Iniciatīvu portāls „Mana.Balss.lv” atsakās publicēt daugavpilieša, uzņēmēja Andreja Faibuševica iniciatīvu par tiešās valsts pārvaldes ieviešanu Daugavpilī. Savukārt iniciatīva ar viegli absurdo nosaukumu „Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” jau publicēta un gaida rindā uz Saeimas apspriešanu, jo savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
Kā gan Latvijas iedzīvotājus var nerrot ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību? Izrādās, var gan, ja paši nerrojas. Trīs dienu laikā iniciatīvu portālā „Mana.Balss.lv” savākti vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīvai, ar kuru lūgts atcelt prasību, ka Latvijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem līdz 2023. gada 1. septembrim nepieciešams nokārtot valsts valodas eksāmenu.
Saeima septembrī pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz, ka līdz 2023. gada 1. septembrim ir spēkā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Pēc tam Krievijas pilsoņiem nāksies iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde paskaidroja, ka Krievijas pilsoņiem būs jāzina latviešu valoda A2 līmenī. Tas izsauca paniku, tāpēc portālā tika iesniegta minētā iniciatīva.
Savukārt „nra.lv” redakcija nosūtīja uz portālu „ManaBalss.lv” divus jautājumus: „Kāpēc tika noraidīta Andreja Faibuševica iesniegtā iniciatīva par valsts pārvaldes ieviešanu Daugavpilī? Kāpēc tika publicēta iniciatīva, kas ierobežo latviešu valodas lietojumu Latvijā?”
„Iniciatīva „Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” neierobežo latviešu valodas lietojumu Latvijā. Šādam formulējumam „ManaBalss.lv” nepiekrīt, un uz jautājumu no šāda izejas punkta mēs nesniegsim arī komentārus,” augstprātīgā nebalsī uz redakcijas jautājumu atbild augšminētās organizācijas komunikāciju vadītājs Didzis Meļķis.
Bet vispirms par Andreja Faibuševica iniciatīvu. Tajā ir runa par tiešās valsts pārvaldes ieviešanu Daugavpilī. „Kopš Krievijas izraisītā kara Eiropā, veiktajiem kara noziegumiem un tās prezidenta kodolkara draudiem (..) ir pašsaprotami, ka būsim drošībā tikai tad, kad agresorvalsts beigs pastāvēt šā brīža veidolā. (..)
Kamēr tas nav noticis, mūsu valstij ir nopietni drošības riski. (..) Reālas Krievijas agresijas gadījumā (..) Daugavpils un Rēzekne kļūtu par piemērotām vietām, kurās īstenot tādas Krievijas hibrīdkara taktikas kā krievvalodīgo atbrīvošana, t.s. „tautas republiku” dibināšana, Latgales autonomijas pasludināšana. (..)
Daugavpils pašvaldība (..) demonstrē likuma sabotāžas paraugstundas. (..) Var pieņemt, ka Daugavpils dome [Krievijas agresijas gadījumā] pat nebūs jāpiespiež balsot par jebko, ko no tās prasīs Krievija okupanti.”
Tālāk Andrejs Faibuševics īsi analizē iespējamās Krievijas agresijas sekas: turpinājumus šķelt sabiedrību, „krievu pasaules” atbalstītāju radikalizēšanos, valsts likumu nepienācīgu izpildi vai pat sabotāžu, apzinātu ekonomiskās situācija graušanu utt. „Augšminētie scenāriji nebūtu tehniski iespējami, ja šīs pašvaldības darbība tiktu uz laiku apturēta atbilstoši nacionālās drošības interesēm, bet pilsētu vadītu valsts iecelta administrācija,” pabeidz Andrejs Faibuševics.
