Elita Veidemane / Autori

„No rīta pateicu, ka esmu gatavs iestāties leģionā. Visi tā pateicām, un komandieris piekrita mūs uzņemt. Gatavojāmies pirmajai dienai, un tad...” – kas notika „tad”, izstāstīs Viktors Birze (Nacionālā savienība „Taisnīgums”), kurš ir pulka „Azov” brīvprātīgais palīgs.

“Leģionāru aizstāvības faktu sarakstu es varētu plaši un daudzkārt papildināt. Angļiem ir jauka paruna: “Es labprāt būtu gļēvulis, bet es baidos par tādu kļūt.” Es arī baidos un nedrīkstu par tādu kļūt. Jo man jāaizsargā ne tikai savs, bet visu latviešu leģionāru gods un saistībā ar to arī visas mūsu tautas gods,” savulaik teica latviešu leģionārs, publicists, Latvijas Tautas frontes un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dalībnieks Visvaldis Lācis.

Andris mūsu sarunas laikā apklust vairākas reizes, jo... asaras smacē balsi. Viņš saņemas un turpina skaidrot savu viedokli. To nav viegli izdarīt. Tāpēc, ka jāprot klusēt Krievijas totālās cenzūras apstākļos. Aktieris Andris Lielais jau vairākus gadu desmitus dzīvo Krievijā. Šodien intervija ar Andri.

Andris falls silent several times during our conversation, because... he gets choked with tears. He pulls himself together and continues to explain his point of view. This is not easy to do. Because you have to know how to stay silent under Russia's total censorship. The actor Andris Lielais has lived in Russia for several decades. Today - an interview with Andris.

„Ļoti drīz Krievijas iedzīvotāji sajutīs pamatproduktu deficītu. Es nerunāju par visādiem aifoniem, kuru imports jau ir apturēts, bet gan par pārtiku, apģērbu, automobiļiem, sadzīves tehniku,” saka Čikāgas universitātes doktors, ekonomikas profesors Maksims Mironovs. Apkopojot dažādu avotu informāciju, palūkosimies uz kaimiņzemes perspektīvām.

"If a Russian soldier, the kind of soldier like the one who happened to accidentally shoot down a Malaysian passenger plane, lands a missile in one of the Dnieper hydropower plants, the current will destroy all the hydropower plants downstream and the Enerhodar nuclear power plant (NPP) will be left without cooling. In such a scenario, large parts of Ukraine - including Crimea and Donbas - would become uninhabitable," predicts doctor Pēteris Apinis. Today we talk about the biggest risks in this war against Ukraine by fascist Russia.

„Ja krievu karavīram, nu tādam, kam nejauši sanāca notriekt Malaizijas pasažieru lidmašīnu, sanāk ielaist raķeti kaut vienā no Dņepras HES, tad straume aiznesīs visas HES lejpus tās, un Enerhodaras atomelektrostacija (AES) paliks bez dzesēšanas. Ar šādu scenāriju liela daļa Ukrainas – tostarp Krima un Donbass – paliks neapdzīvojama,” prognozē ārsts Pēteris Apinis. Šodien saruna par lielākajiem riskiem šajā fašistiskās Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu.

„Kamēr Putins runā tekstus, kas ir tuvu „kukū”, visi kaut ko centīgi skribelē savos blociņos – pieraksta „gudrās” domas. Absolūtā vara noteikti ir ietekmējusi gan Putinu, gan apkārtējos. Viņš gan izteicās, ka daudzi saslimst ar varu, bet viņam tas nedraudot,” analizējot fašistiskās Krievijas vadoņa rīcību, uzsākot asiņainu karu, citastarp teic politologs Andis Kudors. Viņš patlaban atrodas ASV kā viespētnieks Eliota starptautisko attiecību skolā, kas ir daļa no Džordža Vašingtona universitātes. Šodien saruna ar Andi Kudoru.

Jēkabpils okupantu pieminekļa nogrāvējs Gundars Kalve ir aizbraucis uz Ukrainu, lai kopā ar valsts patriotiem pilnīgi reāli cīnītos pret reāliem okupantiem – krievu fašistiem, kuri iebrukuši brīvā un suverēnā valstī.

„Lieliskais četrinieks – JV, A/Par, NA un JKP, - izlēma, ka nav jāpēta kritēriji, pēc kuriem piešķirt partijām finansējumu, bet gan jādomā, kā paaugstināt likmes, lai partijas saņemtu vairāk naudas,” situāciju partiju finansēšanas jomā raksturo Māris Možvillo („Par cilvēcīgu Latviju”). Vakar Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumsaruna Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Šodien intervija ar Māri Možvillo.

