Elita Veidemane / Autori

"If this additional burden continues, we from the Ministry of Education and Science certainly do not rule out the possible need to ask the government for additional funding for this non-standard situation that schools have to face," commented Minister Anita Muižniece (JKP) on the expansion of saliva tests. Teachers are disciplined and orderly, they do what they are told to do. Also organize saliva tests in the long recess, telling students not to eat anything before.

Kaimiņa sētā kādu pusgadu karājās beigts strazds, piesiets pie mieta virs ķiršu koka. Tas nepatīkami kņudināja acis ik reizi, kad pavēros pa virtuves logu. Nabaga strazda līķa „eksponācija” gan nekādā veidā neatbiedēja citus putnus, un ķirši tapa noēsti pa tīro. Varbūt tas nemaz nebija strazdu iebiedēšanas mēģinājums, bet gan tīrā māksla? Sak, esmu sajuties kā mākslinieks, esmu radījis mākslas darbu, baudiet to! Bija tikai viena neraža: šis „mākslas darbs” riebās visiem, kuri uz to skatījās.

„Šīs ir izmaiņas uzņēmuma vadībā, bet šīs nekādā ziņā nav izmaiņas šajā SIA, kas varētu ietekmēt jūsu ikdienas darbus. To sagaidu arī no pagaidu valdes – nodrošināt darbu tādā līmenī, kā tas ir nodrošināts līdz šim. Vēlreiz saku, ka tas ir bijis ļoti augsts līmenis. Par ko es katram no jums saku lielu paldies,” pavasarī, padzenot no darba pašvaldības uzņēmuma „Rīgas meži” (RM) valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu un valdes locekli Juri Buškevicu, teica Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Šobrīd atlaisti jau 39 RM darbinieki – gan būtiskus „atslēgas” amatus ieņēmušie, gan ierindas darbarūķi.

„Vai mums jāsāk baidīties staigāt pa Jūrmalas ielām?” – šādu jautājumu telefoniski uzdeva kāda sieviete, jo viņa bija dzirdējusi, ka jaukajā kūrortpilsētā esot izmitināti Irākas „bēgļi”, kas „nocelti” no Baltkrievijas–Latvijas robežas. Šādas runas izskanēja arī kādā diskusiju raidījumā. Nu nevar būt – tāda bija pirmā doma, – mūs taču par to informētu, vai ne?!

Likumprojekts, kas 10 gadu laikā paredz ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem, tiks skatīts Saeimā pirmajā lasījumā. Par to 25. augustā konceptuāli vienojās Saeimas Budžeta un finanšu komisija. Pats uzstādījums – holokausta dēļ zaudētie īpašumi – ir aplams, jo holokaustā neviens nekādus īpašumus nezaudēja: tos jau bija atņēmuši padomju okupanti. Par likumprojektu runā Aleksandrs Kiršteins (NA).

The draft law, which provides for 40 million euros to be paid to the Jewish community in compensation for property lost due to the Holocaust within 10 years, will be considered in the Saeima in the first reading. On August 25, the Budget and Finance Committee of the Saeima conceptually agreed on this. The very phrase - property lost due to the Holocaust - is wrong, because no one lost any property during the Holocaust: it had already been taken away by the Soviet occupiers. Aleksandrs Kiršteins (NA) talks about the draft law.

Pērn maijā sabiedrību aplaimoja kārtējā valdības dāsnuma lēkme: tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas izstrādātā valsts pētījumu programma kovidseku mazināšanai, piešķirot tai piecus miljonus eiro, līdz ar to finansējot desmit projektus. No vienas puses – jāpriecājas, ka zinātniekiem vispār kaut ko piešķir, no otras – jāvērtē reālais ieguvums. Tāpēc uzdevu attiecīgus jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.

„Jūs gribat tikt iekšā baznīcā?” vaicā kundze. „Jā, protams!” – mēs esam priecīgas, ka tā ir noveicies: mazā baznīciņa bija ciet, un nu ar simtgadīgu atslēgu to atdarīs Rutas kundze, kura ir baznīcas atslēgu glabātāja un labais gariņš. Zosnas katoļu baznīca ir viens no mazākajiem koka dievnamiem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā. Baznīca uzcelta 1800. gadā, darinot to tikai ar cirvi un paškaltām naglām. Baznīcas zvans, kas iekārts ķieģeļu arkā, joprojām ir dzidrs un daiļskanīgs.

