arrow_downwardDaiga Stokenberga / Autori

Visiem zināms fakts: kas Līgo naktī dodas papardes ziedu meklēt, tas vēl pirms 1. aprīļa tiks pie mazuļa. Papardes zieda meklēšana ir viena no aizraujošākajām Līgo nakts nodarbēm, turklāt, ja citā laikā puiša un meitas nozušana papardēs būtu nosodāma rīcība, tad Līgo naktī tā visos laikos ir bijusi pilnīgi legāla un attaisnojama.

Īsti neizprotamu iemeslu dēļ informācijas un tehnoloģijas (IT) jomā dominē vīriešu dzimtes pārstāvji! Kā jūtas sievietes šajā vīrišķīgajā vidē, kāpēc IT joma meitenēm tomēr būtu tikpat piemērots karjeras virziens kā vīriešiem, kā veidojas karjera un kāpēc izvēlēties tieši šo virzienu, meklējam atbildes kopā ar Transporta un sakaru institūta (TSI) asociēto profesori, pētnieci Nadeždu Spiridovsku.

Lai neatkarību atguvusī valsts spētu nodrošināt banku speciālistu pieejamību, pirms 30 gadiem Latvijas Banka nodibināja Banku augstskolu ar vienu studiju programmu, kas vērsta uz banku darbinieku sagatavošanu. Šobrīd Banku augstskola piedāvā 12 studiju programmas finanšu un biznesa jomās, sešas no tām tiek īstenotas arī angļu valodā.

Beidzot valdība ir pieņēmusi lēmumu, ko vajadzēja izdarīt jau pirms 30 gadiem – visās valsts izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā.

Šodien, 11. jūnijā, svinīgi tiek atklāts jaunākais Ventspils Ostas promenādes objekts “Dzenskrūve “Cilvēciskais spēks””, tādējādi pirms dažiem gadiem pagarināto Ostas ielas promenādes iespaidīgo boju kolekciju papildinājis skatu laukums un mākslinieka Kirila Panteļejeva veidotais darbs, kam par pamatu ir jūras dzelmē atrastā kuģu dzenskrūve.

Today, June 11, the latest work of art of the Ventspils Harbor Promenade, the Propeller "Human Power" (Cilvēciskais spēks), is officially unveiled, adding a viewing platform and the work by artist Kirils Panteļejevs based on a ship propeller found at the bottom of the sea to the impressive collection of buoys on the Ostas Street Promenade that was extended a few years ago.

Mulča ir materiāla slānis, kas uzklāts uz augsnes virsmas. Teorētiski mulčas izmantošanas iemesli ir augsnes mitruma saglabāšana, augsnes auglības un veselības uzlabošana, nezāļu augšanas samazināšana un teritorijas vizuālās pievilcības uzlabošana. Vispopulārākās ir priežu mizu mulčas, bet mulča var būt arī siens, nopļauta zāle, oļi, krāsaini stikliņi vai jebkas cits.

Labiekārtojot dārzus, nonākam pie jautājuma: kā izveidot celiņus, taciņas, iebrauktuves, automašīnu stāvvietas, lai tās būtu funkcionālas, estētiskas, būtu saskaņā ar dārza augiem, neprasītu lielu kopšanu un stipri nesistu pa maciņu.

SIA «Kurzemes filharmonija» darbojas ar mērķi veicināt dažādu žanru profesionālās skatuves mākslas pieejamību. SIA «Kurzemes filharmonija» kopš 2009. gada ir teātra nama «Jūras vārti» un kopš 2019. gada akustiskās koncertzāles «Latvija» apsaimniekotājs un repertuāra veidotājs. «Kurzemes filharmonijas» paspārnē darbojas pašvaldības finansiāli atbalstītas muzikālās apvienības – Ventspils bigbends Renāra Lāča vadībā, kā arī jauktais koris «Ventspils» un Ventspils kamerorķestris Aigara Meri vadībā.

Līdz gada beigām noslēgsies būvniecības darbi jaunajā Gulbenes radošo iniciatīvu centrā, kurā jauna mājvieta būs Gulbenes Mākslas skolai, kā arī telpas Gulbenes Mūzikas skolas vajadzībām un plašākiem cita veida pasākumiem – koncertiem, kino vakariem, mūžizglītībai un citām radošām izpausmēm.

