Vai Valsts prezidents nosauks citu valdības veidotāju – ne Krišjāni Kariņu?

© F64

„14. Saeimas vēlēšanās aptuveni 28% no vēlētājiem nobalsoja par tām partijām, kuras parlamentā neiekļuva, jo nav pārvarējušas noteikto 5% barjeru,” apgalvo kāds Sergejs Grevcevs, kurš iesniedzis iniciatīvu portālā „manabalss.lv” – par to, lai pazeminātu procentu barjeru, ko nepieciešams pārkāpt, lai politisko spēku ievēlētu Saeimā. Pēc Grevceva domām, barjerai jābūt 3%.

Ielūkosimies statistikā. Vēlēšanās piedalījās 916 691 vēlētājs, tas ir - 59,43 % no LR pilsoņiem. Par derīgām balsīm atzītas 903 639, tas ir - 58,59 %. Tā kā balsstiesīgo, tas ir, LR pilsoņu, ir mazliet vairāk nekā 1,54 miljoni, izmantojot elementārus matemātiskos aprēķinus, var ieraudzīt dažas pārsteidzošas lietas.

Sanāk, ka no kopīgā (!) balsstiesīgo (nevis balsojušo) skaita par „Jauno Vienotību” (JV) nobalsojuši 11,24 %, par ZZS - 7,37 %, par AS - 6,52 %, par NA - 5,51 %. Punkts! Tālāk jau zem 5 % seko „Stabilitātei!” - 4,03 %, par LPV - 3,7 %, par „Progresīvajiem” - 3,65 %.

Tas nozīmē: ja 5% barjera būtu attiecināta uz visu balsstiesīgo skaitu, Saeimā iekļūtu nevis septiņas, bet gan tikai četras partijas. Ir pamats pārdomām, ja runājam par valsts finansējumu politveidojumiem, kas ieguvuši vien 2% balsu. Par to mazliet vēlāk.

Tagad - par politkopām, kas neiekļuva parlamentā. „Attīstībai/Par” (AP) pēc dramatiskas balsu skaitīšanas tomēr izlidoja no ilgotās vietas pie siles. Iespējams, viens no iemesliem bija tas, ka pārāk bieži un uzbāzīgi slavinājās ne tikai apšaubāmas raudzes pūces un pleši, bet arī daudzi AP balsojumi Saeimā notika, balstoties uz tikpat apšaubāmiem politiskajiem uzstādījumiem, piemēram, par 40 miljonu eiro uzdāvināšanu kaut kādiem afēristiem.

Pat nav vērts runāt par šīs politkopas feministu un sorosītu rosīšanos, par iekšlietu sistēmas golubivizāciju un veselības sistēmas pavļutizāciju. Un tā kopumā - no balsstiesīgo kopuma AP ieguva 2,95% balsu.

Nākamais milzu lūzeris - „Saskaņa” - ieguva 2,85 % balsu, Gobzema „KaKa” - 2,18 %, LKS - 2,15 %, „Suverēnā vara” - 1,92 %, „Konservatīvie” - 1,83 %. Tas viss - rēķinot no kopīgā balsstiesīgo skaita. Visas šīs politkopas - savukārt rēķinot no balsojušo skaita - ir pārsniegušas 2% barjeru, tāpēc saņems no valsts, tas ir, no mums - dāsnu finansējumu. Atgādināšu, ka ik gadu gan uzvarējušās partijas, gan arī tās, kas nav iekļuvušas parlamentā, tomēr pārsniegušas 2% robežu (no balsojušo kopskaita), saņems kopumā vairāk nekā piecus miljonus eiro, kas izņemti no mūsu kabatām: ar pamatojumu, ka valsts finansējums palīdz kontrolēt partijas, kuras pretējā gadījumā tiktu sponsorētas no oligarhiem. Kādiem, piedodiet, oligarhiem?

Vēl sešas politkopas ieguva niecīgu atbalstu (procenti - no balsstiesīgo kopskaita): „Republika” - 1,04 %, „Tautas varas spēks” - 0,67 %, „Tautas kalpi Latvijai” - 0,59 %, „Apvienība Latvijai” - 0,19 %, „Vienoti Latvijai” - 0,09 %, “Kristīgi progresīvā partija” - 0,09 %. Šie veidojumi no mums, nodokļu maksātājiem, nesaņems ne kapeiku.

Bet tas vēl nav viss. Augšminētās iniciatīvas iesniedzējs Grevcevs skaidro: ja balsu skaita barjera būtu pazemināta līdz 3%, Saeimā varētu iekļūt vēl vismaz sešas partijas. Varat izvēlēties - kuras. Grevcevs sūkstās, ka „pilsoņiem, kuri balso par pamatpartijām, ir tiesības uz pārstāvniecību parlamentā, bet pārējiem - desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku - šīs tiesības tiek atņemtas viena likuma panta dēļ”. Traki gan: finansējums šīm partijām tiek piešķirts, bet pārstāvniecība Saeimā - nepavisam ne. Vajadzētu taču visus labumus uzreiz, vai ne?

Pēc Grevceva domām, šādi varēšot iegūt parlamentu, kas pilnvērtīgāk pārstāv Latvijas pilsoņus, kas savukārt mazinās sabiedrībā izplatīto sajūtu par atsvešinātību no valsts varas. Kā nu ne! Ja aptuveni ceturtdaļa balsojušo ir uzskatījuši par vajadzīgu balsot par margināļiem „bez vārda un bez radurakstiem”, kāpēc vajadzētu valstiski atbalstīt šo mazohismu un ļaut ienākt Saeimā kaut kādiem politpulciņiem, piemēram, ar 0,09% atbalstu? Tiem 0,09 procentiem līdz ar to mazināsies „atsvešinātība no valsts varas”?

Nē, šāda mazpartiju ielaišana parlamentā tikai vairos tā sašķeltību un sīkmanību. Jau tagad vēlēšanu uzvarētāja - „Jaunā Vienotība” - nespēj atteikties no vienas sīkpartijas - „Progresīvo” - ievilkšanas koalīcijā, kaut gan vairākums būtu nodrošināts arī bez šiem kreisajiem ar 3,65 % atbalstu, ko tie ieguvuši no balsstiesīgo kopskaita. Diezgan nožēlojama JV pozīcija. Būtu tikai taisnīgi un objektīvi, ja Valsts prezidents nosauktu citu valdības veidotāju - nevis neizlēmīgo Krišjāni Kariņu.

Savukārt iniciatīva, kas iesniegta portālā „manabalss.lv” - par procentu barjeras pazemināšanu - patiesībā ir pretvalstiska un ar drošības riskiem. Parlamentu vajag nevis vājināt, iesaistot tajā apšaubāmas partijeles, bet gan stiprināt. Līdz tam, protams, vēl tālu jāiet, taču vākt balsis par klaju parlamentārās varas degradāciju - tas ir vismaz amorāli, ja ne noziedzīgi.

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais