Livonijas ordeņa pils Ventspilī Ventas upes krastā stāv jau astoto gadu simteni. Tajā savulaik mituši gan bruņinieki mūki, gan Ventspils hauptmaņa tiesa, cietuma kamerās kroņa maizi baudījuši ieslodzītie un vienmēr modri savā postenī – padomju robežsargi, bet mūsdienās, jau kopš 2001. gada, pils ir daļa no Ventspils muzeja.
Ventspils muzeja vadošā vēsturniece Māra Dāvida stāsta: “Ziņas par pils aizsākumiem, tāpat kā par pilsētu un ostu ir gaužām trūcīgas. Zināms, ka 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps noslēdza līgumu par iekarotās Kurzemes sadalīšanu savā starpā, Ventas lejtece nonāca ordeņa pārziņā. 1263. gadā tika dalītas ostas, kā rezultātā Ventspils, līgumā saukta “portus Wynda”, tika Livonijas ordenim. Tātad osta un kāda apdzīvota apmetne šeit atradusies jau pirms pils. Pirmās ziņas par Livonijas ordeņa pili Ventspilī ir saglabājušās no 1290. gada. Visticamāk, šajā laikā Ventas krastā jau pastāvējuši koka nocietinājumi ar brīvstāvošu mūra torni - bergfritu - centrā. Tornis kalpoja gan apkārtnes pārraudzīšanai, gan kā patvēruma vieta. Augšējais stāvs, domājams, pildījis bākas funkciju. Torņa senākā ieeja otrā stāva līmenī saglabājusies un apskatāma vēl šodien.
Nākamā gadsimta laikā tornim tika piebūvēta pārējā pils. Pirmais tika uzcelts korpuss, kurā atradās pils kapela. Šodien tā ir senākā saglabājusies baznīcas telpa Kurzemē. Vietumis vēl saglabājies senākais kapelas krāsojums, kā arī konsekrācijas jeb baznīcas iesvētīšanas krusti gar telpas sienām. Nākamās tika celtas tās pils daļas, kurās atradās kapitula jeb lielā sapulču zāle, bruņinieku guļamtelpa (dormitorijs) un ēdamzāle (remters), pēdējā tika uzbūvēta pils daļa ar virtuvi un lielo manteļskursteni.
Viduslaikos pils kalpoja kā dzīves un patvēruma vieta Livonijas ordeņa bruņiniekiem un to kalpotājiem. Livonijas ordenis bija garīgs bruņinieku ordenis, kura darbību reglamentēja gan Joaniešu, gan Templiešu ordeņa statūti. Ordeņa bruņinieks bez ierastajiem šķīstības, nabadzības un paklausības zvērestiem deva solījumu cīnīties ar kristīgās ticības ienaidniekiem. Dzīve pilī balansēja starp mūka garīgajiem pienākumiem un bruņinieka militārajiem un administratīvajiem uzdevumiem. Ventspils pils un komturijas pārvaldība bija komtura pārziņā, bet pilī dzīvojošo garīgo aprūpi veica brālis priesteris. Pēc rakstītajām liecībām var noprast, ka Ventspils pilī dzīvoja tikai septiņi brāļi bruņinieki. Liela dienas daļa viņiem pagāja lūgšanās un liturģiskās darbībās. Pārējā laikā tika pildīti dažādi administratīvi pienākumi, ieviesta kārtība mītnē, labotas bruņas un apģērbs.
Livonijas ordeņa pils Ventspilī ir ne tikai senākā saglabājusies būve Ventspilī, bet arī vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kas saglabājis savu sākotnēju būvapjomu. Šodien pilī apskatāmi unikāli 15.-17. gs. sienu gleznojumu fragmenti, kā arī pils ekspozīcijā redzamas arheoloģiskajos izrakumos iegūtās daudzveidīgās liecības par pili un tās iedzīvotājiem.”
Ventspils muzejs par savu prioritāti ir izvēlējies viduslaiku vēstures posmu, kas aptver 14. līdz 16. gadsimtu. Līdz ar to daudzi muzeja organizētie pasākumi saistās ar šo laika periodu. Kā pastāstīja Ventspils muzeja Projektu nodaļas vadītāja Ieva Rupenheite, kopš 2003. gada Ventspils muzejs ir uzsācis sadarbību ar seno cīņu klubu “Comturia Winda”, ar kura atbalstu tiek organizēti bruņinieku turnīri, top arī jauni notikumi - Viduslaiku lasījumi un Viduslaiku dziedājumi. 11. jūnijā no plkst. 12 pilī atkal valdīs viduslaiku noskaņas. Viduslaiku lasījumu ietvaros notiks arī meistaru darbnīcas, kur darbosies seno amatu meistari - iluminatore radīs krāsas no dabīgām izejvielām, kaula un raga meistars rādīs, kā top spēļu kauliņi, kaula adatiņas u.c., varēs ieraudzīt, kā reiz notika dzintara apstrāde un kā uz kājas virpas darināja podus.
