Obligātajam dienestam būt: ja Krievija iebruks Latvijā, mums nebūs kur aizbēgt

© Edgars Grundšteins/NBS

Beidzot virzību uz apstiprināšanu Saeimā uzsācis Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts. Pirmais obligātais iesaukums plānots jau 1. jūlijā. Likumu vajadzēja pieņemt jau 2017. gadā, taču toreiz tam pietrūka politiskās gribas.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 8. februārī atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz VAD izveidi.

Ātrāk nesanāca

“2017. gadā biju sagatavojis likumprojektu par Valsts aizsardzības dienestu (VAD), taču Saeima to noraidīja. Toreiz tā aizplīvuroti tika pausts, ka šāds VAD patiesībā graujot valsts drošību,” “Neatkarīgajai” saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sekretārs Edvīns Šnore (NA).

“Šis Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts diezgan būtiski atšķiras no tā, kas tiks iesniegts 13. Saeimas laikā. Bija lielas pretenzijas no Saeimas juridiskā biroja, likumprojektu pat nodēvēja par juridisku brāķi. Tagad viss izlabots. Juridiskais birojs nevar iebilst pret likumu pēc būtības, man tomēr šķita, ka tas mēģina to darīt,” teic E. Šnore.

Diskusija par VAD pagaidām ir tikai teorētiska, kā mēdz teikt, pa mākoņiem, jo iesaistīto dienestu kapacitāte nav tik liela, lai varētu normāli apmācīt kaut vai pāris simtus jauniesaucamo. Kazarmās vajag vietas, jo viņi taču nedzīvos mājās.

“Esam pie baltas lapas - atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem. 2017. gadā es biju sagatavojis likumprojektu par VAD, taču Saeima to noraidīja. Toreiz tā aizplīvuroti tika pausts, ka šāds VAD patiesībā graujot valsts drošību. Kādā veidā? Tādā, ka mums esot noregulēta sistēma ar profesionālo dienestu, bet tagad to visu izjaukt - tas nozīmētu apdraudēt esošo stabilo sistēmu. Tāda argumentācija skanēja no Aizsardzības ministrijas - ne no paša ministra Raimonda Bergmaņa, bet no augstiem ierēdņiem.

Ja VAD pamati būtu ielikti jau 2017. gadā, būtu jau daudz militāri sagatavotu cilvēku. Kāpēc tad beidzot ieviešam VAD? Tāpēc, ka partneri jau skaidrā tekstā prasa: kad jums beidzot būs obligātais militārais dienests? NATO Latvijā uzturas pilnās vienībās, proti, tās ir 100% nokomplektētas, bet problēma ir tā, ka Latvijā nokomplektēta ir tikai puse no vajadzīgā karavīru skaita. Tagad, kad notiek karš, visi joki jāatmet,” skaidro E. Šnore.

Mēģina aizstāvēt vārgulību

Diemžēl daudz ir tādu jauniešu, kuri ir fiziski vārgi, jo nespēj pacelt neko vairāk par laptopu. Saeimas komisijā bija diskusijas par bēdīgo fizisko sagatavotību, un deputāti vienojās, ka daļai vārguļu nāksies armijā piestrādāt, lai uzlabotu savu kondīciju. Protams, gaidāms arī “uzlidojums” ģimenes ārstu virzienā, lai izlūgtos atbrīvojumu no armijas...

Saeimas komisijā pret VAD uzstājās Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”) un Edmunds Zivtiņš (LPV).

“No pašas pirmās dienas, kad sākām skatīt VAD likumprojektu, Zivtiņš bija aktīvi pret. Viņš uzskata, ka mums ir ļoti laba armija, tajā jāiegulda nauda, nevis jāvairo lielgabalu gaļa. Argumenti par nopietnu apmācību neiedarbojas, jo ir cilvēki, kuri vienkārši nevēlas, lai Latvijā būtu normāls obligātais militārais dienests,” stāsta E. Šnore.

E. Zivtiņš komisijas sēdē savu noliedzošo attieksmi pret VAD argumentēja ar to, ka viņam neviens nespēšot pierādīt, ka šogad plānotais pārsimt cilvēku iesaukums varētu glābt Latviju tajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kādā atrodamies, tāpēc, viņaprāt, attiecīgi VAD likumprojekts tagad ir “nepiemērotā laikā un vietā”.

E. Zivtiņš komisijas sēdē izteica pārliecību, ka šis likums valsts drošībai patlaban nodarīšot kaitējumu, kas būšot lielāks par ieguvumiem. Viņš aicināja domāt, kā palielināt budžetu aizsardzības nozarei un kā vairāk iesaistīt jaunos karavīrus profesionālajā dienestā. Pārējie jaunieši labāk lai strādā un vairo naudu Latvijas ekonomikā, uzskata E. Zivtiņš.

Vēl bija diskusijas par to, kā stimulēt jauniešus. Tiem jauniešiem, kuri VAD pieteiksies brīvprātīgi, alga būs 600 eiro mēnesī, savukārt tiem, kurus iesauks obligātā kārtā, maksās 300 eiro mēnesī. “Manuprāt, būtu arī pareizi, ja tiem, kuri ir bijuši obligātajā dienestā, būtu priekšrocības, stājoties valsts darbā. Konceptuāli pret šo ideju iebildumu nebija,” teic E. Šnore.

Viņš neredz kaut kādus milzu iebildumus un negaida protestus pret VAD ieviešanu. “2017. gadā mani mēģināja pārliecināt, sak, tagad kari notiek kibertelpā, neviens civilists neko pat nemanīs! Ukrainā tas ir izteikts pozīciju karš, ir ierakumi, notiek šaušana ar strēlnieku ieročiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka šādas prasmes ir nepieciešamas, jo apdraudējums nāk no Krievijas. Ja viņi šeit iebrūk, mums nav kur aizbēgt. Mums ir divas iespējas: cīnīties vai padoties. Bet mēs redzam, kas Ukrainā notiek ar tiem, kuri paļaujas uz krievu žēlsirdību,” atzīst E. Šnore.

Tas nozīmē, ka Valsts aizsardzības dienests ieviešams steidzami un ar visu tam pienākošos nopietnību. Gribas piekrist militārajam ekspertam Igoram Rajevam (AS), kurš, komentējot VAD ieviešanu, savā emuārā raksta: “Lai būtu pilnīgi skaidrs: Latvijā ir jāpalielina militāro apmācību izgājušo jauniešu skaits. Moderna militāro pamatu apmācības programma šiem jauniešiem noteikti palīdzēs viņu tālākajās dzīves gaitās, pat ja viņi neizvēlēsies militāro profesiju kā savu nākotnes karjeru. Un, protams, stiprinās valsts kopējo aizsardzību krīzes brīžos, kā arī patriotismu par savu valsti ikdienā.”

Likumprojekta būtība

Likumprojekts paredz, ka VAD iesaucami Latvijas pilsoņi - vīrieši - gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Savukārt, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viņu dienestā varēs iesaukt viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem.

Likuma projektā noteikti vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.

Likuma projekts paredz vairākus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, kā arī piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Tāpat dienestu no 2024. gada 1. janvāra varēs pildīt, apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu. Valsts aizsardzības dienestam pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu.

Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā plānots iekļaut pilsoņus, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt, lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, plānots izmantot atlasi pēc nejaušības principa. To paredzēts rīkot proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Likumā plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta izpildes. Par to plānots izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Valsts aizsardzības dienesta likuma projekts Saeimā vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.

Komentāri

Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.

Svarīgākais