Elita Veidemane / Autori

„Tas būs vēl ļoti ilgi. Vēl gadus trīs līdz piecus,” teic Jevhens kādai ukraiņu sievietei, kura atnākusi noskatīties viņa filmu par krievu iebrukumu Ukrainā 2014. gadā. Vēl trīs līdz piecus gadus viņa satrūksies no lidmašīnas dūkoņas kaut kur augstu debesīs. Jo lidmašīnas var nest nāvi. „Bet jūs esat rīkojusies gudri, atbraucot uz Latviju. Jūs esat brīvā un drošā valstī,” turpina Jevhens. Viņš apskauj sievieti, un šķiet, ka elpot kļuvis vieglāk.

Kamēr bērnudārza audzinātāja nepateiks, ka, sēžoties uz poda, ir jānovelk bikses, tikmēr Daugavpils mērs spītīgi to nedarīs. Tas, protams, gaumes un labsajūtas jautājums. Mazliet citādi ir ar nepārvaramu vēlmi apmeklēt agresorvalsts rīkotus pasākumus: visi zina, ka tas ir, maigi sakot, pretvalstiski, taču Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš („Saskaņa”) domā tieši otrādi un šādus pasākumus apmeklē.

„Man ir pamatotas aizdomas, ka Jānis Mazpēdiņš ir inficējies ar Luandas vīrusu,” – šādu telefonisku informāciju saņem policija un steidz aizturēt Mazpēdiņa kungu, kamēr viņš vēl nav nodarījis lielu postu apkārtējiem ļaudīm, kuriem nav pat nojausmas, kādas ir Luandas vīrusa pazīmes. Pašam ziņotājam, jātzīst, arī nav nojausmas... Toties ir liela vēlme ieriebt Mazpēdiņam, kurš ir nodarījis... ak, nav svarīgi, ko viņš nodarījis. Vienkārši ir iespēja ieriebt.

„Lato Lapsam, vai ne, ir jo lielāka smaka, jo labāk. Viņš iet smakas virzienā, nevis taisnības virzienā, es atvainojos. (..) Es noteikti nelepotos, ja Lato Lapsa uzmestos man par aizstāvi. (..) Lapsam ir laba oža uz smakām. Kā jau maitēdājam,” valsts kontrolieris Rolands Irklis šopavasar vaļsirdīgi novērtēja savas attiecības ar žurnālistu Lato Lapsu, sarunājoties ar nu jau bijušo Valsts kontroles darbinieci Līgu Krapāni. Bet ar šo vērtējumu Irkļa attiecības ar Lapsu gan nebeidzās.

„Šis ir mūsu paaudzes laiks. Ja orki nāks, sitīsim viņus, cik spēsim, bet par velti neko neatdosim! Šī ir mūsu zeme. Un jauniešiem ieteiktu nebaidīties, bet apgūt pamatzināšanas, lai spētu aizstāvēt sevi un savus mīļos,” raksta aktieris un režisors Intars Rešetins. Vienkārši un saprotami. Tomēr uzskatu un viedokļu kariņš, ko izsauca aizsardzības ministra Arta Pabrika deklarētais starts virzienā uz vispārējo karaklausību (obligātais militārais dienests, OMD), turpinās joprojām.

"No, there were no and are no such plans in NATO. After this statement, many people attacked me, saying that, look, the Estonian Prime Minister is defending her country, but our people are doing nothing," Defence Minister Artis Pabriks is outraged by what Estonian Prime Minister Kaja Kallas said. She recently claimed that NATO plans to let Russian troops into the Baltic States and try to liberate them 180 days later. An interview with Artis Pabriks on this and Latvia's many unusual plans.

„Nē, šādu plānu NATO nebija un nav. Pēc šī paziņojuma daudzi man klupa virsū, teikdami, ka, lūk, kā Igaunijas premjere savu valsti aizstāv, bet mūsējie – neko nedara,” par Igaunijas premjeres Kajas Kallasas teikto ir sašutis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņa nesen apgalvoja, ka NATO plāni esot – ielaist krievu karaspēku Baltijas valstīs un pēc 180 dienām tās mēģināt atbrīvot. Par to un daudziem neparastiem Latvijas plāniem – intervija ar Arti Pabriku.

Jo ilgāk ukraiņi pretosies, jo vairāk mēs slepkavosim civiliedzīvotājus – aptuveni tāda bija Krievijas ārlietu ministra doma, ko viņš pauda preses konferencē pēc barbariskā terorakta Kremenčugā, kur tika noslepkavots vēl nezināms skaits Ukrainas civiliedzīvotāju. Vairs nevar saprast, kurš no Kremļa melīgajiem purniem šobrīd ir pretīgākais. Taču skaidrs ir viens: Krievija ir izteikti fašistiska valsts, un šim nepieciešamajam atzinumam ir pierādījumi un konsekvences.

"There was no resistance", say almost all historians who analyze the events of 1940 in Latvia. In the early hours of June 15, 1940, special units of the USSR's internal affairs troops attacked three border posts in eastern Latvia, killing three border guards, a border guard's wife and son, while ten border guards and 27 civilians were captured and taken away. The occupation of the Republic of Latvia began.

„Pretestības nebija,” apgalvo teju visi vēsturnieki, kuri analizē 1940. gada notikumus Latvijā. Agri no rīta 1940. gada 15. jūnijā PSRS iekšlietu karaspēka speciālās vienības uzbruka trim robežposteņiem Latvijas austrumos, nogalinot trīs robežsargus, robežsarga sievu un dēlu, bet desmit robežsargus un 27 civilpersonas sagūstīja un aizveda. Sākās Latvijas Republikas okupācija.

