Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un Valsts prezidenta pozīcijām.
Sarunā ar “Neatkarīgo” Edgars Rinkēvičs apliecināja, ka viņš nekad nav izmantojis privātu kompāniju speciālos reisus. Viņš arī atzīmēja: “ES apmaksā ceļu un uzturēšanos valsts pārstāvjiem uz ES padomēm un oficiāliem pasākumiem atbilstoši regulai. Te gan atkal vietā jautājums par samērīgumu un izvērtējumu katrā konkrētā gadījumā. Tas, ka gan Valsts kontrole, gan prokuratūra veic pārbaudi, ir labi, tiks sniegta atbilde par samērīgumu un pamatotību.”
Valsts prezidents nav tendēts aizstāvēt Kariņa pozīcijas, un šī tendence parādās arvien skaidrāk. Un būtu jau arī aplami tur kaut ko aizstāvēt, jo Kariņa iedomas par sevi kā par sultānu ar neierobežotu varu un iespējām ir mazliet tā kā no Tvaika ielas stāstiem.
No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa (JV). Iespēju atgriezties Rīgā, izmantojot privātās aviokompānijas speciālreisu, oktobra beigās izmantojusi arī Evika Siliņa. Bet Valsts kanceleja atbildēja, ka Siliņa nav izmantojusi speciālreisu pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem. Vēl interesantāk būs, kad atklāsies, kam tad īsti pieder šīs privātās aviokompānijas.
Dīvainību šajā tā dēvētajā koalīcijā ir daudz. Taču diez vai par dīvainību varētu nodēvēt to, ka nevienam no “koalīcijas” partneriem nav itin nekādu komentāru vai jautājumu par Kariņa “gaisa izklaidēm”, precīzāk - par to astronomiskajām izmaksām. Tiešām, kā tad tu kodīsi rokā, kas tevi baro, vai ne? Bet tā gribētos, lai šie valdošo aprindu īpatņi, kuriem ir pilnīgi pie elkoņa tautas sašutums, beidzot dabūtu pa ragiem. Pa saviem politiskajiem ragiem.
Iepriekš informējām, ka “Apvienotais saraksts” iesniedza otro pieprasījumu Valsts kancelejai, lai izprasītu faktus par Kariņa lidojumiem uz Eiropas valstīm. Tagad zināms, ka privāto lidmašīnu pakalpojumus Kariņš izmantojis nevis 18 gadījumos, kā bija domāts iepriekš, bet gan 37 gadījumos, iztērējot gandrīz 1,4 miljonus eiro, no kuriem daļa ir ES apmaksāti. Taču atcerēsimies, ka arī ES nauda nekrīt no gaisa: daļa līdzekļu ir nākuši no Latvijas, un tā ir tāda pati nodokļu maksātāju nauda, kāda ir izķērnāta pārējos Kariņa “specreisos”.
Par šo “praksi” Valsts prezidents izteicās LTV “Rīta panorāmā”, sakot, ka kovida laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus, taču - vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas? “Informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem,” sacīja Valsts prezidents.
Viņaprāt, Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi veiksmīga, bet sabiedrībai viss ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, lai saprastu, vai procesā ievērots samērīgums.
Sabiedrības sašutums par Kariņa “specreisiem” ir tikai audzis, un daudzi uzskata, ka Kariņam ir “jālido” - un ne jau ar lidaparātu, bet gan no amata. Taču Kariņš - tā vietā, lai vismaz (!) atvainotos, - aiztraucas uz Briseli un publiski klāsta, cik viņš būtu izcils NATO ģenerālsekretārs, jo labāk par visiem saprot, kā tikt galā ar Krieviju… Varbūt viņš savu ģeniālo recepti varētu atklāt arī Latvijā?
