. Cilvēki ir aizmirsuši, ka mēs ļoti daudz darījām, lai tas nenotiktu Minskā. Tagad tas ir tik pašsaprotami, ka čempionāts notiek Rīgā. Mēs strādājām diplomātiski un politiski, mūsu ministru prezidents vairākas reizes runāja ar Starptautiskās hokeja federācijas vadītāju Fāzelu, un tad, kad arī sponsori pateica „nē” Minskai, tad lēmums tika mainīts par labu Rīgai.
Un tagad - hokeja čempionāta laikā, - tika noalupīta lidmašīna, lai arestētu žurnālistu... Man joprojām nav precīzu ziņu par to, vai viņam pēc Baltkrievijas likumiem tiešām draud nāvessods, bet es varu pateikt to, ka Baltkrievijas varas rīcība bija neadekvāta. Un ar karoga noņemšanu mēs skaidri parādījām, kāda ir mūsu - Rīgas un Latvijas, - nostāja attiecībā pret Baltkrievijas rīcību. Baltkrievijas oficiālais karogs turpina plīvot „Arēnā Rīga”, jo tā patlaban ir Starptautiskās hokeja federācijas jurisdikcija, un tur „strādā” tikai šīs federācijas lēmumi. Mēs nevaram iet nejuridisku ceļu un kaut ko pieprasīt. Bet mēs pietiekami skaidri nodemonstrējām, ko Rīga un Latvija domā, un mani absolūti neuztrauc tā reakcija, kāda vienam otram ir Minskā.
Man kādreiz diezgan asi pārmeta dažu Krievijas dziedoņu iekļaušanu „neiebraukšanas sarakstā”, stāstot, cik šausmīgi zaudēs Jūrmala un kādas elles liesmas tik mūs negaida, bet mums jau septiņus gadus nav „Jaunā viļņa”, un esam izdzīvojuši.
Par ekonomiskajiem jautājumiem runājot: šobrīd Baltkrievija dara visu, lai pārorientētu savas kravas uz Krieviju. Jā, tranzītam ir grūti. Mēs vienmēr esam centušies līdzsvarot pragmatisko ar vērtību politiku, bet ir brīži, kad vērtību politika ņem virsroku, jo pretēji rīkoties būtu nepiedodami. Un šis ir tas brīdis, kad vērtību politika ir svarīgāka. Zinu, ka būs situācijas, kad tiks pieprasīta strauja un asa rīcība, un diplomātijā un ārpolitikā nav viennozīmīgu situāciju, bet vakar bija kaut kāds pagrieziena punkts.
Ziņa par Baltkrievijas oficiālā karoga noņemšanu ilgu laiku bija mediju svarīgāko ziņu rindās.
Jā, pirmie man piezvanīja CNN žurnālisti. Tādā veidā mēs parādām savu attieksmi. Mēs runājam ne tikai par baltkrievu opozicionāriem, mēs skaidri solidarizējamies ar Lietuvas kaimiņiem: nolaupītajā lidmašīnā bija 94 Lietuvas pilsoņi. Mūsu kaimiņi arī aktīvi rīkojās. Mēs kopā ar pārējiem baltiešim un Poliju mēģinām mobilizēt starptautisko reakciju - cik vien mēs varam. Dažreiz nelielas valstis var šādā veidā izdarīt lielas lietas, un šobrīd zvaigznes ir tā sastājušās, ka daudz kas var izdoties. Pēc diskusijām Eiropas Padomē, kurā ir 27 valstis, nereti ir dažādi viedokļi, bet šoreiz es ļoti ceru, ka Eiropas līderi sapratīs, ar ko viņiem darīšana.
Ļoti ceru, ka baltkrievu žurnālists tiks izglābts. Vai mēs varam kaut ko darīt viņa labā?
Šo jautājumu man uzdeva arī CNN žurnālisti. Pirmais un galvenais: tas, kas notika ar žurnālistu un viņa draudzeni, tas, kas notiek ar pārsimt politieslodzītajiem Baltkrievijā, - šīs ziņas pēc dažām dienām pazudīs no mediju pirmajām rindām, jo būs jaunas trauksmes - varbūt kāds negadījums, spriedzes elements Tuvajos autrumos vai kas cits. Bet ja žurnālisti - vai tie būtu no CNN vai BBC, no Neatkarīgās Rīta Avīzes, Latvijas Televīzijas vai TV3, - turpinās uzdot jautājumus Baltkrievijas prezidentam un ārlietu ministram, arī Krievijas prezidentam un ārlietu ministram, - par baltkrievu žurnālistu, tad nekas neapstāsies. Arī mēs turpināsim darīt visu starptautiskajās organizācijās, kurās Baltkrievija ir dalībvalsts - EDSO, ANO. Ja mēs kolektīvi turpināsim atgādināt, ja jūs, žurnālisti, turpināsiet „cepināt” mūs, tad viss notiks. Ne divu dienu vai divu mēnešu laikā, bet būs cerība, ka izdosies šo žurnālistu un viņa draudzeni dabūt ārā no ieslodzījuma.
