Par uzņēmējdarbības straujo attīstību “Neatkarīgā” vaicā Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājam Jānim Vītoliņam.
Aizvadītais gads Ventspils apstrādes rūpniecībā ir bijis īpaši veiksmīgs - tagad Ventspils ir pirmajā vietā, neskaitot Rīgu, pēc saražotās produkcijas apjoma uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot Liepāju un Valmieru. Kā tas ir izdevies, it īpaši tāpēc, ka uzņēmumu darbību daudzviet ietekmēja Covid-19 pandēmija?
Iepriekšējais gads mūsu uzņēmējiem patiešām ir pārsteidzoši labs, it īpaši tāpēc, ka pasaulē valdīja pandēmija un arī Ventspilī teorētiski vajadzētu būt krīzei, jo kopumā pasaulē apstrādes rūpniecība ir sabremzējusies. Arī elektronikas nozare, kurā strādā arī Ventspils uzņēmumi, ir jaunu izaicinājumu priekšā, jo izejmateriālu piegādes no Ķīnas nav stabilas, reizēm pat nepieciešamās komponentes vispār nav pieejamas tirgū. Neskatoties uz iepriekš teikto, Ventspilī ir sasniegti vēsturiski augstākie rezultāti. 2021. gadā Ventspilī saražota produkcija 343 miljonu eiro apmērā, no tiem eksports veido 284 miljonus eiro. Tas ir trešais labākais rezultāts valstī kopumā - tikai Rīgā un Liepājā ir saražots vairāk, bet jāņem vērā, ka tās ir daudz lielākas pilsētas par Ventspili. Kā jau jūs teicāt, Ventspilī ir vislielākais saražoto preču apjoms uz vienu iedzīvotāju - 9580 eiro, tuvākais sekotājs ir Valmiera ar 6848 eiro uz vienu iedzīvotāju un Liepāja ar 5417 eiro.
Nevarētu teikt, ka Ventspils jau vēsturiski ir bijusi rūpnieciskās ražošanas pilsēta - vairāk tā asociējas ar tranzīta pilsētu - naftas vadu un ostu. Kā ir attīstījusies pilsētas rūpnieciskā ražošana?
Tieši tā - pilsētas rūpnieciskā ražošana ir sākusi attīstīties tikai 2002. gadā, kad Krievija slēdza jēlnaftas cauruli un osta zaudēja pusi no kravu apjoma. Toreizējais pilsētas mērs Aivars Lembergs teica: “Tas ir labi, jo mēs pārāk ilgi esam gulējuši uz trubas. Ventspilī ir jāattīsta rūpniecība ar augstu pievienoto vērtību, lai mēs nebūtu tik ļoti atkarīgi no Krievijas eksporta.” Bija skaidrs, ka atteikties pavisam no Krievijas resursu tranzīta nebūtu gudri, bet vajadzēja rēķināties, ka agrāk vai vēlāk tranzīta apjomi var būtiski sarukt vai pat izzust vispār. Zināmā mērā mēs šai X stundai esam pietuvojušies, bet esam tai arī labi sagatavojušies.
Mums ir izdevies radīt tiešām augsta līmeņa ražošanu, par ko liecina fakts, ka no gada laikā saražotā kopapjoma 83% ir eksportprece.
Kuras nozares Ventspilij dod vislielāko pienesumu?
Neapšaubāmi tā ir metālapstrāde un mašīnbūve, kas pagājušajā gadā saražojusi produkciju 114 miljonu eiro apmērā. Piebildīšu, ka mūsu pilsētā strādā valstī lielākais mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal”, kas ir Šveices kapitāla uzņēmums un soli pa solim turpina savu attīstību Ventspilī, nodarbinot turpat 400 strādājošo. Protams, ka tās ir labi apmaksātas darba vietas. Priecājos, ka arī 2008. gada ekonomiskajā krīzē, kad Šveices koncernam nācās pieņemt lēmumus par vienas vai citas struktūrvienības slēgšanu, uzņēmuma īpašnieki labākas perspektīvas saskatīja Ventspilī, tāpēc tika slēgta ražotne Vācijā.