Savukārt pils Kapitula zālē būs klausāmi saistoši lasījumi par neparastām viduslaiku dzīves tēmām. Viena no tām saistīta ar vienmēr aktuālajiem ēdienu un ēšanas jautājumiem. Vēsturniece Gunta Deģe stāstīs par ēdieniem un galda kultūru viduslaiku Rietumeiropā, tostarp par atšķirībām dažādu slāņu sabiedrības grupās un teritorijās. Piemēram: “Viduslaikos dažādu sabiedrības kārtu ēdienkarte un ēšanas paradumi ļoti atšķīrās -zemnieki pārtika pārsvarā no graudaugiem un dārzeņiem, bet aristokrātija patērēja ļoti daudz dažādu veidu gaļas produktu, kā arī ļoti daudz un dažādu garšvielu un alkohola. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās vairākas pavārgrāmatas, ko lielākoties ir sarakstījuši galma pavāri. Par vienkāršās tautas ēdieniem ziņu ir daudz mazāk, taču zināmu ieskatu var gūt, pētot tirgotāju saraksti, saimniecības grāmatas, kā arī tā laika daiļliteratūru. Augstākajai sabiedrībai tika rakstītas labas uzvedības rokasgrāmatas, taču, kā liecina aculiecinieku pieraksti, ņemot vērā lielo alkohola daudzumu, kas bija ikvienu dzīru sastāvdaļa, svētki visai bieži beidzās ar kautiņiem un labās manieres tā arī palika tikai grāmatās.”
Par Livonijas iedzīvotāju ēšanas paradumiem ziņas sniedz dažādas hronikas, kā arī arheoloģisko izrakumu vietās iegūtie floras un faunas paraugi. Tie liecina, ka vismaz turīgāko iedzīvotāju ēdienkarte daudz neatšķīrās no citu Rietumeiropas valstu iedzīvotāju maltītēm.
Savukārt vēsturnieks Eduards Plankājs, kura pētniecības joma saistīta ar zooarheoloģiju, kas ir zinātne par seno laiku mīļdzīvniekiem un mājdzīvniekiem un viņu saikni ar cilvēkiem, Viduslaiku lasījumos stāstīs par kaķiem viduslaiku Livonijā. Varēsim iepazīties ar apskatu par Latvijas un Igaunijas arheoloģiskajā materiālā sastopamo kaķu osteoloģisko jeb kaulu materiālu, kas datējams ar laika posmu no 12. līdz 16. gadsimtam, ko papildinās atbilstošā laika posma rakstīto avotu un ikonogrāfiskais materiāls. Muzejnieki cer, ka tas būs ļoti interesants stāstījums, jo līdz šim nav bijis publiskots pētījums par kaķiem Livonijā.
Teoloģijas zinātņu doktors un mākslas vēsturnieks Andris Priede sniegs ieskatu viduslaiku svētceļojumu tradīcijas daudzveidībā lasījumā “Pelegrini, peregrini vai pilgrimi - viduslaiku svētceļojumu tradīcijas daudzveidība”. Ieva Rupenheite ir gandarīta, ka Andris Priede piedalīsies Viduslaiku lasījumos, jo viņa stāstījumi vienmēr ir atraktīvi un raisa lielu klausītāju interesi.
Ventspils muzeja vadošais pētnieks, Latvijas Valsts Heraldikas komisijas loceklis, LU arheoloģijas profesors un vēstures doktors Armands Vijups aplūkos viduslaiku ģerboņus, kuros kā simboli izvēlēti neparasti priekšmeti. No A. Vijupa lasījuma pieteikuma: “Ģerboņu izveidi ierasti ierobežo tikai piecas krāsas un divi metāli, bet attēloto figūru izvēle ir neierobežota - tādēļ arī viduslaikos vairogos attēlotas visneiedomājamākās lietas. Sākot no trepēm, ķemmēm, karotēm un beidzot ar dēlēm, sienāžiem un rāceņiem. Kaut vai Kurzemes un Zemgales hercogu dinastija - Ketleri, kuru ģerbonī attēlots… katla kāsis. Tāds, kuram līdzīgs varēja tikt izmantots arī Livonijas ordeņa pils Ventspilī virtuvē.”
Viduslaiku lasījumi 11. jūnijā Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī notiks ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Ventspils valsts pilsētas Kultūras projektu konkursa atbalstu.
2022.gada 11.jūnijā no 12-16 Livonijas ordeņa pilī (Ventspils, Jāņa iela 17) notiks vēsturnieku A.Vijupa, G.Deģes, Ed.Plankāja un teologa A.Priedes lasījumi par neparastām viduslaiku vēstures tēmām. Darbosies arī iluminatores, podnieka, dzintara, kaula&raga apstrādes darbnīcas.
6.augustā 12:00-19:00 Livonijas ordeņa pilī (Ventspils, Jāņa ielā 17) Viduslaiku cīņas un jaunie paņēmieni (Comturia Vinda un citi seno cīnu klubi) Viduslaiku dziedājumi (ansambļi Trakula un Schola Cantorum Vox Iubiantis) Viduslaiku izgudrojumu darbnīcas (papīra liešana, pulveris, astrolabs un pulkstenis) |
