Elita Veidemane / Autori

“Mūsu politiķiem, kuri pārstāv Latviju uz starptautiskās skatuves, nevajadzētu uzstāt, lai Latvijai uzliek vēl kaut kādus papildu pienākumus, jo mēs esam labās pozīcijās, ja vērtējam pēc jau esošajām “zaļā kursa” prasībām. Mums nav jāuzliek saistības, kas nav izpildāmas. Citādi sanāks kā tajā stāstā, kur zemnieks gribēja iemācīt savu zirgu neēst un nedzert, bet zirgs to neiemācījās un nomira,” teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), vērtēdams Eiropas kārtējās ārišķības “zaļā kursa” ieviešanā.

"Our politicians, who represent Latvia on the international stage, should not insist on imposing additional obligations on Latvia, because we are in a good position if we judge by the already existing requirements of the green course. We should not be obliged to make commitments that are impossible to meet. Otherwise, it will be like the story where the farmer wanted to teach his horse how to survive without eating and drinking, but the horse did not learn and died," said Minister of Economics Jānis Vitenbergs (NA), assessing Europe's latest excesses in implementing the green course.

“Nu jau trešo gadu Latvijas svētku nedēļā mēs skatāmies “Dvēseļu puteni”. Kopā, visa ģimene. Un neapnīk. Vienmēr atrodam filmā ko jaunu,” tīmeklī raksta kāda mamma. Bet varbūt mēs atrodam vienkārši atgādinājumus: viss, ko tu dari, ir Latvija. Viss, kam tu pieskaries, ir Latvija. Cik tālu vien skaties – tā ir Latvija. Viss, par ko tu cīnies, tā ir Latvija. Katrs putns un ligzda, katra nāve un dzīvība – tā ir Latvija. Un tas sevī jāatkārto ik dienu.

Bronzas rokas, mierīgi saliktas viena uz otras, bronzas seja, kurā ir neticami dzīvas acis, – tās ir Gunāra Astras pieminekļa detaļas, kas rāmi gaida savu “uznācienu” 15. decembrī. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs par brīvības cīnītāju Gunāru Astru ir radījis savu versiju, un es tai ticu.

“Izmantojiet laiku. Kamēr vēl iespējams – parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Uzziniet par notikumiem, piemēram, “Hruščova atkušņa”, Atmodas laikā. Ja atrodat kādus fotoattēlus – saglabājiet tos. Jo cilvēki un lietas aiziet, pazūd. Daudziem mājās ir atmiņu krājumi, kas nevienam nav vajadzīgi. Un tomēr... tie ir vajadzīgi. Tā ir tautas atmiņa, kas jāuzkrāj,” aicina Aivars Borovkovs, jurists, fotogrāfs, dzīvnieku tiesību aizstāvis un – kopā ar kolēģi Ainaru Brūveli – pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas “timenote.info” veidotājs. Tumšajā veļu laikā – domāsim kopā.

Eiropas Komisija (EK), iespējams, pieprasīs Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā. To pavēstījusi Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone. Viņa jau agrāk ir izteikusies, ka nelegālo imigrantu atstumšanu nedrīkstot padarīt par normu. Vai tas nozīmē, ka Latvijai, Lietuvai un Polijai nāksies ielaist savā teritorijā šos austrumu klaidoņus?

The European Commission (EC) is likely to call on Poland, Latvia and Lithuania to amend laws based on which we push illegal immigrants trying to cross the border illegally back into Belarus. This was stated by Ylva Johansson, EU Commissioner for Home Affairs. She has said in the past that pushing illegal immigrants back should not be the norm. Does this mean that Latvia, Lithuania and Poland will have to let these eastern wanderers into their territory?

