Trīs skolasbērnu mamma Ilze Mežniece saņēma vēstuli no skolas direktores. Vēstulē amatpersona īsi izklāstīja Preiļu novada domes lēmumu, proti, ka no 2024. gada 1. janvāra tiek noteikts vecāku līdzfinansējums 5. līdz 12. klašu skolēnu ēdināšanas izmaksām, kas ir 1,54 eiro dienā. Mēnesī vienam bērnam – ap 30 eiro. Ja bērni (vecuma grupā no 5. līdz 12. klasei) ir divi, trīs vai pat vairāk… rēķiniet paši. Ja vecāki būs gatavi maksāt, ar viņiem tiks slēgts līgums. Tas nenotiek vien Preiļu novadā, tas notiek teju visā Latvijā.
Preiļu novada domes sēdes protokolā rakstīts: “Izskatot jautājumu par vecāku līdzmaksājumu skolēnu ēdināšanai pašvaldības izglītības iestādēs, konstatēts: sakarā ar ierobežotajām pašvaldības 2024. gada budžeta iespējām, ņemot vērā minimālās algas paaugstinājumu, energoresursu sadārdzinājumu, inflāciju, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, kredītaizņēmumu procentu likmju palielinājumu, pašvaldībai jānosaka vecāku līdzmaksājums skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanai.”
Kam jāķeras klāt, lai iegūtu tūlītēju efektu? Pareizi - tiem, kuri vismazāk aizsargāti, tiem, kuri nepretosies. Kaut arī uz tiem, kuri nepretojas, tāpat iedarbojas energoresursu sadārdzinājums, inflācija, procentu likmju palielinājums utt. Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Anspoka stāsta, ka brīvpusdienu nodrošināšana savulaik bijusi domes iniciatīva, jo pēdējos gados situācija pieļāva šādu iespēju, un pašvaldība palielināja atbalstu, nodrošinot brīvpusdienas visās skolās visās vecuma grupās.
Šobrīd izdevumi izglītības budžetā kļūst lielāki, un pašvaldībai ir divas pozīcijas - palielināta minimālā alga, kā arī pašvaldībai ir jāpaaugstina pirmsskolas pedagogiem atalgojums par gandrīz 300 eiro. Un tomēr, kā sola Anspoka, arī turpmāk tiks nodrošināts atbalsts trūcīgām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā, kā arī bērniem invalīdiem.
Tāpat Anspoka apliecina, ka skolas ir aicinātas izzināt, kādi specifiski gadījumi ir katrā skolā. “Mazās lauku skolās katrs bērns ir pazīstams un situāciju ir iespējams noskaidrot. Ja atbalsts ir nepieciešams, aicinu to prasīt sociālajā dienestā, runāt ar skolu, izglītības pārvaldi. Meklēsim risinājumus katrai situācijai. Katrā skolā ir kādi trīs vai četri bērni, kuru vecāki atsakās maksāt par pusdienām nākamgad. Vecāki ir paziņojuši, ka bērni pusdienas ņems līdzi. Dažkārt bērni nenovērtē bezmaksas pusdienas vai arī ģimenēs nav pieraduši ēst zupas,” tā Anspoka.
“Varēja jau tomēr brīvpusdienas saglabāt, tas tomēr ir ļoti nozīmīgi, ka bērni dabū siltu ēdienu, un ne visām ģimenēm būs viegli samaksāt,” spriež kāda skolas virtuves darbiniece, “bērni varētu ēst skolas ēdnīcā brokastis un launagu, kas kopā maksā 86 centus dienā. Mums jau tagad daudzi bērni no mājām atbrauc un iet ēst brokastis, jo mājās viņiem tik agri vēl negribas ēst. Launagā parasti ir kāds saldais vai putra, kāda smalkmaizīte. Vismaz izturēs līdz mājām.”
Preiļu novada domes deputāts Lauris Pastars, kurš balsoja pret pabalsta samazināšanu: “Uzskatu, ka esam sākuši budžetu skatīt no ne tā gala. Tajā pašā sēdē tika skatīta un samazināta virkne pabalstu. Cilvēkiem atņemti vai krasi samazināti arī citi sociālie maksājumi, kaut vai tas pats bērna piedzimšanas pabalsts, kas mums jau tāpat bija mazākais reģionā - 250 eiro. Piemēram, Rēzeknē - par spīti sliktajai kopējai situācijai - bērna piedzimšanas pabalsts ir virs 700 eiro. Krāslavas novadam ir ievērojams budžeta samazinājums paredzams, bet viņi budžetu sāk skatīt no atalgojumu un nodarbinātības puses, nevis atņemot sociālos pabalstus.”
