Elita Veidemane / Autori

Smalkais, erudītais, Latviju mīlošais kungs, kurš, piedzimis 1949. gadā Minhenes bēgļu nometnē, savu senču dzimteni mīlēja vairāk par visu. Diplomāts un Saeimas deputāts, kurš darījis Latvijas labā visu iespējamo un neiespējamo. Viņam bija tikai 71 gads.

„Prezidents nesen ziņoja, ka viņu neinteresējot popularitāte vai paša tēls, par valsti vien domājot. Un tad izdomāja šo…Nelaikā un nevietā,” „sejugrāmatā” raksta Linda Mūrniece, viesnīcas „Hotel de Rome” pārvaldniece, uzzinājusi par Valsts prezidenta vēlmi redzēt Rīgas pilī jaunu koncertflīģeli.

Premjers bija pikts, ārpuskoalīcijas deputāti – neciešami ziņkārīgi, bet skaidrības tik un tā maz. Bet runa bija par 80 miljoniem eiro, kas Saeimas deputātu pieprasījuma vēstulē Veselības ministrijai skanēja sausi un – es pat teiktu – kategoriski: “Par publiski izskanējušo informāciju par 80 miljonu eiro izlietojumu 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām”.

“Katru dienu medijos lasām, cik ir inficējušies, cik miruši utt. Tikai to vien! Valdība neieklausās sabiedrībā, neieklausās, piemēram, lielā tās daļā – studentos, kuri veidos mūsu nākotni. Toties valdība atzīst, ka neko nedarīja tāpēc, ka “baidījās no masveida protestiem”. Un ja nu pie robežām sāksies kaut kādi masveida nemieri, tad valdība tā nobīsies, ka metīsies uz pirmo lidmašīnu un bēgs prom no Latvijas?” retoriski vaicā bijusī labklājības ministre, tagad Saeimas frakcijas "Neatkarīgie" deputāte Ramona Petraviča.

“Čekas kartīšu publiskošana ir vecā komunistu principa atdzīvināšana, kas ietver sevī kolektīvo atbildību. Mums ir viens saraksts, no kura gandrīz neko nevaram līdz galam noskaidrot. Čekas sarakstā ir cienījami kultūras darbinieki, kuri ir daudz darījuši Latvijas labā ar savu talantu un autoritāti, stājoties priekšā Maskavas diktatoriskajai mašīnai. Un viņi ir vienā sarakstā ar nodevējiem Leonīdu Fominu un Marģeru Vītoliņu,” 30 gadus pēc “čekas maisu” iznešanas no VDK ēkas teic Indulis Zālīte, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs. Šodien intervija ar Induli Zālīti.

"People are nervous and tired of Covid. I think the frustration is greater now than it was three years ago. However, it is not possible to develop a coherent policy based on dissatisfaction alone,” says President Egils Levits. Today - an interview with Egils Levits.

“Cilvēki ir nervozi un noguruši no kovida. Domāju, ka tagad neapmierinātība ir lielāka nekā pirms trim gadiem. Taču, balstoties tikai uz neapmierinātību vien, nav iespējams veidot sakarīgu politiku,” uzskata Valsts prezidents Egils Levits. Šodien intervija ar Egilu Levitu.

“Iedomājieties tiesas sēdi, kad lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav uzsākta, bet tiesnesis atnāk un paziņo, ka te jau viss ir skaidrs – tev jāzaudē, bet tev jāuzvar... Ministres rīcība šajā gadījumā nav likumam atbilstoša, un ikvienam ir pamats apšaubīt izmeklēšanas objektivitāti. Tomēr joprojām ceru, ka Valsts policija būs objektīva – par spīti ministres spiedienam,” teic zvērināta advokāte Viktorija Jarkina, komentēdama iekšlietu ministres Marijas Golubevas jaukšanos izmeklēšanā, kas uzsākta pēc advokātes iesnieguma.

“Domāju, ka te vienkārši ir administratīva nespēja. Es iedomājos, kas notiktu, ja sāktos karš – vajadzētu uztaisīt konkursu, lai nopirktu patronas. Pēc tam to pārsūdzētu. Kamēr vēl caur tiesu – mēs būtu desmit reizes iekaroti,” kādā TV raidījumā teic bijušais premjers Māris Gailis. Nevar nepiekrist: muļļāšanos ar robežas žoga būvi varētu uzskatīt par anekdotisku, ja vien tā nebūtu traģiska. Sabrieda jautājumi, kurus uzdevu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“Attīstībai/Par”).

„Runa ir nevis par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – kā visiem mēģina iestāstīt ebreju organizāciju aktīvisti –, bet par vienas grupas bagātināšanos, kam nav nekādas saistības arī ar šodienas taisnīgumu. Jo Latvijas pilsoņiem, kuri nav atbildīgi par holokaustu, liek „atlīdzināt” totalitāro režīmu netaisnības tiem, kas paši no šīm netaisnībām nav cietuši,” absolūti skaidri savu viedokli pauž Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA).

"It's not about restoring historical justice - as Jewish activists are trying to tell everyone - but about enriching one group and it has nothing to do with today's justice. Because Latvian citizens who are not responsible for the Holocaust are forced to "compensate" the injustices of totalitarian regimes to those who have not suffered from these injustices themselves," said Saeima MP Edvīns Šnore (National Alliance, Nacionālā apvienība).