Arī elektronika Ventspilī ir radīta no nulles. Lielākais partneris šajā jomā ir Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kas ir izveidots pirms 17 gadiem un kalpo par atbalsta punktu ražošanas uzņēmumiem. Visstraujākā Augsto tehnoloģiju parka attīstība sākās 2007. gadā, kad atklāja pirmo parka uzņēmumu “Hansa Matrix”, toreiz “Ventspils elektronikas fabriku”. Šobrīd HM grupas uzņēmumi nodarbina ap 400 strādājošo. Domāju, ka pirms 15 gadiem neviens neticēja, ka elektronikas industrija Ventspilī būs viena no vadošajām.
Cik zināms, Ventspils pašvaldība bija pirmā, kas sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi un ar ES fondu atbalstu uzsāka ražošanas ēku būvniecību, vēlāk tās nododot nomā uzņēmējiem. Vai tā varētu būt atslēga faktam, ka 20 gadu laikā praktiski no nulles pilsēta ir izveidojusies par spēcīgu industriālu centru?
Jā, tas noteikti tā ir! Mēs saprotam, ka katram ir jānodarbojas ar to, ko viņš vislabāk māk - ražotājiem ir jāražo, nevis jānodarbojas ar nekustamā īpašuma attīstīšanu. Šo gadu laikā esam uzbūvējuši un atklājuši jau 11 rūpnīcas, radot ap 2000 darba vietu. Ceru, ka šogad atklāsim arī divpadsmito ražošanas ēku. Diemžēl kopš 2019. gada pilsētas pašvaldība nav pārstāvēta Ventspils brīvostas pārvaldē, un sekas tam ir redzamas - pēdējo gadu laikā nav uzsākts neviens jauns ražošanas ēku būvniecības projekts. Mēs kā pašvaldība šādu situāciju nevaram pieļaut, tāpēc esam iniciējuši kārtējās rūpnīcas būvniecību, ko plānojam uzsākt vēl šajā gadā. Šim mērķim esam saņēmuši 2,4 miljonu eiro ES fondu atbalstu un ļoti ceram, ka mums būs iespēja šo projektu realizēt brīvostas teritorijā, kas ir speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd norit dialogs ar brīvostas pārvaldi par to, lai šī teritorija tiktu izņemta no brīvostas pārvaldes valdījuma. Kopumā situācija ir visai absurda - pašvaldībai ir jālūdzas brīvostas pārvaldei, lai tā atļautu būvēt rūpniecisko ēku uz pašai pašvaldībai piederošas zemes.
Kas ir jaunāko ražošanas ēku nomnieki?
2016. gadā, kamēr pašvaldība vēl bija pārstāvēta brīvostas valdē, ES fondu atbalstam sagatavojām trīs projektus par ražošanas ēku celtniecību, un visi projekti tika atbalstīti. Pagājušajā gadā tika atvērta pirmā no ēkām, kurā nomas tiesības ieguva Baltkrievijas kapitāla uzņēmums “Ultraplast”, kurā šobrīd strādā jau vairāk par 50 darbiniekiem. Uzņēmums ražo polikarbonāta plātnes, ko eksportē uz daudzām Eiropas valstīm. Saprotams, ka investīcijas veic arī pats uzņēmums - iekārtās un tehnoloģijās nomātajās telpās uzņēmums ir investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro. Šobrīd tiek uzstādīta vēl viena ražošanas līnija divu miljonu eiro vērtībā, kas dos darbu vēl desmit ventspilniekiem.
Arī otra ēka, ko paplašinoties nomā “Hansa Matrix”, pakāpeniski tiek aizpildīta. Trešās ēkas ekspluatācija vēl nav uzsākta, bet tā ir iznomāta Krievijas izcelsmes kapitāla uzņēmumam. Pagaidām nekas neliecina, ka šim uzņēmumam būtu sankciju riski, tāpēc uzņēmēji turpina investīcijas tehnoloģijās un iekārtās par kopējo summu 10 miljoni eiro. Uzņēmums ražos vienreiz lietojamos traukus, kā, piemēram, “McDonald’s” glāzītes, no materiāla, kuru var atkārtoti pārstrādāt - tā sauktās aprites ekonomikas ietvarā. Uzņēmuma pārstāvis vēstīja, ka šobrīd plānota divu rūpnīcu būvniecība - Ventspilī un Austrijā, turklāt elektroenerģijas cena Latvijā esot divreiz augstāka.