Kad man teica, ka Egilam Levitam nav ne mazākās jausmas, kas notiek sociālajos tīklos un medijos vispār, nenoticēju, jo – kā gan cilvēks, kuram nemitīgi jātur roka uz tautas pulsa, var neko nezināt par sabiedrības aktīvās daļas vārīšanās temperatūru? Tagad saprotu: patiešām nezina. Iespējams, prezidenta kanceleja sirsnīgi sargā valsts galvu no nevajadzīgiem satricinājumiem, no liekas informācijas un žurnālistu uzmācības. Bet iespējami arī citi varianti.

“Likums “Par tiesu varu” nosaka, ka jebkuram tiesneša amata kandidātam ir jābūt ne tikai augstai kvalifikācijai un zināšanām, bet arī nevainojamai reputācijai. Vai Sanita Osipova atbilda šai prasībai? Es par to ļoti šaubos,” spriež tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska. Šodien – saruna ar viņu.

"The Law on Judicial Power stipulates that any candidate for the post of a judge must not only have high qualifications and knowledge, but also an impeccable reputation. Did Sanita Osipova meet this requirement? I very much doubt it," says Baiba Rudevska, Doctor of Laws, lawyer. Today, a conversation with her.

„Vai ostu likuma grozījumu bīdītāji ir veikuši kādus ekonomiskos aprēķinus – kādu labumu šie grozījumi sniegs pilsētniekiem un valstij kopumā? Kāds ir jūsu biznesa plāns? Atbilde bija: mums nav tāda plāna. Bet būšot labāk! Kam un kas būs labāk? Uz šiem jautājumiem varētu atbildēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs,” rūgti ironizē Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), analizēdams grozījumus likumā par ostām. Šodien saruna ar Edgaru Tavaru.

"Have the pushers of the amendments to the Law on Ports made any economic calculations - what benefits will these amendments bring to the citizens and the country as a whole? What is your business plan? The answer was: we don't have a plan. But it will be better! For whom and what will be better? The Corruption Prevention and Combating Bureau could answer these questions," says Edgars Tavars (ZZS) in a bitter irony, analyzing the amendments to the Law on Ports. Today we have a conversation with Edgars Tavars.

Būt vai nebūt latviešu valodai? Tāds pirms desmit gadiem – 18. februārī – bija jautājums, kad vajadzēja referendumā nobalsot par to, vai piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Ja tas tiktu piešķirts, skaidrs, ka latviešu valoda pamazām iznīktu. Par to šodien runājam ar Māri Slokenbergu, bijušo Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektoru un biedrības „Par latviešu valodu” dibinātāju.

Vaiga un padušu sviedros stigdami, Saeimas deputāti, kuri bija iekļauti parlamentārās izmeklēšanas komisijā (PIK), izlēma, ka nenosauks atbildīgos par pandēmijā pieļautajām kļūdām. Patiešām, kāda vella pēc vajadzētu nosaukt Kariņa, Reira, Pavļuta un Viņķeles vārdus, ja tos var arī nenosaukt?! Kuram gan no tā būtu labāk? Tas bija svarīgākais jautājums, un par to komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) arī saņēma atalgojumu.

Nav taisnība tiem, kuri uzskata: 13. Saeima ir visnejēdzīgākā visā neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tieši otrādi: šī Saeima, precīzāk – valdošā „koalīcija”, ir izviņķelējusi tik treknus politiskās prostitūcijas projektus, ka par maz neliksies. Nejēdzīga tā var šķist vien tiem, kuri jūtas apzagti un piekrāpti. Bet tās jau ir tikai apzagto un piekrāpto problēmas.

„1. martā mēs varētu izdarīt lielu soli – mīkstinot gandrīz visus ierobežojumus, atstājot maskas, sertifikātus un ierobežot lielo pasākumu rīkošanu virs 3000 apmeklētājiem,” kādā TV24 raidījumā prognozi par ierobežojumu mīkstināšanu izteica veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.

Ceturtdien Saeimā trešajā lasījumā tiks skatīts likums par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai, pret kuru, kā paredzams, balsos vien Nacionālā apvienība. Par holokausta biznesmeņiem, par deputātiem bez sirdsapziņas, par „pareizajiem” un „nepareizajiem” upuriem – saruna ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).

„Kā tur Einšteins teica... Visums varbūt arī nav bezgalīgs, bet 13. sejmas stulbums un nelietība gan,” kāds tviterlentes jokuplēsējs paķēra uz zoba, iespējams, 13. Saeimu. „Sejmas” raksturojumam varētu piekabināt vēl divus vārdus: liekulība un melīgums.

Pārsteigumu nav: veselības ministram Danielam Pavļutam (“A/Par”) iedzīvotāju acīs ir vistreknākā mīnuszīme – 63,1% aptaujāto atzina, ka piekrīt vērtējumam “negatīvi” attiecībā uz šo amatpersonu. Nākamais ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) – 45,7% aptaujāto pievienojās vērtējumam “negatīvi”. Protams, neviens nav varējis apsteigt premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kuru negatīvi novērtēja 66,6% aptaujāto.