Tieši tajā brīdī, kad runājām par notikumiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas, atskanēja zvans no Polijas premjerministra Mateuša Moravecka biroja: viņš rosināja pirmdienas vakarā tikties tiešsaistē triju valstu – Polijas, Latvijas un Lietuvas – premjeriem, lai pārrunātu rīcību robežkrīzes situācijā. Monika Mihališina ātri nokārtoja tikšanos, un mēs varējām turpināt sarunu: par robežām, par Eiropas Parlamentam tik netīkamo Polijas patstāvību, par “Polexit”, par Lāčplēša dienu un Polijas Neatkarības dienu. Saruna notika latviešu valodā.

Just as we were talking about the events on the Polish-Belarusian border, a call came from the office of Polish Prime Minister Mateusz Morawiecki: he proposed the prime ministers of three countries - Poland, Latvia and Lithuania - meet online on Monday evening to discuss actions in the border crisis. Monika Michaliszyn quickly arranged the meeting, and we were able to continue the conversation: on the borders, on Poland's autonomy, which the European Parliament so dislikes, on Polexit, on Lāčplēsis Day and Polish Independence Day. The conversation took place in Latvian.

Rudens turpina savu iesaukumu. Pelēko debesu logi vietvietām atveras, parāda, ka ir saule kaut kur, un saņem kārtējo dvēseli. Nu Andris Kolbergs ir prom. Aigars Freimanis raksta: “Andris Kolbergs aizgājis. Viņā viss bija kopā, rakstnieks, zolmanis, zeks, jūrmalnieks. Viņam viss izdevās, varbūt klusāk nekā citiem, viņš nebija skaļš. Vienmēr atklāts un patiess. Lai viegli viņā pusē.”

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk, kad nekaisīja uz ietvēm sāli, koki auga labi. Zem ozola svinējām Jāņus. Autoostā nostrādāju 47 gadus, un ozols vienmēr priecēja cilvēkus. Tas ir autoostas simbols – stiprs un dižens. Cilvēki, kuri to iestādīja, jau sen miruši, nav kam pajautāt, ko viņi domā par ozola nociršanu, lai realizētu ES projektu “Rail Baltica”. Viņu ieguldījums jāciena, un ozols ir pelnījis pārstādīšanu citviet Rīgā,” uzskata Rīgas autoostas bijusī darbiniece Ināra Geislere.

“Šajos krīzes apstākļos maskas arī ir kritušas, un šo faktu mēs nevaram aizmirst kā nebijušu. Mēs nevarēsim padarīt par nebijušu arī varas attieksmi pret cilvēkiem. Tas ir tāpat kā ar laulību: viens no laulātajiem aiziet “pa kreisi”, otrs laulātais piedod, viņi atkal dzīvo kopā, bet krāpšanas faktu par nebijušu nevar padarīt,” domā Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis.

"The psychological situation in Latvia can be compared to a gulag camp. The prisoners are demoralized and, of course, they do not trust the camp guards. But if the guard of the camp tells you "Look, this man is stealing bread from you," then the other prisoners jump on him and tear him to pieces. This is currently happening in Latvia,” Juris Rudevskis, a Latvian lawyer living in France and a doctor of law, describes the current situation. Today - an interview with Juris Rudevskis.

“Situāciju Latvijā psiholoģiskā ziņā var salīdzināt ar gulaga nometni. Ieslodzītie ir demoralizēti, viņi, protams, neuzticas nometnes sargiem. Bet ja nometnes sargs pasaka, lūk, šis cilvēks jums zog maizi, tad pārējie ieslodzītie metas viņam virsū un saplosa gabalos. Tas šobrīd notiek Latvijā,” esošo situāciju raksturo Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis. Šodien – intervija ar Juri Rudevski.

“Sliktāku rezultātu kā Pavļutam būt nevar, vismaz Eiropas mērogā. Vakcinācija izgāzta, ierobežojumi nokavēti. Bija paredzēts ierobežojumus pieņemt 4. oktobrī, bet atlika, jo vajadzēja atklāt veikalu “Lidl” 7. oktobrī, svētku gaisotnē 8. oktobrī valdība pieņēma “nekādus” ierobežojumus, visu novēloja par divām nedēļām, un tagad mēs esam vienīgā valsts Eiropā ar lokdaunu, kuru tāpat iedzīvotāji respektē tikai naktssēdes laikā,” teic Pēteris Apinis. Šodien saruna ar žurnāla “Latvijas Ārsts” galveno redaktoru, ārstu Pēteri Apini.