Uz Gulbenes novada pašvaldības administrācijas ēkas jumta pirms gada ir uzstādīta saules elektroenerģijas ražošanas stacija. Tāpat saules enerģija tiek izmantota karstā ūdens nodrošināšanai saulainajā laikā Gulbenes 3. bērnudārzā “Auseklītis” un Jaungulbenes sociālās aprūpes centrā “Alejas”. Vairāk par esošo projektu atdevi un ieplānotajiem darbiem “Neatkarīgās” saruna ar pašvaldības priekšsēdētāja padomnieku attīstības, projektu un būvniecības jautājumos Jāni Barinski.

Gulbenes novads ir viens no lielākajiem Latvijā, tajā apvienoti 13 pagasti un Gulbenes pilsēta kā novada centrs. Par aktualitātēm un prioritātēm “Neatkarīgās” saruna ar novada domes priekšsēdētāju Andi Caunīti.

Volfu dzimta Gulbenes pusē ienāca 17. gadsimtā un bija viena no ievērojamākajām dzimtām visā Vidzemē. Ar to saistīts arī vācu dirižabļu izgudrotājs Ferdinands Ādolfs Heinrihs Augusts fon Cepelīns – kas zina, varbūt bez Volfu dzimtas mūsu Rīgas Centrāltirgus paviljoni izskatītos pavisam citādi. Volfu dzimtai Vidzemē piederēja 36 muižas un 50 mazmuižas ar kopējo zemes platību 2898,9 km2. Tagadējā Gulbenes novadā tādas muižas bija Vecgulbene, Stāmeriena, Kalniena, Litene, Druviena, Lizums.

Ventspilī ir viena no lielākajām romu kopienām Latvijā – kopumā šeit dzīvo vairāk nekā 90 ģimenes. Ventspilī ir reģistrēti 711 romi.

Olimpiskā centra “Ventspils” pārziņā ir gan sporta bāzes, gan aktīvās atpūtas objekti. Lielākās sporta bāzes ir centrālajā kompleksā, kur vienuviet atrodas basketbola halle, ledus halle, vieglatlētikas manēža, stadions, skeitparks un viesnīca. Olimpiskā centra pārziņā ir arī atpūtas objekti: Ventspils piedzīvojumu parks, Pludmales akvaparks un Ūdens piedzīvojumu parks.

Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” ir vieta, kur dienas lielāko daļu pavada ventspilnieki ar īpašām vajadzībām. Aizvadītajā gadā “Cimdiņš” pārcēlās uz jauno mājvietu – ēku Kuldīgas ielā 4.

Nenoliedzami Ventspils ir viena no sakārtotākajām un krāšņākajām Latvijas pilsētām. Šogad pilsētā būs vairāki jaunumi, ko ir vērts ieraudzīt.

Kamēr Izglītības ministrija vēl tikai uzsākusi gaisa kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanu skolās, Ventspils Izglītības pārvalde to jau ir ieviesusi dzīvē. Kopš 2021. gada pavasara visās izglītības iestādēs, visās telpās ir izvietoti gaisa kvalitātes uztvērēji, kuri nodod ziņas ik pa piecām minūtēm.

Livonijas ordeņa pils Ventspilī Ventas upes krastā stāv jau astoto gadu simteni. Tajā savulaik mituši gan bruņinieki mūki, gan Ventspils hauptmaņa tiesa, cietuma kamerās kroņa maizi baudījuši ieslodzītie un vienmēr modri savā postenī – padomju robežsargi, bet mūsdienās, jau kopš 2001. gada, pils ir daļa no Ventspils muzeja.

Vasara ir ceļojumu laiks – braucam izklaidēties, izkustēties, būt kopā ar ģimeni, ieraudzīt ko skaistu un uzzināt ko interesantu. Arī ceļošana ar maziem bērniem nav sarežģīta, ja zinām, ka galamērķī sagaida bērniem draudzīga infrastruktūra.

Gāliņciems kā pilsētas daļa var lepoties ar ļoti interesantu un senu vēsturi, tas pilsētas robežās iekļauts pirms 100 gadiem. Pēdējos gados šī vēsturiski apdzīvotā teritorija strauji aug un attīstās – arvien vairāk šeit dzīvot izvēlas ģimenes ar bērniem, tāpēc ar esošajām bibliotēkas telpām (2003. gads) vairs nepietiek – cilvēkiem vajag vietu, kur pulcēties, kur izglītoties, kur atpūsties, satikt kaimiņus un kopā rosīties. Ar pašvaldības gādību jau pavisam drīz Gāliņciema iedzīvotājiem šāda vieta būs – noslēgumam tuvojas Gāliņciema sabiedriskā centra būvniecības darbi.

Par uzņēmējdarbības straujo attīstību “Neatkarīgā” vaicā Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājam Jānim Vītoliņam.