Ilze Mežniece: “Mani trīs skolnieki šobrīd mācās dažādās Preiļu novada skolās, dažādās vecuma grupās. Ēdināšanas līdzmaksājums mūsu ģimenei būs nopietns izdevumu palielinājums. Tomēr no skolas pusdienām neatteiksimies, jo bērni skolā - kopā ar ceļā pavadīto laiku - pavada 11 stundas, un šī siltā ēdienreize viņu veselībai ir ārkārtīgi nozīmīga. Ir labi, ka daudzbērnu ģimenēm ir iespēja maksāt tikai pusi, lai gan nedomāju, ka divu skolnieku ģimenēm šobrīd ir daudz vieglāk.”
Mežniece uzskata, ka situācijā, kad iedzīvotāji jau tā tiek apkrauti ar smagiem maksājumiem, pašvaldībai nevajadzētu taupīt uz bērnu brīvpusdienām. “Cenu pieaugums mums, ģimenēm, katru veikala apmeklējumu padarījis par sāpīgu kalkulāciju: vai pietiks visam mēnesim? Ko varētu nepirkt? Tagad arī jādomā - vai bērns pusdienas paēdīs? Varbūt labāk iedot līdzi? Bet vai ar to pietiks? Var jau būt, ka kādas ģimenes tieši maksas dēļ izvēlēsies atteikties no skolas pusdienām. Un tad bērns dažreiz būs paņēmis maizīti līdzi, dažreiz nebūs,” tā Mežniece.
Viņa arī atceras gadījumu kādā Daugavpils novada skolā: meiteni, kura ilgstoši neēda skolā pusdienas, “ātrie” bija spiesti vest uz slimnīcu, jo bērns skolā noģība no vēdera sāpēm. “Vēlāk, kā sapratu, skola noteica bērnam īpašu ēdienkarti, un tika panākta vienošanās ar bērnu, ka pusdienas turpmāk būs obligātas. Vai gribam nokļūt situācijās, kad kādi bērni sāk ģībt, jo nav paēduši? Iemesli var būt dažādi, kaut kas varbūt negaršo, vecāki nevar samaksāt prasīto summu, bet, paliekot bez siltām pusdienām ilgstoši, bērnu veselība var ciest!”
Domāju, ka vairumam centrālo amata krēslu izsēdētāju šīs “sīkās” problēmas ar skolēnu brīvpusdienām šķitīs nenozīmīgas, tāpēc nav vērts tām pievērsties. Bet laikam būs jāatgādina, ka lauku skolas - par spīti Izglītības un zinātnes ministrijas centieniem - vēl eksistē. Ar Dievu uz pusēm, tomēr eksistē. Un laukos, piedodiet, dzīvo Latvijas cilvēki, kuri vēl nav izlēmuši doties uz īrijām un portugālēm zemenes lasīt un traukus mazgāt.
Bet pūliņi iztīrīt laukus no iedzīvotājiem tomēr ir ievērojami. Nelīdzēja skolu likvidācija? Labi, turpināsim ar skolasbērnu mirdināšanu badā. Jo - atkal piedodiet! - Latvijā, sevišķi lauku novados, ir ģimenes, kurām ir grūtības atrast savā maciņā “liekus” 30, 60 vai 90 eiro.
Tostarp Saeimas deputāti bez sirdsapziņas pārmetumiem no nākamā gada 1. janvāra mēnesī saņems par 239 eiro vairāk, bet ministri - par 423 eiro vairāk. Nieks, tomēr patīkami. Uz diez vai viņi tāpēc pēkšņi sāks interesēties par kaut kādiem tur lauku bērniem. Savukārt kariņveidīgie valsts vadītāji varēs turpināt savu bezbēdīgo praksi, nolidinot nodokļu maksātāju naudu privātos lidaparātos. Un viņiem par to - ticiet man! - nekas nebūs.
Paliks tikai jautājums: kāds ir šo valdīkļu patiesais mērķis, iznīcinot Latvijas laukus? Kam tiek atbrīvota teritorija, ko pagaidām sauc par Latviju? Migrantiem? Krievijas tanku poligoniem? Kam?