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas dīvāna?” – nicīgi vaicā kāda tviterotāja, komentējot to, ka 18. augusta protesta akcijas noslēgumā pie Ministru kabineta atstātās bērnu spēļmantiņas ir izmestas atkritumos. Todien cilvēki protestēja pret bērnu vakcināciju, pret piespiedu vakcināciju. Neviens valdības locīklis pie cilvēkiem neiznāca. Kādēļ gan to darīt, vai ne? Atvilcies kaut kādu neapzinīgu antivakseru bariņš, un mums, lielkungiem un lielkundzēm, te tagad dancot?

1989. gadā, kad gatavojāmies 23. augusta Baltijas ceļam, mēs vēl dzīvojām Padomju Savienībā. Viss vēl bija neskaidri un nedroši, viss varēja notikt. Mūs varēja arestēt, izsūtīt, nejauši nošaut. 1991. gada janvāra notikumi to pēc tam pierādīja. Bet mēs domājām par vienotību un brīvību. Cilvēki rokrokā varētu sastāties no Tallinas līdz pat Viļņai caur Rīgu? Tas bija neticami. Tad, kad tas notika, šķita, sirds stāsies no pacilātības un laimes. Tu gāji caur sarkanbaltsarkanu karogu birzi un saprati, ka Latvija būs brīva.

... Tikai tad, kad tuvojāmies Rīgai, sapratu, kāpēc Norčēpingā kāds latviski runājošs vīrietis piedāvāja man palikt Zviedrijā. „Te būs drošāk,” viņš teica. Bija 1991. gada 18. augusta novakars, un mēs – tūristu grupa, - jau grasījāmies atgriezties uz prāmja, kas kuģos atpakaļ uz Latviju. 19. augusta agrs rīts sākās ar „Gulbju ezera” mūzikas monotoniem atkārtojumiem prāmja televīzijas monitoros...

„Iedomājies, pie Jurģa Liepnieka mājās ieskrien Marija Golubeva un Normunds Mežviets maskā, seši vīri un divi suņi maskās, iešauj četras reizes griestos un atņem viņam topošo grāmatu par filozofiju un viņa mūzikas kolekciju, proti, klēpjdatoru. Pēc tam šī kompānija izvanda arī Lato Lapsas māju, meklēdami Indriķa Latvieša dokumentu mapītes par ievērojamu personu dzīvi un nāvi. Politpulciņš „Par!” beidzot ir ticis pie Iekšlietu ministrijas un uzreiz metas virsū rakstošiem oponentiem,” fantāzijās ierokas dakteris Pēteris Apinis. Un tomēr galvenais viņa izpētes objekts ir un paliek vakcinācija.

„Tā ir garīgās vienotības sajūta, kas valda Aglonā,” teic kāda jauna sieviete, kad viņai jautāju par to, kāpēc viņa ik gadu dodas uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā. „Nē, es neesmu izteikti dievbijīga, mans augstākais sasniegums dievbijībā ir divreiz gadā – Ziemsvētkos un 15. augustā Aglonā – nolikt svecīti baznīcā un palūgt Dieviņa pretimnākšanu,” viņa teic.

„Ezermalā mēs ieraudzījām vienu pērli. Un tā ir Sūdu sala. Pieklājīgākā vārdā – Zirgu sala. Bet Sūdu sala tāpēc, ka vēsturiski tā bija atkritumu izgāztuve. To slēdza 1968. gadā. Soli pa solim esam gājuši uz to, lai varētu šo salu atvērt apmeklētājiem. Tagad tas tā ir noticis, un šī sala kļuvusi par iecienītu atpūtas un pastaigu vietu,” stāsta Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Liepājas pilsētas mērs. Šodien – intervija ar Gunāru Ansiņu.