Formulējumi, kam nevar nepiekrist. It sevišķi pēc pēdējā pusgada, ko Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) bija pārblīvējis ar ieņirgšanu par toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) bezspēcīgajiem centieniem piespiest biedru Elksniņu ievērot likumus un klaji nedemonstrēt lojalitāti kremlim. Taču „ManaBalss.lv”, ņemot talkā diezgan savādus argumentus, atteicās publicēt iniciatīvu ieviest valsts pārvaldi Daugavpilī.
Atteikuma skaidrojumi balstījās portāla pašu pieņemtajos „kvalitātes kritērijos” un „prasības reālistiskumā”. „Centralizēta, tehnokrātiska pārvalde Daugavpils valstspilsētā (..) nav reālistiski iedomājama. Jo tā nav argumentējama. Un jau publiska spriešana par to vien būtu nekorekta un kaitīga „atvērtas, demokrātiskas un ilgtspējīgas ekonomikas, pārvaldes un sabiedrības” veidošanai,” saka Didzis Meļķis.
Bet varbūt Meļķa kungs īsti nesaprot termina „tehnokrātiska pārvalde” nozīmi? Jāatgādina, ka tehniski, kā taisnīgi atzīmē Andrejs Faibuševics, tiešās valsts pārvaldes ieviešanas rezultāts ne ar ko neatšķirtos no situācijas, kas iestātos, atlaižot domi Likuma par pašvaldībām 91. pantā minētajos gadījumos, proti, domes darbs tiek pārtraukts, deputāti zaudē pilnvaras, un pašvaldību vada valsts iecelta administrācija. Tieši tā notika ar Rīgas pašvaldību līdz ārkārtas vēlēšanām. „Tāpēc apgalvojums, ka iniciatīva nav realizējama, ir meli. Tādi paši sava paštaisnuma pārpildīti meli kā gadījumā, kad tika noraidīta iniciatīva par ģimenes definīcijas referendumu, tikai šeit tas ir vēl acīmredzamāk,” piebilst Andrejs Faibuševics.
„Pārējais ir no sērijas „bailēm lielas acis”,” turpina Meļķis. „Varbūt lielas acis ir autora personīgas pareizības ambīcijām, kuras taktu un pieklājību nepazīst? Nu kā var spļaut akā, no kuras pēc tam pats taisies smelt!? Varbūt lielās acis ir partijiskai greizsirdībai, jo autors ir pilsētas mēram politiski pretējās tranšejās?” taktisku sarunveidu demonstrē komunikāciju speciālists Meļķis.
„Tas viss ir viens liels vāji kontrolētas emocionalitātes mučkulis,” turpina Meļķis, „kas komplektā ar sakāpinātiem formulējumiem par tūlīt, tūlīt gaidāmo sabotāžu, hibrīduzbrukumu un prokremliskas vietvaras izveidi NATO valsts teritorijā un VARAM izsvērtās, izvērstās atbildes ļoti voluntāru skaidrojumu nu nekādi neveicina iesniegtās iniciatīvas publicēšanu vai cerību, ka tās teksts varētu tikt savests kārtībā līdz sakarīgam formulējumam. Un diskusija ir jēdzīga līdz brīdim, kamēr tā vairs nav jēdzīga. Šī acīmredzami ir sevi izsmēlusi.”
Arī par šīm tēmām var diskutēt, ja vien atceramies Krievijas agresijas rezultātā anektētās, sabradātās teritorijas: Piedņestru, Dienvidosetiju, Čečeniju, Krimu, Donbasu, Luhansku utt. Un visur viens no „atbrīvošanas” ieganstiem bija krievvalodīgo šķietamā aizstāvība, kas diemžēl - lai nu Dievs nedod - var izvērsties arī Latvijas pierobežā.