Vai, ņemot vērā enerģētisko krīzi un kāpjošās elektroenerģijas cenas, ražošanas uzņēmumi domā par izmaksu samazināšanu, uzsākot elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam?
Jā, pagājušā gada nogales notikumi, kā arī šā gada pavasara saspīlējums uzņēmējiem arvien vairāk liek domāt par elektroenerģijas cenu un ražošanas iespēju gan pašpatēriņam, gan kā biznesa projektu. Vairāki uzņēmumi ir izteikuši vēlmi uz nomāto ēku jumtiem uzstādīt saules paneļus - pašvaldībai kā ēku īpašniekiem pret šādu pieeju nav iebildumu. Par saules enerģijas ieguvi pašpatēriņam domā arī pašvaldības kapitālsabiedrības. Piemēram, ūdenssaimniecības uzņēmums “Ūdeka” jau šādu projektu realizē un iegūs ap 15% līdz 20% no patērējamās elektroenerģijas. Vienlaikus ir arī komersantu iniciatīvas būvēt saules parkus un elektroenerģijas ieguvi veidot kā biznesu.
Ar ko skaidrojums pēdējā gada straujais kāpums - gada laikā saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par turpat 100 miljoniem eiro?
Darbība ir bijusi ļoti veiksmīga vairāku nozaru uzņēmumiem, piemēram, pagājušais bijis rekordgads arī kompānijā “Bio-Venta”, kas ražo biodegvielu, tāpat kāpums no 95 miljoniem uz 114 miljoniem eiro ir mašīnbūves un metālapstrādes nozarē. Vēlos uzsvērt, ka pandēmija ar līkumu neapgāja arī Ventspils uzņēmumus - tāpat daudzi slimoja un reizēm saslimuši vai izolācijā bija puse strādājošo. Piemēram, tāda situācija bija daudzdzīvokļu māju moduļu ražošanas un eksporta uzņēmumā “Forta Pro”. Paskaidrošu, ka šis uzņēmums ir ļoti īpašs - no viņu teiktā izriet, ka tā ir vienīgā kompānija pasaulē, kas ražo daudzdzīvokļu māju moduļus, kurus var komplektēt līdz pat sešu stāvu augstumam. Šis uzņēmums attīstās ļoti strauji. Atšķirībā no citiem ražošanas uzņēmumiem Ventspilī “Forta Pro” ražošanas ēku būvēja pašu spēkiem - pašvaldības un brīvostas ieguldījums ir infrastruktūras izveidošana ap ražošanas ēku un tieši šai produkcijai piemērotas vietas izvēle - tieši blakus piestātnei, lai produkciju ar kuģiem varētu ērti eksportēt uz Skandināvijas valstīm.
Sekmīgi attīstās augstas kvalitātes logu un durvju ražotājs “Arbo Windows” - pašlaik uzņēmums plāno startēt konkursā par plašāku telpu nomu.
Priecājos, ka darbu turpina arī vēsturiskie Ventspils uzņēmumi, tajā skaitā zivju konservu kombināts, kas atteicies no austrumu tirgiem un tagad nodarbina ap 200 cilvēku.
Mēs jau runājām par tranzīta lomu Ventspils ekonomikā. Vai līdz ar būtiski ietekmēto tranzīta nozari pilsētā pieaug bezdarbs?
Šobrīd Ventspilī bezdarbs ir ap 4%, tas tiešām ir maz. Ja paskatāmies nodarbināto skaitu dažādās nozarēs pēdējo desmit gadu periodā, redzam, ka situācija ir radikāli cita: 2009. gadā apstrādes rūpniecībā bija nodarbināti 9% no kopējā strādājošo skaita, bet transporta un tranzīta jomā strādāja 21%. Savukārt 2019. gadā apstrādes rūpniecībā strādāja jau 17%, bet tranzīta jomā vairs tikai 15%. Šie skaitļi liecina, ka tranzīta nozarēs strādājošie atrod darbu apstrādes rūpniecībā. Es domāju - ja ar pašvaldības atbalstu nebūtu izveidotas jau pieminētās 2000 darba vietas, šie cilvēki no pilsētas būtu izbraukuši uz neatgriešanos.
