Vasara ir ceļojumu laiks – braucam izklaidēties, izkustēties, būt kopā ar ģimeni, ieraudzīt ko skaistu un uzzināt ko interesantu. Arī ceļošana ar maziem bērniem nav sarežģīta, ja zinām, ka galamērķī sagaida bērniem draudzīga infrastruktūra.
Gāliņciems kā pilsētas daļa var lepoties ar ļoti interesantu un senu vēsturi, tas pilsētas robežās iekļauts pirms 100 gadiem. Pēdējos gados šī vēsturiski apdzīvotā teritorija strauji aug un attīstās – arvien vairāk šeit dzīvot izvēlas ģimenes ar bērniem, tāpēc ar esošajām bibliotēkas telpām (2003. gads) vairs nepietiek – cilvēkiem vajag vietu, kur pulcēties, kur izglītoties, kur atpūsties, satikt kaimiņus un kopā rosīties. Ar pašvaldības gādību jau pavisam drīz Gāliņciema iedzīvotājiem šāda vieta būs – noslēgumam tuvojas Gāliņciema sabiedriskā centra būvniecības darbi.
Lai jaunā paaudze būtu labāk sagatavota darbam un dažādām uzņēmējdarbības formām, “Junior Achievement Europe” organizē profesionālās un vispārējās vidējās izglītības iestāžu konkursu “TES Awards”, kurā akcentēta uzņēmējdarbības prasmju mācīšana.
Darba tirgus pieprasa ne tikai teorētiski, bet arī praktiski sagatavotus jaunos profesionāļus, kuru zināšanas ir balstītas uz reālām situācijām, ne tikai iegūtas grāmatu lappusēs. Transporta un sakaru institūts (TSI), ejot līdzi laikam, dalās pieredzē, kā mūsdienīga augstskola ir mainījusi studiju procesu un programmas, kurās arvien lielāka loma ir nozaru ekspertiem, praksēm un pieredzēm.
Profesijas izvēle ir viens no grūtākajiem uzdevumiem jaunietim pēc pamatskolas vai vidusskolas absolvēšanas. Liepājas Valsts tehnikums ir pierādījis, ka jauniešiem šeit tiek dota iespēja ne tikai kvalitatīvi apgūt vispārizglītojošo vidējās izglītības kursu, kas paver ceļu uz augstāko izglītību, bet arī ielikt kārtīgus pamatus profesionālajai izaugsmei.
Vīne nenoliedzami ir viena no Eiropas pērlēm, kas tūristus aicina ar mākslu, kultūru, mūziku un arhitektūru. Apskatot ceļvežus, top pilnīgi skaidrs, ka visu apskatīt dažās dienās nav iespējams, bet kā izvēlēties apskates vietas, lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par pilsētu, nepārmaksātu un neviltos?
Klāt tradicionālā Lielā talka, kad apzinīgākā sabiedrības daļa savāc neapzinīgākās sabiedrības daļas atstātos mēslus. Taču talkot var arī citādi – neaprobežojoties tikai mēslu savākšanu, bet gan veicot visai svētīgu darbu – senu kapu sakopšanu.
Par depozīta sistēmu un atbalsta programmu mājsaimniecībām alternatīvo enerģijas ieguves veidu uzsākšanai “Neatkarīgā” vaicā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam.
Lai gan Mārupes novads vairāk saistās ar labvēlīgu vidi dzīvei, kurā vienlaikus, netraucējot vietējiem iedzīvotājiem, attīstās lielāki un mazāki uzņēmumi, Mārupes novada pašvaldība akcentē arī tūrisma jomu. Pēc apvienošanās ar Babītes novadu tūrisma jomai ir pavērušās jaunas perspektīvas.
Turpinot izglītot sabiedrību par dabai draudzīgu paradumu ieviešanu ikdienā, pašās aprīļa beigās Mārupē ar semināriem, diskusijām, pieredzes stāstiem un dažādām aktivitātēm norisināsies “Zaļais festivāls”. Festivāla laikā tiks atklāts arī jauniešu centrs “Hēlijs”.
Koncerns “SilJa” apvieno vairāku nozaru uzņēmumus – dārza preču mazumtirdzniecību, dārza tehnikas servisu, meža, lauksaimniecības un komunālās tehnikas tirdzniecību, pašapkalpošanās automazgātavu, kafejnīcu un “Biznesa vēstniecību”.
SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” ir ūdenssaimniecības pārvaldītājs bijušā Mārupes novada teritorijā tagadējā Mārupes pagastā, savukārt šobrīd Mārupes novadā ietilpstošajos pagastos Babītē, Piņķos un Salas ciemā ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz SIA "BABĪTES SILTUMS".
Aizvadītā gada vasarā realizētās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes novads tika apvienots ar Babītes novadu. Šobrīd Mārupes novadā ietilpst Mārupes, Babītes un Salas pagasti.
Zaļā krāsa vienmēr ir bijusi Mārupes novada krāsa, un mārupieši mēdz sevi dēvēt par zaļu novadu. Par to, kā “zaļa dzīvošana” izpaužas reālajā dzīvē, saruna ar Mārupes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieci Ilzi Krēmeri.
23. aprīlī vārdadienu svin Jurģi, Juri un Georgi. Šo dienu latviskajās tradīcijās sauc arī par Jurģu vai Ūsiņu dienu, un sava loma tajā ir arī baznīcai, kura šajā dienā godina svēto Juri. Savā būtībā Jurģi un Ūsiņi ir divi atsevišķi svētki vai notikumi, kas iekrīt vienā dienā.
Tāds nu tas latvietis ir: mans nams, mana pils, kurā svešiem nebūs ielūkoties. Šo tendenci ļoti spilgti varam novērot pilsētu privātmāju rajonos. Īpašumi tiek iežogoti ar absolūti necaurredzamiem norobežojumiem – vispopulārākais ir dēļu žogs un biezi stādīta tūju rinda.
Neatņemama dārza sastāvdaļa ir koki un krūmi, kuri kalpo ne tikai par dārza vizuālo noformējumu, bet sniedz arī pavēni karstā saulē, aiztur vēju, uzlabo gaisa kvalitāti un veic daudz citu funkciju.
Šobrīd, kad Eiropa saskaras ar līdz šim nebijušiem izaicinājumiem, ko izraisa Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās sankcijas pret valsti, kura vēsturiski ir lielākais resursu eksportētājs, tostarp dabasgāzes, naftas produktu, elektroenerģijas, metāla, arī Latvijai ir jāveic straujāki soļi, kas mūs padarītu par pašpietiekamākiem un gatavākiem dažādiem pavērsieniem.
Norobežojoties no Lieldienu kristietības vērtībām un paskatoties uz šiem svētkiem caur latvisko tradīciju un ticējumu prizmu, visi ticējumi un paradumi šķiet vairāk nekā pašsaprotami. Gluži vai katrai tradīcijai var atrast racionālu skaidrojumu.