"People often suffer from ideological intoxication, some even lose their common sense. There was a similar ideological intoxication in communist times, but I think many at the time were just pretending to be poisoned. Now, this intoxication is much more dangerous because it is not imposed by force, it is gently and imperceptibly instilled - through the media, the public sphere, social networks. Therefore, many perceive these ideological dogmas as their own. Unfortunately, not all people are capable of analysis and understanding,” Professor of the University of Latvia, Dr.hist. Harijs Tumans. He is one of the founders of the Latvian Men's Association. Today - an interview with Harijs Tumans.

„Šajā gadījumā vajadzēja rīkoties pilnīgi citādi. Un to es teicu kolēģiem jau pirms nedēļās: cilvēki, kuri laužas pāri mūsu robežai, nav bēgļi klasiskajā izpratnē. Viņi ir instrumenti hibrīdkara apstākļos. Turklāt – patlaban notiek Krievijas militārās mācības „Zapad”. Krievija noteikti ir izpētījusi Eiropas klasisko pieeju draudzīgai attieksmei pret bēgļiem un to arī izmanto,” uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

„Noslēguma vakarā es piecēlos no galda, aizgāju uz autoostu un aizbraucu uz Tomsku. Domāju: ja jau esmu tik tālu atbraucis, man jāatrod vieta, kur dzīvoja mana opapa izsūtītā ģimene. Agri no rīta biju Tomskā, tur atradu taksometru, izstāstīju šoferim, kāpēc esmu atbraucis uz Tomsku, un viņš mani aizveda uz to ciemu, kur dzīvoja mani vecvecāki,” atceras Raimonds Tiguls, mēģinot atrast saknes, no kurām aug viņa mūzika. Šodien, 7. augustā, Raimonds atkal – nu jau desmito gadu pēc kārtas – koncertēs Talsu Tiguļkalnā: brīvā dabā, atraisītā gaisotnē, deviņpadsmit ozolu aplī, ar mūziku, siltu kā vasaras novakars...

„Vakcinācijas loterija nav uzskatāma nedz par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē,” citastarp lasāms atbildes vēstulē. Ministru kabinets sauļojas, tālab Krišjāņa Kariņa vietā atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Mana interese, protams, ir par kovidloteriju.

"How did the proportion of Latvians among the Latvian population change during the Soviet occupation?", "Why is Lāčplēsis Day celebrated in Latvia on November 11?" - such and similar questions are asked in the new digital tool, with the help of which interested parties can ascertain their knowledge and prepare for examinations for the acquisition of Latvian citizenship. Uldis Apsītis, Deputy Head of the Office of Citizenship and Migration Affairs, talks about the new tool.

„Tu vari uzauklēt un izskolot bērnus, uzmūrēt krāsnis, uzrakstīt simfonijas, izdziedināt cilvēkus, iznest sirmgalvi no degošas mājas, bet ja neesi uzvilcis autiņbiksītes sodomītu karoga krāsās, tev nav ar ko lepoties!” – gaidāmos Rīgas praida notikumus sarkastiski komentē kāds interneta tīklotājs. Nerēķināšanās ar sabiedrības vairākuma attieksmi pret LGBT uzbāzību rada tikai un vienīgi pretestību un nepatiku. Bet tieši tas praidistiem, iespējams, ir nepieciešams. Lai uztaisītu sevi par cietējiem.

„Nav jābrīnās, ka cilvēki neskrien un nestājas rindā pēc vakcīnas. Valdībai vajadzētu atbildēt uz visiem – visiem! – neskaidrajiem jautājumiem, dot garantijas par palīdzību, ja kaut kas notiek. Un nevis pēc pusgada, bet tūlīt. Taču valdība joprojām ignorē saucienus pēc informācijas, toties aizplīvurotā veidā draud un nodarbojas ar vakcīnu uzspiešanu. Tas izraisa pretreakciju,” spriež Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Šodien – intervija ar Valdi Keri.

„Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus,” teikts 2015. gadā publicētajā un 160 personu parakstītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, aicinot atvērt „bēgļiem” valsts un personīgās attieksmes robežas. Kas notiek ar dažādu jomu „izcilniekiem” Lietuvā, redzams jau šobrīd.