Vienā no savām runām premjers Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka valstī ir jāveic viedā reindustrializācija. Šķiet, viņš nav informēts, ka Ventspilī šis process norit jau 20 gadu. Esam viņu vairākkārt rakstiski aicinājuši apmeklēt valsts otru lielāko ostu un trešo lielāko ražošanas pilsētu. Diemžēl viņš mūs pat nav pagodinājis ar atbildi.
Taču pirms dažām nedēļām pilsētu apmeklēja Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašaradens. Viņš Ventspilī pavadīja visu dienu, iepazīstoties ne tikai ar izglītības jomas objektiem, un viņa vērtējums par Ventspili bija - moderna, uz tehnoloģijām orientēta pilsēta.
Vai bez pieminētās ražošanas ēku nomas pašvaldība sniedz arī cita veida atbalstu, tostarp uzņēmumiem, kuri nav saistīti ar ražošanu?
Protams, mēs domājam par visiem Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem un radām apstākļus, lai šeit paplašinātos jau esošie vai arī tiktu veidoti jauni citu nozaru uzņēmumi. Viena no visstraujāk augošajām jomām ir IKT. Kopā ar Augsto tehnoloģiju parku esam izveidojuši Biznesa atbalsta centru, kur IKT jomas uzņēmumi pirmajā darbības gadā var nomāt telpas bez maksas, bet, sākot ar otro gadu, tiek piemērota 50% telpu nomas atlaide. Citu jomu uzņēmumiem pirmajā gadā tiek piemērota 50% nomas maksas atlaide. Uzņēmumi saņem visu veidu palīdzību, tostarp potenciālo un esošo darbinieku apmācību. Pagājušajā gadā Biznesa atbalsta centrs veica vairāk nekā 100 cilvēku apmācību. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir jaunuzņēmuma SIA “Azeron” attīstība - ar Biznesa atbalsta centra palīdzību no idejas līdz vairāk nekā simt strādājošajiem un vairāku miljonu apgrozījumam, tāds ir šis veiksmes stāsts.
Jebkuram darba devējam viens no galvenajiem jautājumiem ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Vai pašvaldība var palīdzēt uzņēmējiem piesaistīt atbilstoši sagatavotu darbaspēku?
Ar jautājumu “kas strādās manā rūpnīcā?” sākas un beidzas pilnīgi visas sarunas ar potenciālajiem investoriem. Arī “Hansa Matrix”, kad pirms 15 gadiem plānoja paplašināt ražošanu Ventspilī, uzdeva tieši šo jautājumu. Pašvaldība nekavējoties uzsāka sarunas gan ar Ventspils Augstskolu, gan Ventspils tehnikumu par atbilstošu mācību programmu izstrādi, tādējādi sagatavojot atbilstošas kvalifikācijas speciālistus. Turklāt izstrādātās programmas ir atzinīgi novērtētas - Ventspils Augstskolas elektronikas studiju programma 2013. gada vērtējumā tika atzīta labāka par RTU īstenoto elektronikas studiju programmu. Tas ir viens no piemēriem, kā pašvaldība var palīdzēt uzņēmējiem attīstīties, augt un paplašināties. Visu cieņu arī Ventspils tehnikumam, kurš sekmīgi realizē darba vidē balstītas izglītības principus. Faktiski jau mācību laikā jaunieši apgūst prasmes, kas būs vajadzīgas nākamajā darbavietā. Lai veicinātu elektronikas un IT jomas apguvi, pašvaldība Ventspils augstskolā studējošajiem piedāvā stipendijas.
Ceram, ka arī turpmāk mums izdosies atrast plaša spektra atbalsta instrumentus, lai Ventspilī turpinātos jaunu uzņēmumu ienākšana un esošo uzņēmumu attīstība.