Blakus divām Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra ēkām, kas ir modernākās celtnes Pārdaugavā, jau top trešā – Rakstu māja. „Tas gan ir tikai kārtējais solis, jo Universitātes senāts tikko skatīja turpmākos infrastruktūras attīstības plānus – nākamajiem sešiem septiņiem gadiem,” teic Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Next to the two buildings of the Academic Centre of the University of Latvia (UL), which are the most modern buildings in Pārdaugava, a third one - House of Letters - is already under construction. "This is just another step, because the University Senate has just reviewed the future infrastructure development plans - for the next six to seven years," says Indriķis Muižnieks, Rector of the University of Latvia.

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal būs iebrukums arī Latvijā un pēc tam Sibīrija? Vai atkal nāves un sakropļoti likteņi? Vai atkal tautas dvēseles saglabāšanās tikai teātrī, mūzikā un dzejā, un klusos sapņos? Vai atkal karogu un sirdsapziņas maiņa? Vai mūsu klasei var draudēt tas pats kas 1941. un 1949. gada skolēniem, un mēs varam kļūt par Sibīrijas bērniem?” jautā Denīze Marta.

Now that's how you lie and bluff! The amazement over the activities of Russian Foreign Minister Sergey Lavrov is unending: a few days ago, a meeting between the Turkish and Russian foreign ministers in Ankara, which was supposed to agree on a safe corridor in the Black Sea for grain shipments to leave Ukrainian ports, ended virtually without results. Lavrov's lies and hypocritical blabbing made the meeting unforgettable.

Lūk, tā ir jāmācās melot un pūst miglu acīs! Sajūsma par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova aktivitātēm nebeidz rimties: pirms pāris dienām Ankarā faktiski bez rezultātiem beidzās Turcijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās, kurā vajadzēja vienoties par drošu koridoru Melnajā jūrā, pa kuru no Ukrainas ostām izvest labības kravas. Lavrova meli un liekulīgā pļurkstēšana padarīja šo tikšanos neaizmirstamu.

„Līdz galam neesmu sapratis: kā tas sanāca, ka tajā nedēļā, kad beidzās kovids, sākās karš? Vai farmācijas bizness un PVO kaut ko saskaņoja ar Putinu? Man nešķiet, ka ar Putinu var kaut ko saskaņot. Tad jau ar pērtiķi, kam rokā granāta, var parakstīt izsmeļošu miera līgumu,” prāto ārsts Pēteris Apinis, vērtēdams pagājušās nedēļas notikumus.

6. jūnija naktī sprādzienā tika stipri bojāts okupācijas piemineklis Rīgā: cietis malu mūrējums piecu metru augstumā, telpu apšuvums un bruģis. Avīzes ziņoja, ka pie „uzvaras” pieminekļa bojā gājis nenoskaidrots cilvēks. Mājām, kas atradās tuvumā, ar sprādziena vilni izsisti logi. Netālu no okupācijas staba policisti atrada tālvadības pultij līdzīgu priekšmetu, ar ko acīmredzot iedarbināts spridzeklis. Ritēja tālais 1997. gads.

Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns 30. maijā vērsās Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt (pārvietot, likvidēt u.tml.) latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Šis piemineklis kopš 2018. gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā, un tā bija beļģu pašvaldības iecere – izveidot šādu pieminekli sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.

On May 30, the Ambassador of Latvia to the Kingdom of Belgium, Andris Razāns, addressed a diplomatic note to the Belgian Ministry of Foreign Affairs, protesting against the intention to remove (move, demolish, etc.) the monument dedicated to Latvian prisoners of war "Latvian Beehive for Freedom". This monument has been located in Zedelgem, Belgium, since September 2018, and it was the intention of the Belgian municipality to create such a monument in cooperation with the Latvian Museum of Occupation.

Administratīvā rajona tiesa 18. maijā noraidīja Valsts kontroles (VK) bijušās darbinieces Līgas Krapānes prasību pret bijušo darbavietu saistībā ar viņas darba zaudēšanu. Pērn augustā VK vadība Krapānei izteica rājienu par to, ka viņa parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām par informācijas nesniegšanu kovidvakcinācijas jautājumos. Parakstītāju bija 150.

„Baznīcu mūri ir skaisti un baudāmi, bet baznīcas patiesā sirds ir cilvēki,” saka Oskars Smoļaks, viens no Latvijas jaunākajiem luterāņu mācītājiem. Arī viņš kopā ar savām draudzēm piedalīsies Baznīcu naktī, kas notiks šo sestdien un zem zvaigžņotajām Latvijas debesīm atklās brīnišķīgus un skaistus noslēpumus.

„Nosaukšu tevi par rakstnieku,” ierosināju šādu opciju, runājot ar žurnālistu un liepājnieku Andžilu Remesu, kurš ir uztapinājis vērtīgu un interesantu grāmatu – „Tur, kur dvēsele dzied”. Par Liepājas leģendāro koncertdārzu „Pūt, vējiņi!”, kas nu atdzimis, pateicoties uzņēmīgajiem un mūziku mīlošajiem liepājniekiem. „Nē! Kāds es rakstnieks? Esmu rakstītājs,” protestē Andžils. Labi. Meklēsim rakstītajā lielos burtus, tāpat kā mūzikā – lielās notis. Jo šodien ar koncertu atklājam atjaunoto koncertdārzu „Pūt, vējiņi!”.