„Pants, ar kuru Jānis tiek vainots, gan mana gadagājuma, gan vecākiem cilvēkiem šķiet ļoti biedējošs. Dzimtenes nodevība, spiegošana – mēs ļoti labi atceramies, ko tas nozīmē. Tas jebkurā gadījumā var graujoši ietekmēt Jāņa veselību,” teic partijas „Saskaņa” ģenerālsekretārs Guntars Jirgensons. Turpinām tēmu par Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, kurš ir arestēts un atrodas cietumā sakarā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Sarakstīties ar ministriju komunikācijas nodaļu speciālistiem (tautas valodā runājot – ar preses sekretāriem) ir viena uzjautrinoša padarīšana. Ja vien šie speciālisti ir apveltīti ar humora izjūtu. Tādus cildinājumus varu veltīt Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītājam Oskaram Šneideram, kurš profesionāli atbildēja uz maniem jautājumiem. Uz tiem gan vajadzēja atbildēt ministram Danielam Pavļutam (A/Par), bet būsim iecietīgi: ko var gribēt no cilvēka, kurš nav veselības aprūpes jomas speciālists?

Izrādās, Eiropā notiek arī kaut kas neticams, ne tikai demonstrācijas pret kovidierobežojumiem, „bēgļu” ekspansija kādreizējās kultūrpilsētās vai krievu gāzesvada „Nord Stream 2” sajūsmīga atkorķēšana. Un proti, novembra beigās Beļģijas pilsētā Zedelgemā tiks rīkots Eiropas vēsturnieku simpozijs, kurā spriedīs par latviešu leģionāriem – karagūstekņiem, kuru piemiņai tika izveidots piemineklis „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Tas tika atklāts 2018. gadā. Bet 2021. gadā sākās holokausta biznesmeņu uzkarsēta vārīšanās...

It turns out that something unbelievable is happening in Europe, not just demonstrations against Covid restrictions, the expansion of "refugees" in former cultural cities or the enthusiastic uncorking of the Russian gas pipeline Nord Stream 2. Namely, at the end of November, a symposium of European historians will be held in the Belgian city of Zedelgem, where Latvian legionnaires - prisoners of war - will be discussed, in whose memory the Latvian Beehive for Freedom monument was created. It was placed there in 2018. But in 2021, the heated rants of Holocaust businessmen began...

Drausmīgas, asiņainas, nedzīstošas vātis, ko veidojuši ilgstoši izgulējumi. „Viņš izskatās kā biedējošie „portreti” uz cigarešu paciņām, lai brīdinātu cilvēkus nepirkt cigaretes,” teic Armands Kaļišuks, Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona palīgs, rādīdams fotoattēlus. Taču palīdzēšana Ādamsonam vairs nav vajadzīga, jo viņš atrodas apcietinājumā pēc Saeimas lēmuma viņu izdot saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Ja nu palīdzība tomēr vajadzīga, tad – tikai medicīniska rakstura, jo Ādamsona veselības stāvoklis ir kritisks.

Gothardam Ketleram, Kurzemes hercogam, nebija nekādu citu iespēju parāda dzēšanai kā vien ieķīlāt sešas zemnieku un zvejnieku mājas. Vienām mājām bija dots Kemmeru vārds. Tas notika 1561. gadā. Kemmeru māju, protams, sen vairs nav, taču tās, iespējams, atradās tagadējās sēravotu ēkas vietā. Māju nosaukums savulaik deva sākotni slavenajiem Ķemeriem, kas pēc sabrukuma un aizmirstības tagad sāk pamazām atdzimt.

Haoss, kas valda vakcinācijas jomā, ir pamācošs: tā ir hrestomātija par tēmu – kā nekad nevajag darīt. Ja tie būtu tikai pamudinājumi, aicinājumi, brīdinājumi un pierādījumi par vakcīnu nepieciešamību, tas būtu saprotams un akceptējams virziens. Bet ir tikai: jūs visi mirsiet, slimnīcas būs pilnas, jūs esat bezatbildīgi idioti utt. Kāpēc jārada šī histērija? Nule saņēmu vēstuli no kādas sievietes, kura nevilšus arī bija iekļuvusi šīs histērijas virpulī.

„Lielākā daļa civiliedzīvotāju atbalsta savu armiju, un krīzes situācijā ar to sadarbosies. Bet daļa – nē, un daži varbūt pat pretdarbosies,” raksta kolēģis Imants Vīksne.

"Most civilians support their army and will work with it in a crisis situation. But some won't, and some may even act against it,” wrote my colleague Imants Vīksne.

„Ja runājam par sapni... Sapņu ir daudz. Pasaulē ir ļoti daudz labu mākslinieku, kuri uz Dzintaru skatuves vēl nav kāpuši. Gribētos, lai mēs paši būtu spējīgi finansēt visaugstākā līmeņa mākslinieku uzstāšanos. Gribētos, lai Dzintaros vairāk uzstātos Latvijas populārās mūzikas grupas,” teic Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis. Šodien saruna ar viņu.

„Ja šāds papildu slogs turpināsies, pavisam noteikti mēs no Izglītības un zinātnes ministrijas neizslēdzam nepieciešamību, ka būs jāvēršas valdībā ar papildu līdzekļu pieprasījumu saistībā ar šo nestandarta situāciju, kas skolām ir jāpieredz,” siekalu testu ekspansiju komentē ministre Anita Muižniece (JKP). Skolotāji ir disciplinēti un kārtīgi, viņi dara to, ko viņiem liek darīt. Arī organizē siekalu testu izpildi garajā starpbrīdī, piekodinot skolēniem pirms tam neko neēst.