“Veselības ministrija ir diezgan viltīga: tā mēģina sarīdīt privātās un valsts medicīnas iestādes,” teic plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis, analizēdams vissvaigāko situāciju veselības aprūpes jomā, “ministrija apraksta, ar kādu pašaizliedzību valsts slimnīcas glābj pacientus, kamēr privāto medicīnas iestāžu speciālisti, pēc ministrijas domām, tikai rauš naudu ar liekšķerēm – bez strādāšanas.”

Daira Januša, Arņa Cimdara meita, sestdienas vakarā nesagaidīja atvainošanos no telekompānijas TV3, kas turpināšot “pētīt šo gadījumu”. “Gadījums” bija skaļš, ja vien kāda cilvēka dramatisku aiziešanu var izmērīt ar sabiedriskās rezonanses skaļumu, savukārt tā pasniegšanas veids – nekrietns. Balstoties uz “neoficiālas informācijas” nestabilā pamata, TV3 žurnālisti ziņoja, ka Arnis Cimdars slimnīcā esot uzrādījis viltotu sertifikātu.

“Ja pie vainas būtu kāda dabas katastrofa vai pandēmijas nepārvaramā vara, tad varētu saprast, bet nē, tā ir konkrētu cilvēku konkrēti izstrādāta cūcība, kas ir noorganizēta Eiropas līmenī. Turklāt par to neviens nevēlas runāt, un tas tracina,” analizējot situāciju, kādā tiek nolikti ražotāji krasā energoresursu cenu kāpuma apstākļos, teic Valdis Zariņš, SIA “Lode” valdes loceklis. Šodien intervija ar Valdi Zariņu.

Arnis Cimdars bija viens no nedaudzajiem valsts amatvīriem, no kura atbildēm uz žurnālista jautājumiem nevajadzēja bezgalīgi spiest ārā ūdeni. Cimdars atbildēja konkrēti, loģiski un bez liekvārdības. Gan tad, kad bija, kā mēdz teikt, mierīgās intervijas, gan tad, kad viņam nācās atbildēt uz nepatīkamiem, asiem jautājumiem.

„No Barikāžu muzeja visi mēģina atkratīties,” izteicās kāds politikas vērotājs. Bet muzejs var vienkārši izbeigties, kaut gan tā dibinātājs un direktors Renārs Zaļais saka: „Kamēr esmu pie dzīvības, dzīvs būs arī Barikāžu muzejs.” Šobrīd ir jaušama finansiāla nedrošība, bieži mainās darbinieki, jo algas ir ļoti mazas. Ienākumus apcērp arī pandēmija, un valsts dotācija ir tikai 20 000 eiro gadā. Barikāžu muzejs savulaik izteica vēlēšanos pievienoties Latvijas Kara muzejam, bet liels entuziasms no tās puses nebija jūtams.

“Šantāžas ceļā izspiests atlīdzinājums,” teica Aleksandrs Kiršteins (NA), 30. septembrī Saeimā debatējot par likumprojektu, kas paredz ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonus eiro par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem. Kaut arī holokaustā nekādi īpašumi netika zaudēti, jo tos 1940. gadā jau bija paspējuši atņemt padomju okupanti, šāds formulējums likuma nosaukumā tomēr palika. Protams, Kiršteina priekšlikums netika pieņemts. Taču skaidrs, ka debates turpināsies gan otrajā, gan trešajā lasījumā.

The elegant, erudite, Latvia-loving gentleman, who was born in 1949 in a Munich refugee camp, loved his ancestral homeland more than anything. A diplomat and a Member of the Saeima who has done everything possible and impossible for Latvia. He was only 71 years old.