Didzis Meļķis pievēršas arī vēlēšanu sistēmai: „Vai Latvijas pilsoņu vairums Daugavpilī ir izteikti pretvalstiski un tiem ir jāatņem to demokrātiskās tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem? Jūs tiešām gribat, lai plašsaziņā un no Saeimas tribīnes padiskutē par šo?” - acīmredzot retoriski domātais Didža Meļķa jautājums pārvēršas vieglā absurdā, jo kurš gan var liegt diskutēt „par šo”? Bet varētu padiskutēt arī par to, ka viena no galvenajām kļūdām, ko atzina arī ukraiņi, bija tā, ka viņi „demokrātijas vārdā” pārāk ilgi auklējās ar prokremliskajiem vietvalžiem, nepieļaujot domu, ka uzbrukums var notikt jau rīt.
„Ja Jūs, Faibuševiča kungs vai vēl kāds redz citādi - mums ir brīva valsts, un jūs varat izvēlēties n-tos līdzekļus, kā savu redzējumu paust, liekot mierā „ManaBalss.lv”. Mēs neesam panaceja; un mēs arī neesam no gumijas. Pietiek ir pietiek,” strikti pieliek punktu Meļķis. Mēs varam tikai uzdot jautājumu: kam gan citam portāls „ManaBalss.lv” ir domāts, ja ne jaunu iniciatīvu virzīšanai likumdošanas jomā?
Savukārt, runājot par „Latvijas iedzīvotāju nerrošanu ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību”, situācija ir diezgan vienkārša: itin viss, neatkarīgi no formas vai izpildījuma, kas samazina latviešu valodas lietošanas biežumu, plašumu un apjomu, samazina arī kopējo latviešu valodas lietojumu Latvijā. Tāpēc ikviens mēģinājums samazināt latviešu valodas lietojumu ir pretvalstisks.
Atgādināsim, ka iniciatīva, ar kuru lūgts atcelt prasību par nepieciešamību Latvijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem līdz 2023. gada 1. septembrim nokārtot valsts valodas eksāmenu, tiks iesniegta Saeimā jau šonedēļ.
Paskatīsimies, cik principiāls būs Saeimas vairākums, spriežot par latviešu valodas lomu un nozīmi - laikā, kad daļa „vienvalodīgo” Latvijas iedzīvotāju izsmējīgi nostājas pret valsts valodas lietojumu publiskajā sfērā. Šajā tēmā gan nekādu diskusiju nevar būt, un „ManaBalss.lv” tiešām nevar atrasties panacejas lomā, lai izpalīdzētu pretvalstiskiem elementiem.
Pabeidzot mūsu auglīgo diskusiju, varam pateikties Didzim Meļķim par norādēm, ko mums turpmāk darīt: „Objektivitātes labad topošajā NRA publikācijā būtu vērts norādīt, ka caur „ManaBalss.lv” pilsoņi ir panākuši Uzvaras pieminekļa demontāžu Rīgā un fotoizstādes izveidi par Krievijas karu Ukrainā pie šā pieminekļa pirms tam. Tāpat Saeimā jau ir iesniegtas vai parakstu vākšanas posmā atrodas vairākas iniciatīvas par sovjetizācijas un rusifikācijas seku novēršanu Latvijā un mūsu tautas eiropeiskās identitātes stiprināšanu. Leģitīmas idejas ir inteliģenti un juridiski korekti apspriežamas, pat ja tās nepatīk. Varbūt ir vērts arī norādīt, ka „ManaBalss.lv” publicētās idejas ne tuvu ne vienmēr saskan ar mūsu pašu komandas viedokļiem.”
Tā kā Meļķa kungs vārdkopu „Uzvaras piemineklis” neliek pēdiņās un vārdu „uzvaras” neaplaimo ar mazo burtu, atliek secināt, ka viņam tas tiešām ir „Uzvaras piemineklis”, jo „publicētās idejas ne tuvu ne vienmēr saskan ar mūsu pašu komandas viedokļiem”. Tāpēc kopumā nav brīnums nedz par „nerrošanas” iniciatīvas publicēšanu, nedz par Andreja Faibuševica iniciatīvas nepublicēšanu. Viss loģiski.
